67280693
info@ifinanses.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Komercdarbība
Man apjukumu rada jaunais uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN). Kā tagad pareizi aprēķināt dividendes? Uzņēmums noslēdz gadu ar 5000 eiro peļņu. Nolemj visu izmaksāt dividendēs. Vai izmaksājamās dividendes būs 5000 eiro, un papildus jāaprēķina UIN – 1250 eiro, kas veido papildu izmaksas, vai arī izmaksājamās dividendes ir 4000 eiro un UIN – 1000 eiro, kas samazina dividendes? Atbilde pēc lasītāju lūguma ir papildināta ar Valsts ieņēmumu dienesta komentāru.
Vasara ir laiks, kad nedaudz atpūšamies, darām ikdienas lietas un varam arī mierīgi paskatīties uz procesiem grāmatvedībā un uzņēmumā kopumā. Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir aplūkot un analizēt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izpratnē nesakārtotas lietas, kas konstatētas, veicot nodokļu maksātāju nodokļu kontroles pasākumus pēdējo četru gadu laikā (no 2015. līdz 2018.gadam).
Skaidrs kā divi reiz divi – komercnoslēpums ir jāsargā! Kā to pareizi darīt, un kādas ir aktualitātes šajā jautājumā? Izmaiņas likumdošanā ir īstais brīdis, lai izvērtētu šo jautājumu arī savā uzņēmumā.
Nereti praksē pieskaramies jautājumiem, kas skar valdes atbildību. Šādi jautājumi visbiežāk rodas situācijās, kad pastāv reāli draudi konkrētam uzņēmuma vadītājam saskarties ar personisku atbildību par tā rīcību vai bezdarbību, pildot savus amata pienākumus. Viens no kritiskākajiem valdes atbildības aspektiem, ja valdē darbojas vairāki valdes locekļi, ir šīs atbildības solidārais raksturs – atbildēt visiem kopā un katram atsevišķi. Vai ir iespējams minimizēt riskus, ka viena valdes locekļa rīcības dēļ jācieš visiem? Vai valdes pienākumu sadale nodrošina arī atbildības sadalījumu?
Turpinot tēmu par autordarbu izmantošanu uzņēmējdarbībā, aplūkosim dažus praktiskus padomus par autortiesību nodošanu ar līgumu jeb autortiesību pāreju no autora uzņēmējam. Lai iegūtu darba izmantošanas tiesības, darba izmantotājiem ir jāsaņem autortiesību subjekta atļauja. Aizliegts izmantot darbus, ja nav saņemta atļauja, noteikts Autortiesību likuma (AL) 40.pantā.
Periodā, kad top gada pārskati, daudziem uzņēmējiem aktuāls ir jautājums, kā rīkoties ar uzņēmuma parādniekiem. Jebkurš uzņēmējs vēlas saņemt samaksu par piegādāto preci vai sniegto pakalpojumu, taču nereti jālemj, vai vispār vērts cīnīties par konkrēta parāda atgūšanu un kāds ir efektīvākais veids, kā panākt, lai partneris izpildītu savas saistības.
Šis stāsts aizsākās pirms vairākiem gadiem. Uzgaidāmajā telpā mūs sagaidīja patīkamas ārienes sieviete. Viņas balsī bija satraukums, jo bija noticis kas absolūti negaidīts. Vairākus gadus viņas vadītais uzņēmums importēja preci – medikamentus. Importa formalitātes kārtoja muitas brokeris, tāpēc šķita, ka nekas nevar noiet greizi. Tomēr Valsts ieņēmumu dienests (VID), veicot importa deklarāciju pārbaudi, konstatēja, ka preces novērtētas nepareizi, tādēļ uzņēmumam papildus jāmaksā importa pievienotās vērtības nodoklis (PVN), nokavējuma un soda naudas. Kas tad nogāja greizi, un vai no tā varēja izvairīties?
Aktīva sociālo tīklu, uzņēmumu mājas lapu un elektroniskās vides attīstība rada likumdevēja satraukumu, liekot arvien vairāk domāt par autortiesību aizsardzību. Lai to risinātu, sagatavota jauna direktīva, kas, šķiet, Eiropas Parlamentā izpelnījusies līdz šim plašāko ievērību no visām direktīvām.
Viens no grūtākajiem Latvijas būvniecības nozares uzdevumiem ir panākt, ka tā patiesi tiek sakārtota kā nozare, nevis sakārtota pakārtoti kādu atsevišķu būvniecības nozares dalībnieku interesēm. Viena no metodēm, kā izvairīties no šaura subjektu loka pārliekas nozīmes nozares "sakārtošanā", ir tās standartizācija.
Ik dienu pasaulē vairāk nekā miljons cilvēku kļūst par kibernoziegumu upuriem. Kibernoziedzinieku darbības lauks ir plašs, sākot ar kredītkaršu informācijas un identitātes zādzībām un bērnu seksuālu izmantošanu un beidzot ar masveida uzbrukumiem iestādēm un infrastruktūrām.
Komerclikumā valdes un padomes locekļiem noteikts pienākums rīkoties kā krietniem un rūpīgiem saimniekiem. Tomēr viss nav tik vienkārši, jo rūpības standarts jāvērtē kopā ar iespēju kļūdīties, pieņemot biznesa lēmumus. Valdes un padomes locekļi var kļūt par apstākļu upuriem pat situācijās, kad visu izdara pareizi, jo valdes un padomes locekļi pakļauti dažādiem riskiem. Viens no veidiem, kā mazināt riskus, ir apdrošināšana.
Ieviešot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK jeb Vispārīgo datu aizsardzības regulu (Regula), datu aizsardzībā piemērojamas jaunas prasības un standarti, procesa gaitā radot arī daudzus mītus. Aplūkosim izplatītākos no tiem!
Iespējams, veicot pirkumus internetā, esat ievērojuši, ka atsevišķi pārdevēji piemēro papildu maksu par elektroniskā maksājuma apkalpošanu. Patērētāja sākotnējā reakcija, protams, ir sašutums un pārdomas, vai tas ir godīgi, jo papildu maksājumi vairumā gadījumu nerada pozitīvas emocijas. Par šo jautājumu šobrīd jāaizdomājas arī saistībā ar jaunās Eiropas Savienības (ES) direktīvas ieviešanu. Prognozēts, ka pēc tās ieviešanas patērētāji visā ES kopumā ietaupīs vairāk nekā 550 milj. eiro gadā.
2017.gadā lielu sabiedrības uzmanību izpelnījās Latvijas Republikas Satversmes tiesā (ST) skatītās lietas par Solidaritātes nodokļa likuma (Likums) normu atbilstību Latvijas Republikas Satversmei (Satversme). Jau no solidaritātes nodokļa (SN) ieviešanas idejas rašanās dienas tas plašsaziņas līdzekļos un publiskajās tērzētavās dēvēts par "bagātnieku nodokli". Kas īsti ir šis nodoklis, un kāda būs tā nākotne?
Par daudzu mūsdienu uzņēmumu ikdienas realitāti kļuvuši dažādi sociālajos tīklos rīkoti konkursi, kā arī reklāmas kampaņas, kurās veiksmīgākie dalībnieki iegūst balvas. Tās nereti pērk no citiem uzņēmumiem, piemēram, kā dāvanu kartes. Kā šādas izmaksas norādīt grāmatvedībā? Vai tām jāpiemēro uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN)?
|
1
|
. . . |
|---|
Paroles atjaunošana
e-pasts nav pareizs!
