67280693
info@iZurnali.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Darba tiesības
Turpinām tēmu par pērnā gada nogalē pieņemtajiem Darba likuma grozījumiem, ar ko regulēti darbinieku nosūtīšanas jautājumi. Šoreiz aplūkosim Latvijas darba devēja pienākumus, norīkojot darbiniekus strādāt ārvalstīs, kā arī rīcību, ja darba devējs ir pagaidu darba aģentūra. Kā jau minēts, izmaiņas stājās spēkā 5. janvārī.
Pērnā gada nogalē pieņemti ilgi gaidītie grozījumi Darba likumā (DL), regulējot darbinieku nosūtīšanas jautājumus. Izmaiņas stājās spēkā 5. janvārī, tās ir vērienīgas un samērā sarežģītas, tādēļ apkopošu būtiskāko, šoreiz analizējot ārvalstu darba devēja pienākumus, norīkojot darbinieku darbam Latvijā, kā arī Latvijas uzņēmumu atbildību, saņemot ārvalstu uzņēmumu pakalpojumus.
Uzņēmēji profesiju klasifikatoram un tā kodu norādīšanai personāla dokumentos nereti velta vien virspusēju uzmanību, neiedziļinoties niansēs. Līdz ar to pamatoti var rasties jautājums, kādēļ ir būtiski zināt klasifikatora nozīmi un pielietojumu.
Darba vide kļūst arvien dinamiskāka, un nereti darbinieki ir darba attiecībās ar vairākiem darba devējiem. Šādai izvēlei ir dažādi iemesli – kāds vēlas apvienot vairākas nodarbošanās, bet citi pieņem šādu lēmumu finansiālu apstākļu dēļ.
Šajā laikā ir interesanti atcerēties kāda gudra vīra – Salamana mācītāja – teikto, ka nekā jauna nav zem saules, kas ir jau bijis, tas atkal būs, kas ir jau noticis, tas atkal notiks. Vai tiešām? Covid-19 krīze radījusi virkni izmaiņu, īpaši darbinieku un darba devēju attiecībās. Daudzi zaudējuši darbu, citi strādā attālināti, bet ir arī tādi, kuru darba apjoms ievērojami palielinājies. Kādi likumi šobrīd valda?
Turpinām aizsākto tēmu par darba koplīgumiem. Un šoreiz izskatīsim darba koplīguma saturu – kādus labumus darbiniekiem tajā var noteikt un kādus būtiskus darba attiecību jautājumus tajā vajadzētu ietvert.
Kāpēc slēgt koplīgumu? Kas to var ierosināt un kā to noslēgt? Vai par koplīgumu ir jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam vai kādai citai iestādei? Atbildes atradīsiet šajā rakstā!
Turpinot rakstu sēriju par informāciju, kas jāiekļauj darba līgumā, šoreiz aplūkosim ziņas, kas darba līgumā iekļaujamas obligāti, kā arī ziņas, ko var iekļaut fakultatīvi, t.i., pusēm vienojoties.
Kā šobrīd rīkoties darba devējiem, ņemot vērā, ka Covid-19 turpina un, visticamāk, tuvākajā laikā arī turpinās mūs pārsteigt ar nepieciešamību pieņemt ātrus, bet gudrus lēmumus?
Lai arī nakts darbā nodarbināto skaitam vērojama tendence samazināties, tomēr daudzās nozarēs tas būs aktuāls vienmēr, jo ir darbi, kurus nepieciešams veikt arī naktī.
Turpinot rakstu sēriju par darba līgumā iekļaujamo informāciju, aplūkosim ziņas, kas līgumā jānorāda par darbinieka profesiju un darba samaksu.
Ja darba devējs sagatavo grozījumus līgumā, piemēram, par slodzes un algas samazināšanu, cik dienas iepriekš viņam jādod darbiniekam ar tiem iepazīties? Cik ilgā laikā šie grozījumi stājas spēkā? Un kas notiek, ja darbinieks grozījumiem nepiekrīt? Pēc kādas kārtības viņš turpina strādāt un cik ilgu laiku var aizņemt lēmuma pieņemšana?
Darba līgums ir pamata dokuments, kas regulē darba devēja un darbinieka attiecības, tāpēc ir būtiski pārzināt tā sadaļas un izprast to nozīmi. Sākam rakstu sēriju, kurā skaidrosim darba līguma nianses. Šoreiz par līguma slēdzēju pusēm, darba attiecību sākumu un termiņiem.
Ikdienā aizvien biežāk nākas saskarties ar situācijām, kad uzņēmumi ne tikai pārvieto savu darbaspēku uz dažādām pasaules valstīm pārrobežu projektu īstenošanai, bet arī darbaspēka trūkuma novēršanai izvēlas piesaistīt darbiniekus no trešajām valstīm.
Līdz šim nevienā likumā Latvijā nebija iekļauta attālinātā darba definīcija, taču 1. jūlijā, stājoties spēkā grozījumiem Darba aizsardzības likumā, tas ir mainījies. Kas ir attālinātais darbs, kā to noformēt, kā veikt darba laika uzskaiti un nodrošināt darba aizsardzības prasību ievērošanu – atbildes uz pieciem būtiskākajiem jautājumiem šajā publikācijā.
|
1
|
. . . |
|---|
Paroles atjaunošana
e-pasts nav pareizs!
