67280693
info@iZurnali.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Darba tiesības
Kā plānot uzņēmumu un iestāžu ikdienas darbu, ja šobrīd visi darbinieki teorētiski ir jādala vakcinētajos un nevakcinētajos? Kādi šajā laikā ir darba devēja pienākumi?
Šajā pārmaiņu laikā darba devējam būtisks un aktuāls ir jautājums, kā aizsargāt komercnoslēpumu un ko darīt, ja darbinieks to kādam izpaudis.
Gan klātienes, gan attālinātajā darbā ļoti daudzos uzņēmumos darbinieki ikdienā izmanto darba inventāru. Vispirms iedomājamies par darba telefonu un datoru, taču tās var būt arī dažādas citas darbiniekiem uzticētas ierīces. Kādos gadījumos darbiniekiem piešķir uzņēmumam piederošu tehniku un resursus, un kāda ir darbinieka atbildība, ar tiem strādājot?
Tiesības uz vārda brīvību, kas nostiprinātas Latvijas Republikas Satversmes 100. pantā, ir vienas no svarīgākajām cilvēktiesībām, ko gan darba laikā, gan arī ārpus tā bauda jebkurš darbinieks. Tomēr šajā jautājumā arī darba devējam var būt savas intereses. Tā vairs var nebūt tikai darbinieka privāta lieta, ja viņš brīvajā laikā publisko informāciju, kas, kā uzskata darba devējs, kaitē uzņēmuma reputācijai, jo minētie fakti par darba devēju ir nepatiesi, vai darbinieka paustās idejas, lai gan nav saistītas ar darbu, ir atklāti naidīgas kādai sabiedrības grupai.
Pakāpeniski atceļot pulcēšanās ierobežojumus, aktuāls kļūst jautājums par darbinieku saliedēšanas pasākumiem. Turklāt, līdzīgi kā attālinātais darbs, popularitāti ieguvuši arī attālināti kolektīva saliedēšanas pasākumi. Šoreiz apskatīsim, vai trauma, kas gūta kolektīva saliedēšanas pasākumā, uzskatāma par darbā gūtu traumu.
Vai darba devējam ir tiesības izvēlēties, vai līgums būs terminēts vai uz nenoteiktu laiku? Kādos gadījumos drīkst slēgt līgumu uz noteiktu laiku? Kādas ir sekas, ja darba devējs līgumu nepamatoti noslēdzis uz noteiktu laiku? Atbildes uz šiem un citiem biežāk uzdotajiem jautājumiem par darba līgumiem, kas tiek slēgti uz noteiktu laiku, šajā rakstā.
Darba līgums ir viens no biežāk sastopamajiem līgumu veidiem. Ņemot vērā darba līguma slēgšanas nepieciešamību un dažādas darbinieku un darba devēju vajadzības, darba līgumi mēdz būt ar ļoti atšķirīgu saturu. Līgumu pielāgošana individuālām vajadzībām, agrāk izstrādātu, bet normatīvo aktu izmaiņām nepielāgotu līgumu izmantošana, kā arī citi apstākļi nereti mēdz novest pie kļūdām līgumos.
Gada siltajos mēnešos darbinieki plāno atvaļinājumus, lai uz brīdi atvilktu elpu no ikdienas darbiem. Tomēr praksē nereti dzirdamas sūdzības, ka, lūk, atvaļinājuma plāni nav īstenojušies vai darba devējs nepiekrīt darbinieka plānotajai apmaksātajai prombūtnei. Lai novērstu iespēju, ka atvaļinājumu piešķiršana un izmantošana uzņēmumā rada domstarpības, darba devējiem jābūt informētiem par aktualitātēm, kas saistītas ar atvaļinājumu piešķiršanu.
Darba likumā un citos darba tiesiskās attiecības regulējošos normatīvajos aktos paredzētas vairākas normas, kas nav grozāmas, darbiniekam un darba devējam vienojoties. Aplūkosim uz nepilngadīgu personu nodarbināšanu attiecināmus ierobežojumus, kas ir īpaši aktuāli vasaras mēnešos, kad nepieciešami darbinieki sezonas darbu veikšanai, savukārt nepilngadīgajiem skolēnu brīvdienās ir brīvais laiks un nereti aktuāls kļūst jautājums par vēlmi piepelnīties.
Sākoties vasaras sezonai un karstajam laikam, gan darba devējiem, gan darbiniekiem kļūst aktuāls jautājums, kā veikt darba pienākumus tā, lai nekaitētu savai veselībai vai pat dzīvībai. Darba devējam jau savlaikus jāparūpējas par atbilstošu mikroklimatu, ņemot vērā, ka darbiniekam ir tiesības atteikties veikt darbu, ja darba apstākļi apdraud viņa veselību.
Jau vairāk nekā gadu daudzos uzņēmumos darbinieki strādā attālināti, līdz ar to mainījušies dažādi personāla procesi, tostarp var būt nepieciešams attālināti pieņemt darbā un atbrīvot no darba darbiniekus. Šoreiz plašāk aplūkosim tieši atbrīvošanu no darba.
Jautājumi par darba samaksu ir ievērojami plašāki par klasisko vaicājumu "Cik maksā?", jo būtiski arī zināt, piemēram, kad un kā maksā atlīdzību un kā risināt problēmsituācijas.
Lai gan pagājis jau gads, kopš Covid-19 pandēmija ieviesa būtiskas korekcijas mūsu ikdienas dzīvē un darbā, darba devējiem joprojām rodas dažādi praktiski jautājumi par personāla atlasi un darbinieku pieņemšanu darbā, veicot šos procesus attālināti.
Personāla atlases procesā ir izplatīta prakse, kad potenciālais darba devējs ievāc atsauksmes par darba pretendenta darbu pie iepriekšējiem darba devējiem. Iegūtā informācija uzskatāma par personas datiem Vispārīgās datu aizsardzības regulas izpratnē, savukārt informācijas ievākšana, izmantošana, uzglabāšana u.c. darbības ar to ir personas datu apstrāde, līdz ar to tās jāveic saskaņā ar minētās regulas prasībām.
Bērniņa ienākšana ģimenē vecākiem ir satraucošs laiks. Nereti lielākās bažas rada tas, kā veiksmīgi apvienot jauno ģimenes dzīvi un karjeru. Analizēsim likumos noteiktās tiesības un pienākumus topošajiem un jaunajiem vecākiem!
|
1
|
. . . |
|---|
Paroles atjaunošana
e-pasts nav pareizs!
