Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Valdes locekļi
Valdes locekļi
07:00, 9. Aug. 2019
Lai nodrošinātu saimniecisko darbību, uzņēmuma īpašnieki nereti savam uzņēmumam piešķir personīgos līdzekļus, izsniedzot aizdevumu. Bet ko darīt, ja nav atrodams līgums par šādu darījumu un bijušais īpašnieks neprasa atdot savu naudu? Vai šo naudu var uzskatīt par uzņēmuma ieņēmumiem? Analizēsim lasītāja situāciju!
Kāds lasītājs redakcijai iesūtīja jautājumu: "Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību bija trīs īpašnieki, no kuriem viens nomira. Kā rīkoties? Vai jāgaida, kad īpašnieka mantinieks noformē mantojumu, vai arī jau iepriekš jāveic izmaiņas Uzņēmumu reģistrā?" Noskaidrojam!
Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātā ārkārtas situācija likusi Tieslietu ministrijai un Saeimai steidzamības kārtībā modernizēt Komerclikumu (KL), paredzot jaunus noteikumus par attālinātu dalību un balsošanu dalībnieku sapulcē. Grozījumi aptver gan sabiedrību ar ierobežotu atbildību dalībnieku sapulces, gan akciju sabiedrību akcionāru sapulces un stājās spēkā 2020. gada 22. martā.
Ārvalstīs dalībnieka atbildību par sabiedrības saistībām dēvē par "korporatīvā plīvura pacelšanu" (lifting the corporate veil / piercing the corporate veil). Tās mērķis ir novērst sabiedrības un dalībnieka atbildības šķirtības negodprātīgu izmantošanu. Kāda prakse šajā jautājumā ir Latvijā?
Turpinot apskatīt Senāta spriedumus lietās par komersantam radīto zaudējumu piedziņu no bijušajiem valdes locekļiem, svarīgi pievērst uzmanību 2016.gada 7.jūnija spriedumam lietā SKC‑7/2016. Šajā spriedumā Senāts atkāpās no līdzšinējā judikatūrā paustajām atziņām, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aprēķinātās un valsts budžetā maksājamās summas (nokavējuma un soda naudas) nav uzskatāmas par komersanta zaudējumiem, un līdz ar to nav pamata tās piedzīt no maksātnespējīgo sabiedrību bijušajiem valdes locekļiem.
Finanšu instrumentu tirgus likumā pieņemti grozījumi, kas nosaka akcionāru tiesības pilnībā pārzināt un kontrolēt sabiedrību valdes un padomes atalgojumu sistēmu un vienlaikus visai būtiski skar sabiedrību valdes un padomes locekļu tiesības uz privāto dzīvi un konfidencialitāti.
Praksē nereti rodas jautājums par tiesisko attiecību starp komercsabiedrību un tās valdes locekli noformēšanu, kā arī citas neskaidrības saistībā ar personas iecelšanu un nodarbināšanu SIA vai AS valdes locekļa vai valdes priekšsēdētāja amatā (tostarp arī par izmaksājamo atlīdzību un piemērojamiem nodokļiem). Šie jautājumi regulēti vairāku likumu kopumā – Komerclikumā (KL), Civillikumā (CL) un nodokļu likumos.
Klausies
No Komerclikuma (KL) normām izriet, ka komercsabiedrības dalībnieku sapulces (SIA) vai padomes (AS) kompetence ir noteikt jautājumus, kas saistīti ar valdes atlīdzību. Atbilstoši KL 221.panta 8.daļai valdes loceklim ir tiesības uz atlīdzību, kas atbilst viņa pienākumiem un sabiedrības finansiālajam stāvoklim. Atlīdzības apmēru nosaka ar padomes lēmumu, bet, ja sabiedrībai nav padomes, – ar dalībnieku lēmumu. Vienlaikus no šīs tiesību normas izriet, ka, ņemot vērā sabiedrības finansiālo stāvokli un valdes locekļa pienākumu apjomu, dalībnieki vai padome valdes loceklim atlīdzību var arī nenoteikt.
Nereti praksē pieskaramies jautājumiem, kas skar valdes atbildību. Šādi jautājumi visbiežāk rodas situācijās, kad pastāv reāli draudi konkrētam uzņēmuma vadītājam saskarties ar personisku atbildību par tā rīcību vai bezdarbību, pildot savus amata pienākumus. Viens no kritiskākajiem valdes atbildības aspektiem, ja valdē darbojas vairāki valdes locekļi, ir šīs atbildības solidārais raksturs – atbildēt visiem kopā un katram atsevišķi. Vai ir iespējams minimizēt riskus, ka viena valdes locekļa rīcības dēļ jācieš visiem? Vai valdes pienākumu sadale nodrošina arī atbildības sadalījumu?
Komerclikumā valdes un padomes locekļiem noteikts pienākums rīkoties kā krietniem un rūpīgiem saimniekiem. Tomēr viss nav tik vienkārši, jo rūpības standarts jāvērtē kopā ar iespēju kļūdīties, pieņemot biznesa lēmumus. Valdes un padomes locekļi var kļūt par apstākļu upuriem pat situācijās, kad visu izdara pareizi, jo valdes un padomes locekļi pakļauti dažādiem riskiem. Viens no veidiem, kā mazināt riskus, ir apdrošināšana.
Valdes loceklis ir viens no atbildīgākajiem amatiem kapitālsabiedrībā. Valdes loceklis ir sabiedrības galvenā amatpersona, un likumā valdes loceklim paredzēta augsta atbildības mēraukla.
Kapitālsabiedrību valdes locekļu statusa un atbildības aspekti kļūst arvien aktuālāki. Kā uzticamības personai valdes loceklim, no vienas puses, ir piešķirts īpašs pilnvarojums rīkoties ar kapitālsabiedrības mantu un maksimizēt kapitālsabiedrības peļņu, bet, no otras puses, uzlikts pienākums rūpēties par šīs mantas saglabāšanu. Līdz ar to ir būtiski zināt, kādas sekas draud par šāda pilnvarojuma un uzticības neievērošanu.
SIA valdes loceklim ir tiesības uz atlīdzību, kas atbilst viņa pienākumiem un sabiedrības finansiālajam stāvoklim, savukārt atlīdzības apmēru nosaka ar padomes lēmumu, bet, ja sabiedrībai nav padomes, – ar dalībnieku lēmumu (Komerclikuma (KL) 221.panta astotā daļa).
Itin bieži aktualizējas jautājums par tiesisko attiecību noformēšanu starp komercsabiedrību un tās valdes locekli, kā arī citiem jautājumiem, kas saistīti ar personas iecelšanu un nodarbināšanu sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) vai akciju sabiedrības (AS) valdes locekļa vai valdes priekšsēdētāja amatā (t.sk. arī par atlīdzību un nodokļiem). Šos jautājumus regulē vairāku likumu kopums – Komerclikums, Civillikums un vairāki nodokļu likumi.
SIA dalībnieku sapulces gaita un tajā pieņemtie lēmumi ir jāprotokolē. Komerclikuma (KL) 285.pantā konkrēti noteikts, kādi rekvizīti jānorāda jebkurā dalībnieku protokolā neatkarīgi no tā, vai tas tiks iesniegts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (UR) vai citā valsts iestādē vai paliks tikai pašas kapitālsabiedrības rīcībā.
Paroles atjaunošana
e-pasts nav pareizs!
