Nereti praksē pieskaramies jautājumiem, kas skar valdes atbildību. Šādi jautājumi visbiežāk rodas situācijās, kad pastāv reāli draudi konkrētam uzņēmuma vadītājam saskarties ar personisku atbildību par tā rīcību vai bezdarbību, pildot savus amata pienākumus. Viens no kritiskākajiem valdes atbildības aspektiem, ja valdē darbojas vairāki valdes locekļi, ir šīs atbildības solidārais raksturs – atbildēt visiem kopā un katram atsevišķi. Vai ir iespējams minimizēt riskus, ka viena valdes locekļa rīcības dēļ jācieš visiem? Vai valdes pienākumu sadale nodrošina arī atbildības sadalījumu?

Komerclikumā valdes un padomes locekļiem noteikts pienākums rīkoties kā krietniem un rūpīgiem saimniekiem. Tomēr viss nav tik vienkārši, jo rūpības standarts jāvērtē kopā ar iespēju kļūdīties, pieņemot biznesa lēmumus. Valdes un padomes locekļi var kļūt par apstākļu upuriem pat situācijās, kad visu izdara pareizi, jo valdes un padomes locekļi pakļauti dažādiem riskiem. Viens no veidiem, kā mazināt riskus, ir apdrošināšana.

Valdes loceklis ir viens no atbildīgākajiem amatiem kapitālsabiedrībā. Valdes loceklis ir sabiedrības galvenā amatpersona, un likumā valdes loceklim paredzēta augsta atbildības mēraukla.

Kapitālsabiedrību valdes locekļu statusa un atbildības aspekti kļūst arvien aktuālāki. Kā uzticamības personai valdes loceklim, no vienas puses, ir piešķirts īpašs pilnvarojums rīkoties ar kapitālsabiedrības mantu un maksimizēt kapitālsabiedrības peļņu, bet, no otras puses, uzlikts pienākums rūpēties par šīs mantas saglabāšanu. Līdz ar to ir būtiski zināt, kādas sekas draud par šāda pilnvarojuma un uzticības neievērošanu.

SIA valdes loceklim ir tiesības uz atlīdzību, kas atbilst viņa pienākumiem un sabiedrības finansiālajam stāvoklim, savukārt atlīdzības apmēru nosaka ar padomes lēmumu, bet, ja sabiedrībai nav padomes, – ar dalībnieku lēmumu (Komerclikuma (KL) 221.panta astotā daļa).

Itin bieži aktualizējas jautājums par tiesisko attiecību noformēšanu starp komercsabiedrību un tās valdes locekli, kā arī citiem jautājumiem, kas saistīti ar personas iecelšanu un nodarbināšanu sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) vai akciju sabiedrības (AS) valdes locekļa vai valdes priekšsēdētāja amatā (t.sk. arī par atlīdzību un nodokļiem). Šos jautājumus regulē vairāku likumu kopums – Komerclikums, Civillikums un vairāki nodokļu likumi.

SIA dalībnieku sapulces gaita un tajā pieņemtie lēmumi ir jāprotokolē. Komerclikuma (KL) 285.pantā konkrēti noteikts, kādi rekvizīti jānorāda jebkurā dalībnieku protokolā neatkarīgi no tā, vai tas tiks iesniegts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (UR) vai citā valsts iestādē vai paliks tikai pašas kapitālsabiedrības rīcībā.

Augstākās tiesas Civillietu departaments pēdējā laikā ir pieņēmis vairākus interesantus spriedumus, kuros analizēta valdes locekļa atbildība par kapitālsabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem saskaņā ar Komerclikuma 169.pantu un jēdziena “cietušā tagadējās mantas samazinājums” izpratne.

Pēdējo gadu laikā nereti lasāmas publikācijas par dažādiem Latvijas kapitālsabiedrību valdes locekļu atbildības veidiem. Šī aktualitāte ir saistīta ne tikai ar valdes locekļu pastiprinātu interesi par šiem jautājumiem, bet arī ar likumdevēja centieniem pastiprināt un konkretizēt valdes locekļu atbildību dažādās specifiskās ar uzņēmējdarbību saistītās jomās. Viena no šādām jomām ir maksātnespējas joma, kuras ietvaros jau kopš pagājušā gada sākuma ir stājies spēkā regulējums par valdes locekļu atbildību par dokumentu nenodošanu maksātnespējas administratoram.

Kopš 01.01.2015. stājās spēkā grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (Nodokļu likums), ar kuriem Nodokļu likuma XI nodaļā tika ieviests regulējums, kas nosaka valdes locekļu personīgo atbildību par nodokļu parādiem, ir pagājis vairāk nekā gads. Šajā laika posmā minētie grozījumi ir tikuši “cilāti” gandrīz no visām iespējamajām pusēm, kā arī 2 reizes politiskās partijas tos apstrīdēja Satversmes tiesā, un 29.12.2015. ierosināta tiesvedība.

Ja uzņēmumu vada vairāk nekā 1 cilvēks, likumsakarīgi, ka ir jādomā gan par atbildības jomu sadali, gan darba organizāciju. Kā to labāk izdarīt praksē?