67280693
info@ifinanses.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Komercdarbība
Kā rīkoties, ja banka uz laiku liedz kādam uzņēmumam veikt darbības tā kontā, jo radušās aizdomas par negodprātību?
Praksē nereti rodas jautājums par tiesisko attiecību starp komercsabiedrību un tās valdes locekli noformēšanu, kā arī citas neskaidrības saistībā ar personas iecelšanu un nodarbināšanu SIA vai AS valdes locekļa vai valdes priekšsēdētāja amatā (tostarp arī par izmaksājamo atlīdzību un piemērojamiem nodokļiem). Šie jautājumi regulēti vairāku likumu kopumā – Komerclikumā (KL), Civillikumā (CL) un nodokļu likumos.
Akcionāru tiesību izmantošanas direktīva 2 jeb jeb Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2017/828, ar ko groza Direktīvu 2007/36/EK attiecībā uz akcionāru ilgtermiņa iesaistīšanās veicināšanu (Direktīva) pieņemta 2017.gada 17.maijā. Grozījumi, ar kuriem pārņemtas Direktīvas prasības, Latvijā stājās spēkā šā gada 16.jūlijā. Grozījumi veikti vairākos normatīvajos aktos, proti, Finanšu instrumentu tirgus likumā (FITL), Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā, likumā "Par privātajiem pensiju fondiem" un Revīzijas pakalpojumu likumā.
It visur, kur notiek sacensība, dalībnieki tiecas uz augstāko līmeni. Viens no kritērijiem nodokļu maksātāja kvalifikācijai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Padziļinātās sadarbības programmas zelta līmenī ir prasība nodrošināt dokumentētu nodokļu risku vadības procesu. Kas ir nodokļu risku vadība, un kādas darbības jāveic, lai kvalificētos zelta līmeņa dalībniekiem noteiktajām prasībām?
Darījumos ar nekustamo īpašumu, ja vien tā nav mūsu pamatnodarbošanās, allaž rodas virkne neskaidru jautājumu un iepriekš nenojaustu nianšu. Šoreiz, atbildot uz lasītāja iesūtītu jautājumu par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu darījumam ar nekustamo īpašumu, noskaidrojam pareizāko risinājumu!
Pēdējā laikā sabiedrībā vērojama jauna tendence – pieaug interese par sociālajām iemaksām. Un nav nekāds brīnums! Liela daļa darba ņēmēju ir uz savas ādas izbaudījuši, ko nozīmē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statuss brīdi, kad ir vēlēšanās saņemt slimības vai maternitātes pabalstu. Vai vēl vairāk – kādas ir sekas, ja nodokļus darba devējs nav maksājis vispār. Tāpēc šoreiz mēģināsim noskaidrot, kur tad paliek mūsu veiktās sociālās iemaksas, uz kādiem pabalstiem varam pretendēt, un visbeidzot – cik lielu pensiju nopelnīsim, godīgi samaksājot nodokļus?
Darbinieku nosūtīšana "uzņem apgriezienus" gan Latvijā, gan visā Eiropas Savienībā (ES), veicinot konkurētspēju un ekonomiskās aktivitātes pieaugumu. Tomēr jāņem vērā, ka parastā kārtībā trešās valsts pilsonim tiesības uz nodarbinātību jāpieprasa katrā ES dalībvalstī, kurā viņš plāno strādāt. Piemēram, Latvijā izdota darba atļauja Baltkrievijas pilsonim nepiešķir tiesības uz nodarbinātību ne Lietuvā, ne Vācijā, tādējādi trešo valstu pilsoņu mobilitāte ES ir ierobežota un apgrūtināta.
Daudziem komersantiem pazīstama vai pat pašu pieredzē bijusi situācija, kad darījuma partneris – SIA – veicis prettiesiskas darbības, radījis zaudējumus citām personām un maksātnespējas ceļā likvidēts, bet bijušajiem darījuma partneriem tā rezultātā radušies finansiāli sarežģījumi, kas kā domino efekts ietekmē nākamos darījumu partnerus un visu valsts ekonomiku kopumā.
No Komerclikuma (KL) normām izriet, ka komercsabiedrības dalībnieku sapulces (SIA) vai padomes (AS) kompetence ir noteikt jautājumus, kas saistīti ar valdes atlīdzību. Atbilstoši KL 221.panta 8.daļai valdes loceklim ir tiesības uz atlīdzību, kas atbilst viņa pienākumiem un sabiedrības finansiālajam stāvoklim. Atlīdzības apmēru nosaka ar padomes lēmumu, bet, ja sabiedrībai nav padomes, – ar dalībnieku lēmumu. Vienlaikus no šīs tiesību normas izriet, ka, ņemot vērā sabiedrības finansiālo stāvokli un valdes locekļa pienākumu apjomu, dalībnieki vai padome valdes loceklim atlīdzību var arī nenoteikt.
Muitnieki ik dienu piedzīvo daudz spraigu situāciju, sastopoties ar kontrabandistiem. Nereti stāsti ir krimināldrāmas scenārija cienīgi. Katrs no tiem ir kā jauna mācību stunda, kurā varam uzzināt ko jaunu, tāpēc šoreiz stāstu par kontrabandu un preču deklarēšanu piedāvāju nedaudz neierastā formātā.
Lai gan grozījumi normatīvajos aktos, kuros ikvienai Uzņēmumu reģistrā ierakstītai juridiskai personai noteikts pienākums atklāt tās patiesos labuma guvējus, stājās spēkā jau 2017.gada nogalē, joprojām ir samērā daudz uzņēmumu, kas to nav izdarījuši vai izdarījuši tikai formāli, nevērtējot patiesā labuma guvēja definīciju un veikto kontroli pēc būtības.
2019.gada 24.aprīlī spēkā stājās grozījumi Konkurences likumā, ar kuriem paplašināts likuma tvērums, noteicot, ka likums attiecināms arī uz tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādēm, kā arī kapitālsabiedrībām, kurās publiskai personai ir izšķiroša ietekme (publiskai personai (valstij vai pašvaldībai) pieder vismaz 51% no konkrētās kapitālsabiedrības kapitāldaļām).
2019.gada 13.jūnijā Saeimā trešajā lasījumā pieņemti grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, noteicot tā subjektiem (piemēram, zvērinātiem advokātiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, kredītiestādēm u.c.) pienākumu ziņot Uzņēmumu reģistram (UR) par gadījumiem, kad izpētes gaitā secināts, ka informācija par klienta patieso labuma guvēju neatbilst UR reģistrētajam. Savukārt UR informācija pārbaudes veikšanai jānosūta tiesībsargājošām institūcijām. Tāpat noteiktas arī citas UR pilnvaras.
Nav noliedzams, ka no Komercnoslēpuma aizsardzības likuma noteikumiem izriet komersanta pienākums pašam rūpēties, lai aizsargātu sev komerciāli nozīmīgu informāciju. Tikai šādā gadījumā viņš var saņemt arī likumā paredzēto aizsardzību. Aplūkosim ieteikumus, kā soli pa solim katram uzņēmējam parūpēties par savu komercnoslēpuma "saimniecību".
Ir pagājis jau gads, kopš Latvijas uzņēmumiem, organizācijām, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm jānodrošina savas rīcības atbilstība Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK jeb Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām (Regula). Turpinām aplūkot Regulas piemērošanā pieļautās kļūdas un nepilnības, kas jānovērš turpmākajā darbībā.
|
1
|
. . . |
|---|
Paroles atjaunošana
e-pasts nav pareizs!
