67280693
info@ifinanses.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Darba tiesības
Praksē arvien biežāk ir gadījumi, kad darba devējam būtiski, lai darbinieks ir pieejams arī ārpus viņa normālā darba laika. Ne vienmēr nepieciešams, lai darbinieks strādātu ārpus normālā darba laika ietvara, bet gan lai viņš būtu pieejams un gatavs pildīt darba pienākumus, ja darba devējam rodas šāda vajadzība. Aplūkosim, kad praksē darbinieku dežūras un izsaukuma gatavības laiku klasificē kā darba laiku un kad par to ir jāmaksā!
Praksē visbiežāk darba līgumu slēdz uz nenoteiktu laiku, taču iespējamas arī situācijas, kad darbinieks nepieciešams noteiktam laika periodam, tādēļ jāslēdz atbilstošs līgums. Pareiza līguma un tā darbības termiņa izvēle nereti darba devējiem rada problēmas.
Ņemot vērā Latvijas ekonomikas stabilo izaugsmi un bezdarba līmeņa samazināšanos iepriekšējos gados, uzņēmumiem arvien biežāk rodas grūtības piesaistīt un noturēt kvalificētus darbiniekus. Izaicinājums ir arī motivēt esošos darbiniekus izmantot darba laiku efektīvi, sasniegt noteiktos mērķus un ar atbildību iesaistīties uzņēmuma izaugsmē.
Darbs ir ne tikai svarīgs ienākumu gūšanas un iztikas nodrošināšanas līdzeklis, bet arī veids, kādā personas ar invaliditāti var integrēties sabiedrībā, socializēties ar citiem, nejusties sociāli nošķirtas vai atstumtas. Kas jāņem vērā darba devējam, nodarbinot šādas personas?
Raksts sagatavots, analizējot lasītāja iesūtīto jautājumu: "No Valsts darba inspekcijas saņemts aizrādījums par darba laika formulējumu darba līgumā, norādot, ka Darba likumā nav pieļauts nepilns summētais darba laiks. Kā pareizi noteikt darba laiku darba līgumā, ja dienu skaits nedēļā un stundu skaits dienā ir mainīgs, jānodrošina trīs maiņas dienā un visām maiņām nav iespējams nodrošināt astoņu stundu darba laiku? Kā darba līgumā formulēt darba laiku dažādos gadījumos?"
Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2018.gada jūnijā ir sniedzis uzziņu zemnieku saimniecībai par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) veikšanu. Uzziņā ir skartas arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) normas.
Samērā bieži rodas situācijas, kad darbinieki ar savu darbību vai bezdarbību nodara darba devējam zaudējumus. Ja darbinieks atteicies vai nespēj atlīdzināt darba devējam nodarīto zaudējumu summu, loģiskākais risinājums, šķiet, ir ieturēt noteiktu summu no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas.
Aplūkosim, kādas garantijas un tiesiskā aizsardzība Darba likumā paredzēta grūtniecēm, sievietēm pēcdzemdību periodā un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti. Tāpat noskaidrosim, vai likumā noteikta īpaša aizsardzība tēviem un kāda aizsardzība piemērojama jebkuram no vecākiem.
Sākas beidzamais vasaras mēnesis, un daudzi jaunieši vasarā strādā. Praktiska darbība paralēli mācībām pilnveido bērnus un jauniešus, taču darba devējam ir svarīgi zināt, kādos darbos un kādā kārtībā drīkst nodarbināt nepilngadīgas personas, lai izvairītos ne tikai no iespējamiem nelaimes gadījumiem darba vietā, bet arī administratīvajiem sodiem.
Darba likuma 100.panta 5.daļā noteiktas darbinieka tiesības uzteikt darba līgumu saistībā ar svarīgu iemeslu, kas tikumības un taisnprātības apsvērumu dēļ nepieļauj darba tiesisko attiecību turpināšanu. Lai gan svarīgo iemeslu apstākļus vērtē tiesa, taču, ņemot vērā grozījumus likumā, kas stājās spēkā 2018.gada 28.novembrī, paredzot, ka darba devējs var nepiekrist darbinieka norādītajam svarīgajam iemeslam, tagad arī darba devējam ir nepieciešams zināt, kādi svarīgi iemesli var būt šī uzteikuma pamatā.
Ņemot vērā, cik bieži rodas jautājumi par neizmantoto atvaļinājumu kompensēšanu un virsstundu apmaksu, secināms, ka šis ir laiks, kad cilvēki gatavi strādāt daudz, lai, iespējams, nopelnītu vairāk. Situācijas un nodomi mēdz būt dažādi, bet jebkurā gadījumā vērts pārzināt likumdošanas ietvaru, lai virsstundu darbs būtu abpusēji izdevīgs un saskaņots.
Situācija, kad darbinieku atlaiž kāda pārkāpuma dēļ, šķiet ierasta, tomēr gadās, ka uzteikums pamatots ar apstākļiem, kas saistīti ar saimnieciskiem, organizatoriskiem, tehnoloģiskiem vai līdzīga rakstura pasākumiem uzņēmumā.
Attālinātais darbs jeb darbs no mājām kļūst arvien populārāks, ļaujot darbiniekam daudz brīvāk un nepiespiestāk plānot savu laiku un veiksmīgāk apvienot darbu ar ģimenes dzīvi. Lai gan liekas, ka "darbs no mājām" nozīmē, ka darbinieks organizē un plāno savu darbu, kā vien vēlas, ar nosacījumu, ka darbs ir izdarīts un darba līgumā paredzētās stundas nostrādātas, jāatceras, ka Darba likumā iekļautie darba laika nosacījumi tomēr netiek atcelti.
Vasara ir sākusies, tādēļ arvien aktuālāki kļūst jautājumi par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanas kārtību. Jaunākā tiesu prakse iezīmē arī atsevišķas būtiskas nianses, kas jāņem vērā darba devējiem. Aplūkošu jautājumus, kas visbiežāk rada pārpratumus saistībā ar ikgadējā apmaksātā atvaļinājumu piešķiršanu, kā arī jaunākās tiesu prakses atziņas.
Vai visos gadījumos var atlaist darbinieku, kas pieļāvis pārkāpumu? Nē! Darba devējam atļauts uzteikt darba līgumu tikai Darba likumā noteiktās situācijās – aplūkosim, kādas tās ir.
|
1
|
. . . |
|---|
Paroles atjaunošana
e-pasts nav pareizs!
