Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Konkurences tiesības
Konkurences tiesības
06:00, 10. Nov. 2021
Kas ir konkurences neitralitāte, uz ko attiecināms tās nodrošināšanas pienākums? Skaidrojam!
Pašreizējo ģeopolitisko notikumu ēnā, mainoties ierastajām preču piegādes ķēdēm, vairāki uzņēmumi saskārušies ar izejvielu trūkumu un to cenu pieaugumu. Uzņēmējiem šajā situācijā ir tiesības veidot kopīgus izejvielu iepirkumus, lai iegādātos lielāku preču daudzumu, taču šādiem iepirkumiem jāatbilst konkurences tiesību prasībām. Kā tās izpildīt?
Pērn vārdu "kartelis' medijos un uzņēmēju vidē dzirdējām bieži. Ir skaidrs, ka tas nav nekas labs, taču kā konstatēt, ka, iespējams, esat saskārušies ar karteli? Kā izvairīties no iesaistīšanās tajā?
Ņemot vērā reklāmas nozīmi kontekstā ar uzņēmuma konkurētspēju tirgū, nav noslēpums, ka reklāmas tiesiskuma aspekti nereti saduras ar konkurences tiesību regulējumu. Šādos gadījumos, izpildoties noteiktiem priekšnoteikumiem, iespējams runāt par negodīgu konkurenci, kas dod tiesības vērsties pret konkurentu, lai gūtu atlīdzinājumu un novērstu negodīgās prakses turpināšanos.
Klausies
Dzirdot vārdu "kartelis", pirmais, par ko iedomājamies, ir mafiozas struktūras Meksikā vai Kolumbijā. Tomēr šis termins raksturo arī konkurences tiesības un konkurentu pretlikumīgas darbības jeb tirgus dalībnieku aizliegtās horizontālās vienošanās. Kartelis konkurences tiesību izpratnē rodas situācijās, kad, piemēram, divi uzņēmēji, kas ir savstarpēji konkurenti, vienojas par cenu, sadala tirgu vai vienojas par dalības nosacījumiem iepirkumos.
Ja krīze uzņēmumu ietekmējusi niecīgi vai pat uzlabojusi tā konkurētspēju, uzņēmums šobrīd meklē iespējas attīstīt un paplašināt darbību. Savukārt uzņēmumiem, ko krīze skārusi smagāk, var būt jādomā par biznesa restrukturizāciju vai pat biznesa, tā daļas vai atsevišķu aktīvu pārdošanu.
Konkurence ir viena no tēmām, kam šobrīd uzņēmējdarbības vidē veltīta īpaši liela uzmanība – gan pateicoties Konkurences padomes (KP) aktivitātēm godīgas biznesa vides veicināšanā, gan arī likumdošanas izmaiņām, kas stājās spēkā šī gada sākumā.
Konkurences tiesību joma nav izņēmums – arī to ir skāris tehnoloģiju laikmets un digitālā revolūcija. Līdz ar mākslīgā intelekta nerimstošo attīstību ir būtiski uzlabojušās uzņēmumu spējas vēl nepieredzētos apjomos apstrādāt, uzglabāt un analizēt datus par saviem klientiem un konkurentiem. Viens no tehnoloģiskās attīstības rezultātiem un pēdējā laika strīdīgākajiem un apspriestākajiem tematiem Eiropas konkurences tiesību ekspertu vidū ir cenu noteikšanas algoritmi.
Pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā uz izskatīšanu Saeimā ir nodoti grozījumi Konkurences likumā, kura mērķis ir cīnīties ar ilggadēju konkurences kropļošanas problēmu, kuru rada atsevišķu tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestāžu vai publisku personu kontrolēto kapitālsabiedrību darbības vai lēmumi, ar kuriem nepamatoti tiek piešķirtas ekskluzīvas tiesības publisko personu uzņēmumiem, radot nevienlīdzīgus apstākļus tirgū.
Pēdējos gados konkurences tiesības Latvijā piedzīvojušas strauju attīstību, ieņemot arvien būtiskāku lomu ikdienas uzņēmējdarbībā. Par konkurences tiesību nozīmi liecina arī aktīvās Konkurences padomes (KP) darbības, izmeklējot konkurences tiesību pārkāpumus dažādās nozarēs un piemērojot ievērojamus naudas sodus. Tie var sasniegt pat 10% no uzņēmuma iepriekšējā gada neto apgrozījuma, tādēļ uzņēmumam ir svarīgi apzināties un novērst iespējamos konkurences tiesību pārkāpumus.
2017.gada sākumā Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu (12.01.2017. lēmums Nr.2 "Par tirgus dalībnieku apvienošanos"), kura rezultātā veikalam "Rimi" (Rimi) tika liegta iespēja atvērt veikalu tirdzniecības centrā “Domina” (Domina). Savukārt 4 mēnešus vēlāk KP pieņēma lēmumu (13.04.2017. lēmums Nr.8 "Par tirgus dalībnieku apvienošanos") atļaut Dominā atvērt veikalu "Maxima" (Maxima). Abi KP lēmumi ir pārsūdzēti un šobrīd atrodas tiesvedībā.
Konkurences tiesību fundamentālo mērķu sasniegšanas efektivitāte var tikt apdraudēta situācijā, kad konkurences tiesību pārkāpumu rezultātā zaudējumus cietušie nespēj pienācīgā veidā gūt atlīdzību. Lai gan Konkurences likuma (KL) 21.pantā paredzētas tiesības no pārkāpēja prasīt zaudējumu atlīdzību, Latvijā šādas prasības tiek celtas reti. Vēl retāk zaudējumi tiek atlīdzināti.
Pēdējos gados Krievijā pievērsta pastiprināta uzmanība konkurences regulējuma pilnveidošanai, līdz ar to veikti arī nozīmīgi likumu grozījumi. Rakstā aplūkoti būtiskākie aktuālā Krievijas konkurences tiesību regulējuma aspekti kontekstā ar pēdējām normatīvo aktu izmaiņām, kas stājās spēkā 05.01.2016.
|
1
|
|---|
Paroles atjaunošana
e-pasts nav pareizs!
