67280693
info@izurnali.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Komercdarbība
Ārkārtējās situācijas laikā daudz kas notiek citādi, izmaiņas skārušas arī publisko iepirkumu jomu. Vai pieļaujama procesuālo termiņu pagarināšana un nokavētu termiņu atjaunošana publiskajā iepirkumā ārkārtējās situācijas laikā?
Ārkārtējās situācijas apstākļos, kad daudziem uzņēmumiem nav skaidra nākotne un uzņēmējdarbību ierobežojoši vai ietekmējoši lēmumi gan Latvijā, gan pasaulē tiek pieņemti un grozīti ik dienu, iespējams, atkarībā no uzņēmuma specifikas un ierobežojumu ietekmes var būt jāizvērtē komersanta darbības apturēšana uz laiku.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstādi un šādu datu brīvu apriti jeb Vispārīgo datu aizsardzības regulu (Regula) datu subjektiem ir vairākas tiesības attiecībā uz viņu datu apstrādi un aizsardzību. Viena no šādām tiesībām noteikta Regulas 15. pantā – datu subjekta piekļuves tiesības.
Laikā, kad pasaulē sākusies jauna ekonomiskā krīze un prātojam, kādas varētu būt tās sekas, ir svarīgi ne tikai kritiski izvērtēt jau nodibinātās tiesiskās attiecības, bet arī, izmantojot jauniegūto pieredzi, pārdomāt, kā turpmāk rīkoties, lai pasargātu sevi no negatīvām finansiālajām sekām, ko var radīt apstākļu izmaiņas. Būvniecības līgumu kontekstā šādu drošību piedāvā būvniecības izmaksu indeksi.
Ar Ministru kabineta (MK) rīkojumu Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" un likumu "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" (Likums) valstī noteikts īpašs tiesisks režīms, kura laikā likumā noteiktajā kārtībā var tikt ierobežotas fizisku un juridisku personu tiesības un brīvības, kā arī noteikti papildu pienākumi. Kā uzņēmējam "nepazust" jaunajās prasībās? Kā pasargāt savu uzņēmumu no negatīvām sekām, tostarp piemērojot tiesiskās aizsardzības procesu?
Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātā ārkārtas situācija likusi Tieslietu ministrijai un Saeimai steidzamības kārtībā modernizēt Komerclikumu (KL), paredzot jaunus noteikumus par attālinātu dalību un balsošanu dalībnieku sapulcē. Grozījumi aptver gan sabiedrību ar ierobežotu atbildību dalībnieku sapulces, gan akciju sabiedrību akcionāru sapulces un stājās spēkā 2020. gada 22. martā.
Digitālās ēras uzplaukumā ir grūti iedomāties uzņēmumu, kas varētu darboties bez interneta piedāvātajām iespējām. Aplūkosim tikai vienu aspektu, ko piedāvā internets un tā pieejamība, proti, reklāmu un mārketingu sociālajos tīklos, analizējot, ar kādiem nodokļu jautājumiem jārēķinās saimnieciskās darbības veicējiem, reklamējoties sociālajos tīklos.
Nevienā tiesību aktā joprojām nav pietiekami skaidri definēts, kas ir pašnodarbināto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) objekts jeb ienākums, no kura jāaprēķina pašnodarbinātas personas sociālās iemaksas. Valsts ieņēmumu dienests (VID) nesen precizējis metodisko materiālu "Pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas". Aplūkosim, kā tas atbilst normatīvo aktu regulējumam.
Covid-19 izplatība prasa ne tikai veselības aizsardzības nozares reakciju, bet arī izmaiņas publiskā iepirkuma jomā. Lai gan krīze rada neskaitāmus riskus un iepirkuma šķēršļus, kādus iepriekš neesam pieredzējuši, publiskā iepirkuma tiesību akti arī piedāvā līdzekļus, kas ļauj publiskos iepirkumus pielāgot šim vētrainajam laikam.
Lai uzņēmumam būtu izpratne, kā rīkoties pārbaužu gadījumā, saņemot datu subjektu pieprasījumu, kā arī tiktu galā ar citiem Vispārīgās datu aizsardzības regulas izaicinājumiem, ļoti nozīmīga loma ir datu apstrādes reģistram.
Ja komersants nolemj izveidot kādu informatīvu materiālu par sava uzņēmuma darbību, parasti viņš vēlas to papildināt ar vizuālo materiālu – fotogrāfijām vai zīmējumiem. Tomēr jāņem vērā, ka saskaņā ar Autortiesību likuma (AL) 4. pantu visi vizuālie materiāli ir autordarbi, ko aizsargā autortiesības, un nevienam nav tiesību tos izmantot bez autoru atļaujas.
Pasaules Veselības organizācija izsludinājusi, ka koronavīrusa (COVID-19) uzliesmojums ir globāla pandēmija, savukārt Latvijas Republikā noteikts ārkārtas stāvoklis un ieviesti vairāki ierobežojoši pasākumi. Tādēļ esam sagatavojuši informāciju apdrošināšanas uzņēmumiem, apdrošināšanas izplatītājiem, apdrošinātajiem un apdrošinājuma ņēmējiem, lai palīdzētu identificēt svarīgākos jautājumus un atbildes atsevišķās apdrošināšanas jomās.
Konkurence ir viena no tēmām, kam šobrīd uzņēmējdarbības vidē veltīta īpaši liela uzmanība – gan pateicoties Konkurences padomes (KP) aktivitātēm godīgas biznesa vides veicināšanā, gan arī likumdošanas izmaiņām, kas stājās spēkā šī gada sākumā.
Sociālie tīkli piedāvā uzņēmumiem dažādas iespējas, kā iegūt jaunus klientus, reklamēt uzņēmuma preces, pakalpojumus un uzņēmuma tēlu, kā noskaidrot klientu viedokli un tā rezultātā uzlabot savus pakalpojumus, preces un rast jaunus uzņēmējdarbības virzienus. Šīs ir mūsdienīgas un bieži arī efektīvas iespējas, tomēr būtiski atcerēties, ka tās jāizmanto, ievērojot likumos noteiktos ierobežojumus.
2020. gada 6. martā stājies spēkā jauns Preču zīmju likums (Likums), kas aizstāj 1999. gada likumu "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm". Ar jauno Likumu ieviestas Eiropas Savienības direktīvas prasības un nodrošināta lielāka preču zīmju aizsardzība.
|
1
|
. . . |
|---|
Paroles atjaunošana
e-pasts nav pareizs!
