67280693
info@ifinanses.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Darba tiesības
Samērā bieži rodas situācijas, kad darbinieki ar savu darbību vai bezdarbību nodara darba devējam zaudējumus. Ja darbinieks atteicies vai nespēj atlīdzināt darba devējam nodarīto zaudējumu summu, loģiskākais risinājums, šķiet, ir ieturēt noteiktu summu no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas.
Iepatikās, apprecējās, uzzināja, ka drīz kļūs par vecākiem, kļuva par vecākiem... Bet tālāk gadās visādi – bērni slimo, nevar tikt bērnudārzā, skolā 1.septembris. Šīs ir tikai dažas privātās dzīves ainiņas, par kurām mēs varētu arī nerunāt, ja vien tās neietekmētu darba attiecības.
Sākas beidzamais vasaras mēnesis, un daudzi jaunieši vasarā strādā. Praktiska darbība paralēli mācībām pilnveido bērnus un jauniešus, taču darba devējam ir svarīgi zināt, kādos darbos un kādā kārtībā drīkst nodarbināt nepilngadīgas personas, lai izvairītos ne tikai no iespējamiem nelaimes gadījumiem darba vietā, bet arī administratīvajiem sodiem.
Darba likuma 100.panta 5.daļā noteiktas darbinieka tiesības uzteikt darba līgumu saistībā ar svarīgu iemeslu, kas tikumības un taisnprātības apsvērumu dēļ nepieļauj darba tiesisko attiecību turpināšanu. Lai gan svarīgo iemeslu apstākļus vērtē tiesa, taču, ņemot vērā grozījumus likumā, kas stājās spēkā 2018.gada 28.novembrī, paredzot, ka darba devējs var nepiekrist darbinieka norādītajam svarīgajam iemeslam, tagad arī darba devējam ir nepieciešams zināt, kādi svarīgi iemesli var būt šī uzteikuma pamatā.
Ņemot vērā, cik bieži rodas jautājumi par neizmantoto atvaļinājumu kompensēšanu un virsstundu apmaksu, secināms, ka šis ir laiks, kad cilvēki gatavi strādāt daudz, lai, iespējams, nopelnītu vairāk. Situācijas un nodomi mēdz būt dažādi, bet jebkurā gadījumā vērts pārzināt likumdošanas ietvaru, lai virsstundu darbs būtu abpusēji izdevīgs un saskaņots.
Situācija, kad darbinieku atlaiž kāda pārkāpuma dēļ, šķiet ierasta, tomēr gadās, ka uzteikums pamatots ar apstākļiem, kas saistīti ar saimnieciskiem, organizatoriskiem, tehnoloģiskiem vai līdzīga rakstura pasākumiem uzņēmumā.
Attālinātais darbs jeb darbs no mājām kļūst arvien populārāks, ļaujot darbiniekam daudz brīvāk un nepiespiestāk plānot savu laiku un veiksmīgāk apvienot darbu ar ģimenes dzīvi. Lai gan liekas, ka "darbs no mājām" nozīmē, ka darbinieks organizē un plāno savu darbu, kā vien vēlas, ar nosacījumu, ka darbs ir izdarīts un darba līgumā paredzētās stundas nostrādātas, jāatceras, ka Darba likumā iekļautie darba laika nosacījumi tomēr netiek atcelti.
Vasara ir sākusies, tādēļ arvien aktuālāki kļūst jautājumi par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanas kārtību. Jaunākā tiesu prakse iezīmē arī atsevišķas būtiskas nianses, kas jāņem vērā darba devējiem. Aplūkošu jautājumus, kas visbiežāk rada pārpratumus saistībā ar ikgadējā apmaksātā atvaļinājumu piešķiršanu, kā arī jaunākās tiesu prakses atziņas.
Vai visos gadījumos var atlaist darbinieku, kas pieļāvis pārkāpumu? Nē! Darba devējam atļauts uzteikt darba līgumu tikai Darba likumā noteiktās situācijās – aplūkosim, kādas tās ir.
Vai visos gadījumos var atlaist darbinieku, kas pieļāvis pārkāpumu? Kāda ir kārtība, lai atlaistu darbinieku pieļauta pārkāpuma dēļ, un kādas ir sekas, ja darbinieks no darba atlaists nepamatoti?
Ņemot vērā, ka tehnoloģiju pielietošana darba vidē kļūst arvien aktuālāka un populārāka, nepieciešams sākt vērtēt un risināt jautājumus, kas saistīti ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām arī saistībā ar attālinātā darba drošību. Regulējums, kas aptver šos aspektus ir izdots dažādos laikos, turklāt to izstrādājot netika ņemtas vērā tajā laikā vēl neesošās tehnoloģiskās iespējas un mūsdienu darba veikšanas veidi. Tādēļ, šī raksta uzdevums būs sniegt vispārīgu esošā Latvijas normatīvā regulējuma izvērtējumu un aplūkot tam paredzētos grozījumus.
Vasara jau teju klāt, tādēļ uzņēmējiem kļūst aktuāls jautājums par darba līgumu slēgšanu uz noteiktu laiku, piemēram, tikai vasaras sezonai. Tomēr jāņem vērā būtiskas šādu līgumu nianses, kā arī likumdošanas ierobežojumi.
Mūsdienu tehnoloģijas veicina cilvēces attīstību un sniedz plašākas iespējas gan sadzīvē, gan profesionālajā darbībā, tostarp radot opciju veikt darbu attālināti. Šāda iespēja kļūst populārāka un pieejamāka tieši tehnoloģiju progresa dēļ. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs no 2005. līdz 2015.gadam tāldarba izmantošana palielinājusies par 115%. Arī Latvijā šī tēma kļūst aktuāla – tiek izskatīta iespēja attālinātā darba jēdzienu noteikt nacionālajā regulējumā. Ņemot vērā pašreizējās tendences, aplūkosim attālinātā darba jēdzienu, tā normatīvo regulējumu, piemērošanu un ietekmi uz sabiedrību un vidi.
Uzteikuma gadījumā darba devējs ieinteresēts ne tikai ievērot likumā noteiktos pienākumus, bet arī aizsargāt savas tiesības. Latvijas normatīvajos aktos nav paredzētas darba devēja tiesības atturēt darbinieku no ierašanās darbā uzteikuma termiņa laikā. Anglo-sakšu tiesībās risinājums regulējuma trūkumam jau aptuveni 30 gadus ir tiesību institūts, ko dēvē par garden leave.
Ikdienā, sniedzot klientiem juridisko palīdzību darba tiesību jomā, nereti ir situācijas, kad darba devēju noslēgto darba līgumu, darba kārtības noteikumu, rīkojumu vai citu dokumentu nosacījumi ir pretrunā Darba likumā (DL) vai citos normatīvajos aktos paredzētajam regulējumam, tādējādi prettiesīgi pasliktinot darbinieku stāvokli.
|
1
|
. . . |
|---|
Paroles atjaunošana
e-pasts nav pareizs!
