67280693
info@iZurnali.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Darba tiesības
Lai gan likumā paredzēts, ka darbiniekiem par pārkāpumiem var izteikt rājienu vai rakstveida pazīmi, praksē šo iespēju izmanto arvien retāk, taču tas joprojām ir risinājums smagāku pārkāpumu gadījumā, kad nepieciešams disciplinēt darbinieku.
Darba samaksas jautājums ir būtisks ikviena uzņēmuma ikdienā, jo tas veido ne tikai ievērojamu izdevumu pozīciju, bet nereti nosaka arī paša uzņēmuma konkurētspēju, piesaistot un noturot kvalificētākus un pieredzējušākus darbiniekus. Aplūkosim aktuālos samaksas noteikšanas un konfidencialitātes aspektus!
Jau kādu laiku globālās tendences liecina, ka darba tirgus paplašinājies ārpus vienas valsts robežām. Arī Latvijas darba devēji šobrīd lūkojas ārvalstīs ne tikai talantu vai vadītāju piesaistei, bet arī rutīnas darba veicēju meklējumos. Turpinoties Covid-19 krīzei un palielinoties attālinātā darba nozīmei, Latvijas uzņēmumiem arvien biežāk rodas jautājums, kā vislabāk pieņemt darbā ārvalstu darbiniekus, īpaši tad, ja tie strādā attālināti no savas mītnes valsts.
Beidzamā laikā aktuāls kļuvis jautājums, vai noteiktos apstākļos darbinieks ir tiesīgs atteikties informēt darba devēju par sertifikāta esamību, kā arī atteikties uzrādīt sadarbspējīgu sertifikātu, piemēram, aizbildinoties ar personas datu aizsardzības interesēm?
Vienmēr interesanti salīdzināt Baltijas valstu pieeju dažādos jautājumos – it kā esam pavisam blakus, tomēr daudzos jautājumos, tostarp darba attiecību regulējumā, pieejas ir atšķirīgas. Šoreiz piedāvājam salīdzināt, kāda ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pieeja jautājumos par darbinieku vakcināciju. Kas katrā no valstīm ir obligāti, bet kas ne?
Gadu mija ir īstais laiks, kad atgādināt par laiku, termiņiem un nepieciešamību tos ievērot. Arī darba attiecībās neiztikt bez termiņiem – ir noteikts periods, kurā personas var realizēt savas tiesības darba attiecību ietvaros. Līdz ar to būtiski saprast, no kura brīža sākas termiņš, cik ilgs tas ir, kad tas beidzas, kādas sekas rodas, beidzoties noteiktajam termiņam, un vai nokavēto termiņu var atjaunot.
Lai gan diskriminācijas aizliegums nostiprināts starptautiskos līgumos, Eiropas Savienības, konstitucionālā un nacionālā ranga tiesību aktos, praksē ir gadījumi, kad pret darbiniekiem vai darba meklētājiem kādā no darba tiesisko attiecību posmiem var būt vērsta darba devēja diskriminācija darba meklētāja vai darbinieka vecuma dēļ.
Lai gan šī gada 1. augustā stājās spēkā grozījumi Darba likumā (DL), jau septembrī sagatavotas jaunas izmaiņas, kas, visticamāk, stāsies spēkā nākamgad. Saprotams, ka līdz galīgajam lasījumam ceļš vēl ir tāls, līdz ar to tā laikā noteikti gaidāmas izmaiņas, taču vispārīgu priekšstatu par grozījumiem iespējams gūt jau šobrīd.
Šobrīd darba vietās, kur nav iespējams nodrošināt attālināto darbu, obligāti jāveic regulāra darbinieku testēšana. Aktuālajos Ministru kabineta (MK) noteikumos paredzēts, ka par šādiem testiem jāmaksā pašiem darbiniekiem, ja vien viņi nav vakcinējušies. Vai šī prasība atbilst Darba likumam (DL)?
Laikā, kad darba tirgū joprojām palielinās darbinieku deficīts, darba devēji gatavi izmantot dažādus instrumentus, lai savai organizācijai piesaistītu darbiniekus, tādēļ arvien biežāk dzirdam arī par darbinieku pārvilināšanu. Vai tā rīkoties ir atļauts? Kā tas notiek, un kādi juridiskie aspekti jāņem vērā?
Darbam jābūt drošai vietai, kur ik dienu dodas darba devēji un darba ņēmēji, lai strādātu klātienē vai attālināti. Tomēr diemžēl dažkārt notiek nelaimes gadījumi, gūstot traumas darbā. Kā rīkoties? Šādā gadījumā jāsakārto ne tikai sakāpinātās emocijas, bet arī virkne dokumentu un formalitāšu.
Savlaikus paredzot epidemioloģiskās situācijas sezonālo pasliktināšanos, Saeimā jau vasarā virzīja likumprojektu, kura viens no mērķiem bija noteikt tiesisku ietvaru darbinieku atstādināšanai no darba un darba attiecību pārtraukšanai ar darbiniekiem, kuri atteikušies vakcinēties. Tomēr atbalsta trūkuma un protestu pret obligātu vakcināciju dēļ likumprojekts dienasgaismu neieraudzīja. Bet kā ir tagad?
Covid-19 pandēmija dominē gan mūsu ikdienā, gan darba attiecību pasaulē jau kopš 2020. gada marta. Lai gan vēlamies atgriezties normālā ikdienā, tostarp normālā un iepriekš ierastā darba vidē, rudens jau atkal mūs sagaida ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu, ar ko mums atbilstoši 2021. gada 9. oktobrī pieņemtajam Ministru kabineta (MK) rīkojumam Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" jāsadzīvo no 2021. gada 11. oktobra līdz 2022. gada 11. janvārim.
Daudziem tā jau ir ikdiena – mājās paņemts darba dators, lai strādātu attālināti. Bet vai ārpus darba laika datorā drīkst skatīties filmas un spēlēt spēles? Vai darba devējs var to aizliegt, vai var kontrolēt, kāda informācija nokļūst datorā un izvirzīt savas prasības, ja darbam izmanto privāto datoru?
Palielinoties darbaspēka deficītam Latvijā, darba devēji arvien biežāk meklē alternatīvus risinājumus, līdz ar to pieaug darbaspēka ilgtermiņa nomas pakalpojumu pieprasījums. Noskaidrosim darbinieku nomas juridiskās nianses, kas jāņem vērā visām šajā procesā iesaistītajām pusēm!
|
1
|
. . . |
|---|
Paroles atjaunošana
e-pasts nav pareizs!
