67280693
info@iZurnali.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Darba tiesības
Ja darba devējs sagatavo grozījumus līgumā, piemēram, par slodzes un algas samazināšanu, cik dienas iepriekš viņam jādod darbiniekam ar tiem iepazīties? Cik ilgā laikā šie grozījumi stājas spēkā? Un kas notiek, ja darbinieks grozījumiem nepiekrīt? Pēc kādas kārtības viņš turpina strādāt un cik ilgu laiku var aizņemt lēmuma pieņemšana?
Darba līgums ir pamata dokuments, kas regulē darba devēja un darbinieka attiecības, tāpēc ir būtiski pārzināt tā sadaļas un izprast to nozīmi. Sākam rakstu sēriju, kurā skaidrosim darba līguma nianses. Šoreiz par līguma slēdzēju pusēm, darba attiecību sākumu un termiņiem.
Ikdienā aizvien biežāk nākas saskarties ar situācijām, kad uzņēmumi ne tikai pārvieto savu darbaspēku uz dažādām pasaules valstīm pārrobežu projektu īstenošanai, bet arī darbaspēka trūkuma novēršanai izvēlas piesaistīt darbiniekus no trešajām valstīm.
Līdz šim nevienā likumā Latvijā nebija iekļauta attālinātā darba definīcija, taču 1. jūlijā, stājoties spēkā grozījumiem Darba aizsardzības likumā, tas ir mainījies. Kas ir attālinātais darbs, kā to noformēt, kā veikt darba laika uzskaiti un nodrošināt darba aizsardzības prasību ievērošanu – atbildes uz pieciem būtiskākajiem jautājumiem šajā publikācijā.
Lai gan darba tiesiskajās attiecībās darbinieks tradicionāli tiek uzskatīts par vājāko pusi, tas neizslēdz darbinieka pienākumu kompensēt zaudējumus, ko tas ar savu rīcību nodarījis darba devējam. Neskatoties uz to, ka Darba likums piešķir darbiniekam pamatīgu aizsardzību pret darba devēja zaudējumu kompensācijas prasībām, likuma aizsardzība nepasargā darbiniekus no zaudējumu atlīdzināšanas pienākuma, ja darbinieks zaudējumus radījis ar prettiesisku rīcību.
Lai arī jau kādu laiku dzīvojam saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām, joprojām rodas jautājumi par datu izmantošanas robežām – kādos gadījumos darba devējam jābūt īpaši piesardzīgam, izmantojot darbinieka datus? Vai darba devējs drīkst lasīt darbinieka e-pastus?
Apkopēja ir iesniegusi dokumentu arodslimības komisijai ar cerību saņemt arodslimnieka statusu. Darbs ilgst no plkst. 17.00 līdz 21.00. Pēc darba vietas apsekošanas akta sagatavošanas no Valsts darba inspekcijas esam saņēmuši lēmumu izskatīt iespēju darbiniekam piedāvāt atvieglotu darbu. Kā pareizi rīkoties? Ko piedāvāt šim darbiniekam?
Ne vienmēr darba devējiem ir skaidra izpratne par obligāto veselības pārbaužu nozīmi un to veikšanas kārtību. Kāpēc un kam tās vispār jāveic? Kas ir ārpuskārtas pārbaudes? Kas par to visu maksā?
Gan darba devējs, gan darbinieks var nokļūt situācijā, kad ir vēlama vai nepieciešama darba slodzes samazināšana. Darba devējs var arī piedāvāt darbiniekam samazināt tikai darba algu, nemainot darba slodzi. Kas jāņem vērā šādos gadījumos un kā pareizi noformēt darba slodzes un darba algas samazināšanu? Kādām darbinieku kategorijām pienākas vai ir obligāti nosakāms īsāks darba laiks un attiecīgi samazināma slodze?
Tik ierasti, ka, strādājot darba vietā, jāievēro virkne darba drošības pasākumi – darba vieta tiek iekārtota atbilstoši normatīvajiem aktiem, tiek izmantoti individuālie aizsardzības līdzekļi utt. Bet kas notiek, ja darbs tiek veikts no mājām? Vai tas ir iemesls, lai darba drošības jautājumiem piešķirtu atlaides?
Praksē dzirdēti dažādi stāsti par darbiniekiem, kuri atrod radošus paņēmienus, kā izvairīties no iepazīšanās ar rīkojumiem, tāpēc skaidrojam, vai darbinieks var nepiekrist rīkojumam un kā šādā situācijā rīkoties darba devējam.
Darba samaksa ir maksa par cilvēka spēju un prasmju izmantošanu noteiktā laika periodā. Jebkuras darba attiecības nonāk pie šiem jautājumiem. Cik lielu atalgojumu noteikt? Kāda ir vienlīdzīga darba samaksa? Kas ir atalgojuma politika un kā maksāt prēmijas? Skaidrojam būtiskāko!
Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze daudzās nozarēs apturējusi ierasto biznesa skrējienu. Plašie ierobežojumi, kas gan kopš aprīļa beigām jau atcelti vai nav vairs tik stingri, daudziem darba devējiem arvien neļauj visus darbiniekus nodrošināt ar darbu. Šādos apstākļos uzņēmēju vidū raisās jautājums – kā lietderīgi un efektīvi izmantot dīkstāves laiku?
No 2020. gada 10. jūnija Latvijā ir beidzies iepriekš izsludinātais ārkārtējais stāvoklis saistībā ar Covid-19 izplatību. Taču tas nenozīmē, ka visi ierobežojumi un piesardzības pasākumi ir pilnībā atcelti. Apskatīšu jaunākos normatīvos aktus (spēkā 2020. gada 10. jūnijā) attiecībā uz drošības noteikumiem darba vietās un sniegšu ieteikumus saistībā ar darba devēju pienākumiem Covid-19 ierobežošanā.
Tuvojoties vasarai, aktuāls kļūst jautājums par tiesībām uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šogad tā izmantošanu noteikti ietekmējis martā, aprīlī un maijā valstī noteiktais ārkārtējais stāvoklis, kad daudzi darbinieki izmantoja gan apmaksātos ikgadējos atvaļinājumus, gan arī bezalgas atvaļinājumus.
|
1
|
. . . |
|---|
Paroles atjaunošana
e-pasts nav pareizs!
