67280693
info@ifinanses.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Darba tiesības
Darba likums (DL) mainās – daļa jauninājumu stājās spēkā jau pagājušā gada novembra beigās, savukārt šogad sekoja turpinājums. Plašāk izskanēja informācija par pienākumu turpmāk darba sludinājumos norādīt potenciālo algas apmēru, taču tās nav vienīgās izmaiņas, kas jāievēro jau šobrīd.
Iespēja savienot privāto dzīvi ar darbu ir viena no šī brīža darba tirgus tendencēm. Reaģējot uz darbinieku pieprasījumu, uzņēmumi arvien vairāk piedāvā darbiniekiem lielāku rīcības brīvību darba laika izvēlē jeb t.s. elastīgo darba laiku.
Tā kā tuvojas Ziemassvētku laiks, atkal kļūs aktuāls jautājums, kad iespējams piesaistīt brīvprātīgā darba veicējus jeb brīvprātīgos, jo nereti tieši Ziemassvētkos tiek īstenoti dažādi sociālie un labdarības projekti.
Amata aprakstu nereti uztver tikai kā formālus dokumentus bez pievienotās vērtības, tādēļ uzņēmumos tos nereti sagatavo atbilstoši gataviem šabloniem. Tam tā nevajadzētu būt, jo pareizi izstrādāts amata apraksts var palīdzēt atrisināt iespējamās darbinieku un darba devēju domstarpības.
Parasti darbinieku darbā pieņem pēc viņa CV izvērtēšanas un pārrunām. Tomēr viena vai vairākas sarunas ar darbinieku pirms darba tiesisko attiecību sākuma darba devējam nenodrošina iespēju pilnībā pārliecināties par kandidāta zināšanām un spējām. Tādēļ Darba likuma (DL) 46.panta 1.daļā paredzētas darba devēja tiesības noteikt pārbaudes laiku, lai pārliecinātos, vai darbinieks atbilst viņam uzticētā darba veikšanai.
"Garden leave" ir anglo-sakšu tiesību valstu saimē pazīstams tiesību institūts, kas paredz, ka darba uzteikuma gadījumā uzteikuma termiņa laikā (neatkarīgi no tā, vai tas ir darbinieka vai darba devēja uzteikums) darba devējs var paredzēt dažādus nosacījumus, tostarp aizliegumu darbiniekam veikt darbu, atrasties darba vietā u.c., lai pasargātu savas intereses no nelabvēlīgām sekām, ko varētu radīt neapmierināts darbinieks.
Viena no izplatītākajām problēmām darba vidē, ar kuru sastopas lielākā daļa strādājošo, ir smēķēšana. Jautājums ir aktuāls kā smēķētājiem, kuri vismaz pāris reizes darba dienas laikā vēlas “izskriet uzpīpēt”, tā arī nesmēķētājiem, kuri negrib nonākt smacīgā cigaretes dūmu mākonī. Kādas ir smēķētāju un nesmēķētāju tiesības darbavietā, un kādi – darba devēja pienākumi?
Darba devēja un darbinieka savstarpēja vienošanās par darba attiecību izbeigšanu ir viens no populārākajiem veidiem, kā izbeigt darba attiecības. Ierosināt izbeigt darba attiecības var gan darbinieks, gan darba devējs. Arī iemesli var būt dažādi – darbinieks sasniedzis pensijas vecumu, atradis citu darbavietu vai vienkārši noguris no darba devēja un vēlas atpūsties. Tieši tāpat noguris no darbinieka var būt arī darba devējs.
Vadot seminārus par personāla dokumentu pārvaldību, bieži saņemu jautājumus, kādi dokumenti nepieciešami, ja organizācijā atlasa vajadzīgo darbinieku konkursa kārtībā, kā arī kādus dokumentus prasīt personai, ar kuru dibina darba tiesiskās attiecības.
Nesen medijos plašu ievērību izpelnījās kāda restorāna slēgšana uz laiku, kontrolējošām iestādēm rodoties aizdomām par nelikumībām tajā. Tā daudzi darbinieki pāris nedēļu palika bez darba. Kas šādā gadījumā notiek ar viņu atalgojumu? Vai par dīkstāvi viņiem ir tiesības saņemt atalgojumu?
Darba likumā (DL) noteikta darbinieka atbildība par darba devējam radītiem zaudējumiem. Atbilstoši likumam darbinieks atbild par darba devēja esošās mantas samazinājumu, bet neatbild par peļņas zaudējumu.
Ar jauniem noteikumiem tiks novērsta nelietderīga veselības pārbaužu veikšana, nosakot, ka obligātās veselības pārbaudes jāveic tikai personām, kuras sniedz pakalpojumus, esot tuvā kontaktā ar bērniem, un pārtikas nozarē strādājošajiem, kuriem ir tieša saskare ar pārtikas produktiem.
Darbiniekam un darba devējam (uzņēmumam) ir būtiski precīzi saprast, kas Darba likuma izpratnē ir uzskatāms par darba laiku. Darbiniekam tas ir svarīgi, lai saņemtu taisnīgu atlīdzību (tajā skaitā arī piemaksas par virsstundu darbu, darbu svētku dienās utt.) par veikto darbu. Arī uzņēmuma interesēs ir precīzi un atbilstoši likumā noteiktajam uzskaitīt darba laiku.
Ir vasaras karstākais laiks, un darba devēji arvien aktīvāk plāno darbinieku atbalsta un saliedēšanas pasākumus gan darbavietās (uzņēmumu teritorijās), gan ārpus tām. Turklāt dažādie pasākumi var notikt gan darba laikā, gan ārpus tā, tādēļ aktuāls kļūst jautājums par darba aizsardzību un darba devēja atbildību šādos pasākumos. Ne viens vien cilvēks ir piedzīvojis, ka uzņēmuma sporta spēles beidzas ar traumu, kas gūta, spēlējot futbolu, basketbolu vai piedaloties roku laušanās sacensībās. Vai tas ir nelaimes gadījums darbā vai tomēr nav?
Mūsdienu tirgus ekonomikas apstākļos uzņēmējiem paveras plašas iespējas pakalpojumu sniegšanai starptautiskā mērogā, līdz ar to arvien biežāk tiek risināti dažādi ar to saistīti praktiski jautājumi. Viens no apstākļiem, kas saistīts ar uzņēmumu pārrobežu sadarbību, ir darba devēja un darbinieka savstarpējās tiesiskās attiecības un no darba tiesiskajām attiecībām izrietoši nodokļu piemērošanas jautājumi darbinieku pārvietošanas gadījumā.
|
1
|
. . . |
|---|
Paroles atjaunošana
e-pasts nav pareizs!
