67280693
info@ifinanses.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Darba tiesības
Ministru kabinets (MK) 2020. gada 26. martā pieņēma noteikumus par dīkstāves pabalsta izmaksu darbiniekiem neatkarīgi no darba devēja nozares, ja saistībā ar COVID-19 izplatību samazinājušies darba devēja ieņēmumi, tādējādi faktiski aizstājot 2020. gada 24. martā pieņemtos noteikumus saistībā ar dīkstāves pabalsta izmaksu tikai konkrētās nozarēs strādājošiem darbiniekiem.
Lai gan lielākā daļa no mums pieraduši pie parastā jeb t.s. nine-to-five (no plkst. 9.00 līdz 17.00) darba laika, kas ir astoņas stundas dienā un 40 stundas nedēļā, ir vairākas profesijas, kam šāda darba laika īstenošana nav iespējama. Lielākā daļa šādu profesiju pārstāvju strādā maiņu darbu. Kā tieši izpaužas darbs maiņās, un kāds ir normatīvais regulējums, kas jāpārzin gan darba devējam, gan darba ņēmējam, piemērojot maiņu darba organizācijas tipu?
Ja darbinieks vēlas izmantot, piemēram, pirms četriem gadiem neizmantoto atvaļinājumu, atvaļinājuma naudu viņam izmaksā atbilstoši šā brīža vidējai izpeļņai. Cik taisnīgi tas ir pret darba ņēmēju? Vai drīkst būt arī citādi?
Mūsdienu straujā ekonomiskā izaugsme un dažādu nozaru specifika, kad darbu izpildes laiku ir grūti prognozēt, ne vienmēr ļauj nodrošināt darbiniekam normālu dienas vai nedēļas darba laika ilgumu, līdz ar to darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem var noteikt summēto darba laiku.
Ir noslēdzies kārtējais gads, pamazām apkopojot tā rezultātus, tāpēc daudzos uzņēmumos tiek domāts arī par prēmijām darbiniekiem, izvērtējot pērn uzrādītos darba rezultātus vai citus kritērijus. Aplūkosim, kā tās piešķirt juridiski pareizi.
Atkarībā no konkrētā darba veida vai nozares specifikas darbinieka veselību var ietekmēt fizikālie, psiholoģiskie, bioloģiskie, ķīmiskie u.c. faktori. Šādu apstākļu ietekmē pastāv risks, ka kādam no darbiniekiem var tikt noteikta arodslimība. Arodslimības ir nopietna problēma Latvijā, turklāt tās sekas rada kaitējumu ne tikai darbiniekiem, bet arī darba devējiem un valstij. Tāpēc darba aizsardzības kontekstā būtiski īstenot preventīvus pasākumus.
Ņemot vērā pārmaiņas un tendences darba tirgū, Darba aizsardzības likumā sagatavoti grozījumi, kas stāsies spēkā šī gada 1. jūlijā.
2019. gada 29. novembrī stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi" (MK noteikumi Nr. 969). Kādas izmaiņas ar tiem ieviestas?
Ir daudz runāts par darbinieku motivēšanu, tomēr praksē ir arī gadījumi, kad darbinieks jādisciplinē par kādu pārkāpumu. Noskaidrosim, kādas ir darba devēja iespējas piemērot darbiniekam disciplinārsodu un kā to pareizi darīt.
"Pēc rudens depresijas nāk ziemas apātija, tad seko pavasara nogurums, bet vasarā bažas, ka būs auksta un lietaina mūsu tā jau tik īsā vasara," teicis dzejnieks Juris Kronbergs. Vienlaikus Veselības ministrijas eksperti rekomendē: lai izvairītos no depresijas, svarīgi apzināties, ka diena jāplāno tā, lai tajā atrastu laiku pilnvērtīgai atpūtai.
Kopš 2015.gada Darba likumā (DL) noteikts, ka, izbeidzot darba tiesiskās attiecības, darba devējam ir pienākums kompensēt darbiniekam visu neizmantotā ikgadējā atvaļinājuma laiku. Lai gan pagājuši gandrīz pieci gadi, jaunā kārtība joprojām nav ieguvusi skaidras aprises.
Ziemas sezonā jau ierasti aktuālāks kļūst jautājums par darbinieku slimošanu un darbnespējas lapu izsniegšanu. Noskaidrosim, kā konstatē darbnespēju, kādas ir darba devēju un darbinieku tiesības un pienākumi, kā apstrīdēt darbnespējas lapas un kādas problēmas var rasties darba devējiem.
Ja vēlamies Latviju ar kādu salīdzināt, vissaprātīgāk to darīt ar Lietuvu un Igauniju. Šoreiz apkopojām informāciju par darba attiecību regulējuma pamatprincipiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Praksē arvien biežāk ir gadījumi, kad darba devējam būtiski, lai darbinieks ir pieejams arī ārpus viņa normālā darba laika. Ne vienmēr nepieciešams, lai darbinieks strādātu ārpus normālā darba laika ietvara, bet gan lai viņš būtu pieejams un gatavs pildīt darba pienākumus, ja darba devējam rodas šāda vajadzība. Aplūkosim, kad praksē darbinieku dežūras un izsaukuma gatavības laiku klasificē kā darba laiku un kad par to ir jāmaksā!
Praksē visbiežāk darba līgumu slēdz uz nenoteiktu laiku, taču iespējamas arī situācijas, kad darbinieks nepieciešams noteiktam laika periodam, tādēļ jāslēdz atbilstošs līgums. Pareiza līguma un tā darbības termiņa izvēle nereti darba devējiem rada problēmas.
|
1
|
. . . |
|---|
Paroles atjaunošana
e-pasts nav pareizs!
