67280693
info@ifinanses.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Darba tiesības
Uzteikuma gadījumā darba devējs ieinteresēts ne tikai ievērot likumā noteiktos pienākumus, bet arī aizsargāt savas tiesības. Latvijas normatīvajos aktos nav paredzētas darba devēja tiesības atturēt darbinieku no ierašanās darbā uzteikuma termiņa laikā. Anglo-sakšu tiesībās risinājums regulējuma trūkumam jau aptuveni 30 gadus ir tiesību institūts, ko dēvē par garden leave.
Ikdienā, sniedzot klientiem juridisko palīdzību darba tiesību jomā, nereti ir situācijas, kad darba devēju noslēgto darba līgumu, darba kārtības noteikumu, rīkojumu vai citu dokumentu nosacījumi ir pretrunā Darba likumā (DL) vai citos normatīvajos aktos paredzētajam regulējumam, tādējādi prettiesīgi pasliktinot darbinieku stāvokli.
Darba likums (DL) mainās – daļa jauninājumu stājās spēkā jau pagājušā gada novembra beigās, savukārt šogad sekoja turpinājums. Plašāk izskanēja informācija par pienākumu turpmāk darba sludinājumos norādīt potenciālo algas apmēru, taču tās nav vienīgās izmaiņas, kas jāievēro jau šobrīd.
Iespēja savienot privāto dzīvi ar darbu ir viena no šī brīža darba tirgus tendencēm. Reaģējot uz darbinieku pieprasījumu, uzņēmumi arvien vairāk piedāvā darbiniekiem lielāku rīcības brīvību darba laika izvēlē jeb t.s. elastīgo darba laiku.
Tā kā tuvojas Ziemassvētku laiks, atkal kļūs aktuāls jautājums, kad iespējams piesaistīt brīvprātīgā darba veicējus jeb brīvprātīgos, jo nereti tieši Ziemassvētkos tiek īstenoti dažādi sociālie un labdarības projekti.
Amata aprakstu nereti uztver tikai kā formālus dokumentus bez pievienotās vērtības, tādēļ uzņēmumos tos nereti sagatavo atbilstoši gataviem šabloniem. Tam tā nevajadzētu būt, jo pareizi izstrādāts amata apraksts var palīdzēt atrisināt iespējamās darbinieku un darba devēju domstarpības.
Parasti darbinieku darbā pieņem pēc viņa CV izvērtēšanas un pārrunām. Tomēr viena vai vairākas sarunas ar darbinieku pirms darba tiesisko attiecību sākuma darba devējam nenodrošina iespēju pilnībā pārliecināties par kandidāta zināšanām un spējām. Tādēļ Darba likuma (DL) 46.panta 1.daļā paredzētas darba devēja tiesības noteikt pārbaudes laiku, lai pārliecinātos, vai darbinieks atbilst viņam uzticētā darba veikšanai.
Viena no izplatītākajām problēmām darba vidē, ar kuru sastopas lielākā daļa strādājošo, ir smēķēšana. Jautājums ir aktuāls kā smēķētājiem, kuri vismaz pāris reizes darba dienas laikā vēlas “izskriet uzpīpēt”, tā arī nesmēķētājiem, kuri negrib nonākt smacīgā cigaretes dūmu mākonī. Kādas ir smēķētāju un nesmēķētāju tiesības darbavietā, un kādi – darba devēja pienākumi?
Darba devēja un darbinieka savstarpēja vienošanās par darba attiecību izbeigšanu ir viens no populārākajiem veidiem, kā izbeigt darba attiecības. Ierosināt izbeigt darba attiecības var gan darbinieks, gan darba devējs. Arī iemesli var būt dažādi – darbinieks sasniedzis pensijas vecumu, atradis citu darbavietu vai vienkārši noguris no darba devēja un vēlas atpūsties. Tieši tāpat noguris no darbinieka var būt arī darba devējs.
Vadot seminārus par personāla dokumentu pārvaldību, bieži saņemu jautājumus, kādi dokumenti nepieciešami, ja organizācijā atlasa vajadzīgo darbinieku konkursa kārtībā, kā arī kādus dokumentus prasīt personai, ar kuru dibina darba tiesiskās attiecības.
Nesen medijos plašu ievērību izpelnījās kāda restorāna slēgšana uz laiku, kontrolējošām iestādēm rodoties aizdomām par nelikumībām tajā. Tā daudzi darbinieki pāris nedēļu palika bez darba. Kas šādā gadījumā notiek ar viņu atalgojumu? Vai par dīkstāvi viņiem ir tiesības saņemt atalgojumu?
Darba likumā (DL) noteikta darbinieka atbildība par darba devējam radītiem zaudējumiem. Atbilstoši likumam darbinieks atbild par darba devēja esošās mantas samazinājumu, bet neatbild par peļņas zaudējumu.
Ar jauniem noteikumiem tiks novērsta nelietderīga veselības pārbaužu veikšana, nosakot, ka obligātās veselības pārbaudes jāveic tikai personām, kuras sniedz pakalpojumus, esot tuvā kontaktā ar bērniem, un pārtikas nozarē strādājošajiem, kuriem ir tieša saskare ar pārtikas produktiem.
Darbiniekam un darba devējam (uzņēmumam) ir būtiski precīzi saprast, kas Darba likuma izpratnē ir uzskatāms par darba laiku. Darbiniekam tas ir svarīgi, lai saņemtu taisnīgu atlīdzību (tajā skaitā arī piemaksas par virsstundu darbu, darbu svētku dienās utt.) par veikto darbu. Arī uzņēmuma interesēs ir precīzi un atbilstoši likumā noteiktajam uzskaitīt darba laiku.
Ir vasaras karstākais laiks, un darba devēji arvien aktīvāk plāno darbinieku atbalsta un saliedēšanas pasākumus gan darbavietās (uzņēmumu teritorijās), gan ārpus tām. Turklāt dažādie pasākumi var notikt gan darba laikā, gan ārpus tā, tādēļ aktuāls kļūst jautājums par darba aizsardzību un darba devēja atbildību šādos pasākumos. Ne viens vien cilvēks ir piedzīvojis, ka uzņēmuma sporta spēles beidzas ar traumu, kas gūta, spēlējot futbolu, basketbolu vai piedaloties roku laušanās sacensībās. Vai tas ir nelaimes gadījums darbā vai tomēr nav?
|
1
|
. . . |
|---|
Paroles atjaunošana
e-pasts nav pareizs!
