67280693
info@ifinanses.lv
Darba laiks: 9:00 – 16:00 (I-V)
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Komercdarbība
Jau gandrīz sešus mēnešus uzņēmējiem un valsts iestādēm, veicot jebkuru darbību ar informāciju par identificējamu fizisko personu (veicot personas datu apstrādi), jāievēro jaunās Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK jeb Vispārīgās datu aizsardzības regulas (Regula) prasības. Šīs prasības jāievēro arī darba devējiem, veicot darbinieku vai potenciālo darbinieku personas datu apstrādi.
Konkurences tiesību joma nav izņēmums – arī to ir skāris tehnoloģiju laikmets un digitālā revolūcija. Līdz ar mākslīgā intelekta nerimstošo attīstību ir būtiski uzlabojušās uzņēmumu spējas vēl nepieredzētos apjomos apstrādāt, uzglabāt un analizēt datus par saviem klientiem un konkurentiem. Viens no tehnoloģiskās attīstības rezultātiem un pēdējā laika strīdīgākajiem un apspriestākajiem tematiem Eiropas konkurences tiesību ekspertu vidū ir cenu noteikšanas algoritmi.
Šī gada 10.oktobrī stājās spēkā grozījumi Publisko iepirkumu likumā (likums), kas cita starpā satur vairākas tiesību normas, kas vērstas uz “nepamatoti dārgu” piedāvājumu noraidīšanu.
Judikatūrā skaidri noteikts valdes locekļa atbildības apmērs. Valdes loceklis ir atbildīgs par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem, ja vien nav darbojies kā krietns un rūpīgs saimnieks, pārstāvot sabiedrību. Tomēr dažādu iemeslu dēļ praksē ir situācijas, kad sabiedrībai nav valdes un tās pienākumus veic cita persona. Tādēļ pamatots ir jautājums, vai uz šo personu var attiecināt Komerclikuma (KL) 169.pantā paredzēto valdes locekļa atbildību?
Pēc 30 gadu darbošanās "pagaidu režīmā" nepieciešamība modernizēt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmu bija acīmredzama, un beidzot apjomīgais darbs tuvojas noslēgumam. Lai arī pašlaik nav skaidri daudzi būtiski tehniski jautājumi nodokļa piemērošanā, tomēr ir cerības, ka turpmāk administratīvais slogs uzņēmējiem samazināsies, deklarēšana kļūs vienkāršāka un sadarbība ar nodokļu administrācijām uzlabosies.
Dažādu ārpakalpojumu izmantošana ir aktuāla mūsdienu biznesa tendence. Speciālists, kas nestrādā uz vietas birojā, vairumā gadījumu uzņēmumam izmaksā mazāk, tomēr ir virkne jautājumu, kas jāatbild, pirms pieņem lēmumu izmantot ārpakalpojumu. Piemēram, jāsagatavo atbilstošs un abpusēji drošs sadarbības līgums.
Katrai personai, kas gūst ienākumus, ir pienākums uzzināt, vai un kādas saistības tai rodas ar valsti nodokļu maksāšanas jomā. Viens no šādiem ienākuma gūšanas veidiem ir darījumi ar nekustamo īpašumu. Regulējošo likumu nepareiza interpretācija, nevīžīga attieksme pret savu pienākumu, kā arī ļaunprātīga izvairīšanās no nodokļu samaksas ir pamati gadījumiem, kad starp valsti un iedzīvotājiem rodas strīdi par nodokļu maksāšanas pienākuma izpildi.
Normatīvie akti nenosaka pienākumu kādam kļūt par atzīto ekonomisko operatoru, tā ir paša komersanta brīva izvēle. Saņemot atzītā ekonomiskā operatora atļauju, komersants brīvprātīgi uzņemas muitas iestāžu noteikto kritēriju izpildi, pretī gūstot atvieglotu noteikumu piemērošanu no muitas puses.
Mūsdienās tehnoloģijas izmanto visās dzīves jomas, un arī uzņēmējdarbība nav izņēmums. Vēl pirms aptuveni 10 gadiem iespēja dibināt uzņēmumu 1 dienas laikā, neizejot no mājām, šķita kā ideja no fantastikas stāsta, bet šodien tā ir realitāte. Izvērtēsim, kādas ir priekšrocības, ierobežojumi un problēmas saistībā ar korporatīvo tiesību digitalizāciju Eiropas Savienībā (ES), aplūkojot uzņēmumu īpašnieku, to pārstāvju u.c. ieinteresēto pušu pozīcijas.
Ar fotobanku, piemēram Shutterstock vai Dreamstime, starpniecību, fotogrāfi var pārdot savu fotogrāfiju izmantošanas tiesības, neredzot gala patērētāju. Fotobankas var būt reģistrētas gan Eiropas Savienībā , gan Amerikas Savienotajās Valstīs. Būtiski saprast, ar kādiem nodokļiem fotogrāfam šādā gadījumā jārēķinās, kā arī, vai nepieciešams reģistrēties par pievienotās vērtības nodokļa maksātāju.
Negatīvs pašu kapitāls ir viens no pirmajiem indikatoriem, kas liecina par iespējamām uzņēmuma finanšu grūtībām. Līdz ar to pašu kapitāla stāvoklis tiek vērtēts un pastāv vairāki ierobežojumi uzņēmumu darbībā, kas piemērojami negatīvas pašu kapitāla tendences gadījumā.
Ikdienišķa situācija: nepieciešams vērsties valsts pārvaldē ar lūgumu veikt kādu darbību privātpersonai par labu, piemēram, sniegt informāciju, skaidrojumu, izteikt priekšlikumu. Saskaņā ar Iesniegumu likumu šāda privātpersonas darbība ir iesniegums, uz ko iestādei jāsniedz atbilde. Tomēr pieredze rāda, ka mēdz būt situācijas, kurās privātpersonas līdzdalība valsts pārvaldē un sadarbība ar tiešās pārvaldes iestādēm nav tik veiksmīga.
Šobrīd vien retiem subjektiem (tostarp bankām) ir izstrādāta sankciju riska kontroles procedūra un atsevišķs sankciju riska izvērtējums. Lielākoties subjekti aprobežojušies ar klientu skrīningu pēc starptautisko sankciju sarakstiem, kas ir nozīmīgs, tomēr ne vienīgais sankciju iekšējā riska kontroles sistēmas elements.
Teju visi uzņēmumi pērk pakalpojumus (piemēram, reklāmas) no Google, Facebook u.c. Tādējādi aktuāls ir jautājums par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu, iegādājoties šādus pakalpojumus.
Pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā uz izskatīšanu Saeimā ir nodoti grozījumi Konkurences likumā, kura mērķis ir cīnīties ar ilggadēju konkurences kropļošanas problēmu, kuru rada atsevišķu tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestāžu vai publisku personu kontrolēto kapitālsabiedrību darbības vai lēmumi, ar kuriem nepamatoti tiek piešķirtas ekskluzīvas tiesības publisko personu uzņēmumiem, radot nevienlīdzīgus apstākļus tirgū.
|
1
|
. . . |
|---|
Paroles atjaunošana
e-pasts nav pareizs!
