Darbinieks ārpus darba laika zīmē zīmējumus un karikatūras pēc pasūtījuma. Darba devējs iepriekš pret šīm aktivitātēm neiebilda, taču tagad darbiniekam to darīt ir aizliedzis. Kādos gadījumos darba devējs drīkst ierobežot darbinieka radošo darbību ārpus darba? Vai ir nozīme tam, vai darbinieka radošā darbība ir publiska, vai arī viņš privāti gatavo pasūtījumus un darbinieka vārds publiski netiek norādīts?

Vairāki uzņēmuma darbinieki vienlaikus vēlas doties atvaļinājumā. Kā darba devējs drīkst noteikt, kuram darbiniekam atvaļinājums būs jāpārceļ? Kuram darbiniekam ir priekšroka doties atvaļinājumā? Vai darbinieks var izvēlēties sev ērtus atvaļinājuma datumus?

Darbinieks ar savu automašīnu dodas komandējumā uz apmācībām. Transportlīdzekli novieto pie pasākuma norises vietas, bet, atgriežoties no apmācībām, konstatē, ka automašīnai no ēkas jumta uzkritis ledus gabals un tai ir izsists stikls. Kuram iestājas materiālā atbildība – darbiniekam, darba devējam vai ēkas īpašniekam?

Vai personāla dokumenti, kas parakstīti ar elektronisko parakstu uzņēmuma iekšējā personāla vadības sistēmā, ir derīgi kā pierādījumi tiesā? Proti, uzņēmumam ir ieviesta personāla lietvedības sistēma, kurā tiek sagatavoti rīkojumi, akti, arī dažādi iekšējie normatīvie akti – darba kārtības noteikumi utt. Darbinieki, lai piekļūtu šai sistēmai, autorizējas ar sev piešķirtu lietotāja vārdu un paroli. Sistēmā viņiem ir jāatzīmē, ka ir iepazinušies ar attiecīgā dokumenta saturu. Vai šis tiek uzskatīts par “elektronisko parakstu” uz dokumenta? Vai tiesā ar šādiem pierādījumiem darba devējs var pierādīt, ka darbinieks ir iepazinies, piemēram, ar sev izdotu rīkojumu? Kādi riski tiesā varētu rasties?

Komerclikuma 172.panta 6.daļa nosaka, ka prasība pret sabiedrības dibinātājiem vai amatpersonām ceļama tiesā triju mēnešu laikā no dienas, kad dalībnieku sapulce pieņēmusi lēmumu par prasības celšanu vai kad saņemts dalībnieku mazākuma pieprasījums. Ja sabiedrība nav paspējusi iesniegt prasību tiesā noteiktajā termiņā, vai tā var atkārtoti lemt par šo jautājumu un iesniegt prasību tiesā uz jaunā lēmuma pamata?

Vai jaunās robežas šķērsošanas prasības attiecas arī uz augsti kvalificētiem trešo valstu pilsoņiem ar Eiropas Savienības zilo karti vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju citā Eiropas Savienības valstī, kuri darba nolūkos īslaicīgi apmeklē klientus Latvijā vai dodas tranzītā caur Latviju veikt darbus vienā vai otrā kaimiņvalstī un nešķērso Eiropas Savienības ārējo robežu? Vai ir paredzēti izņēmumi vai vienkāršotas procedūras biežiem darba braucieniem?

Ja darbinieks ir komandējumā ārzemēs un tikšanās notiek attiecīgās valsts darba laikā, bet pēc Latvijas laika – naktī, vai to var uzskatīt par nakts darbu? Un kā ir tad, ja darbinieks strādā attālināti no Amerikas Savienotajām Valstīm, kur ir nakts, bet Latvijā tobrīd – diena? Vai nakts darbu nosaka pēc Latvijas vai pēc tās valsts laika, kurā atrodas darbinieks?

Sākot jaunas darba attiecības, darbiniekam jāveic obligātā veselības pārbaude. Vai šajā gadījumā derēs arī medicīniskā pārbaude autovadītāja apliecības saņemšanai, kas veikta pirms mēneša? Vai jaunajam darba devējam var iesniegt iepriekšējā darba vietā veikto obligātās veselības pārbaudes karti vai tās kopiju? Vai bijušajam darba devējam ir pienākums to izsniegt?

Lai neveidotos saraustīts darba process, uzņēmums vēlas vasarā uz divām nedēļām slēgt biroju, bet darbiniekiem piešķirt atvaļinājumu. Vai darba devējs drīkst šajā laikā noteikt kolektīvo atvaļinājumu?

Praksē nereti rodas jautājums, kā pareizi noformēt sadarbību ar fizisku personu, kas palīdz sagatavot granta projektu iesniegšanai pašvaldībā vai valsts iestādē. Īpaši aktuāli tas ir gadījumos, kad ar personu nav noslēgts uzņēmuma vai darba līgums, un persona nav reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja, bet tiek piesaistīta vienreizējam uzdevumam – projekta pieteikuma izstrādei. Vai šādu darbu var atzīt par autortiesību objektu, un par tā izpildi ar autoru slēgt autoratlīdzības līgumu?

Uzņēmums saviem darbiniekiem piešķīris telefona numurus un telefonus, kurus darbinieks lieto gan uzņēmuma, gan savām privātajām vajadzībām. Telefona numurs reģistrēts uz uzņēmuma vārda. Telefona numurs nav publiski pieejams. Uz šādu telefona numuru tiek sūtīti komerciālie sūtījumi, kuriem darbinieks nav piekritis. Vai, sūtot šādus komerciālos ziņojumus uz uzņēmuma telefona numuru, tiek pārkāpta Vispārīgā datu aizsardzības regula?

Darbinieka, tālbraucēja, brauciens klasificēts kā darba brauciens. Vai dienas nauda ir jāmaksā 100%, vai arī vadītājs var pieņemt lēmumu par citu dienas naudas apmēru? Darbiniekam tiek nodrošināta līdzvērtīga darba samaksa, kāda ir salīdzināmam darbiniekam tajā valstī, uz kuru viņš dodas.

Darba likuma 131.panta 2.daļā ir noteikts – ja dienas darba laiks kādā no nedēļas darba dienām ir īsāks par normālo dienas darba laiku, citā nedēļas darba dienā normālo dienas darba laiku var pagarināt, bet ne vairāk kā par vienu stundu. Šādā gadījumā jāievēro noteikumi par nedēļas darba laika ilgumu. Kā organizēt šādu darba laiku, lai neveidotos virsstundu riski?

Saskaņā ar Darba likuma 133.panta 3.daļu sestdienās darbs ir beidzams agrāk nekā citās dienās. Kā nosakāms darba laiks sestdienās situācijā, ja sestdiena ir pārceltā darba diena? Piemēram, ja 2025.gada 2.maijs tiek pārcelts uz 17.maiju, sestdienu? Vai sestdienā jāstrādā septiņas stundas vai mazāk?

Darbinieks atrodoties uz darbnespējas lapas jau trīs nedēļas, bet šajā “slimības” laikā publicē sociālajos tīklos video, kā vizinās ar savu automašīnu un bauda dzīvi. Vai darba devējs drīkst apšaubīt šādi izsniegtu darbnespējas lapu un atlaist darbinieku, kuram tā izsniegta nepamatoti?