67280693
info@ifinanses.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Komercdarbība
Darbinieku nosūtīšana "uzņem apgriezienus" gan Latvijā, gan visā Eiropas Savienībā (ES), veicinot konkurētspēju un ekonomiskās aktivitātes pieaugumu. Tomēr jāņem vērā, ka parastā kārtībā trešās valsts pilsonim tiesības uz nodarbinātību jāpieprasa katrā ES dalībvalstī, kurā viņš plāno strādāt. Piemēram, Latvijā izdota darba atļauja Baltkrievijas pilsonim nepiešķir tiesības uz nodarbinātību ne Lietuvā, ne Vācijā, tādējādi trešo valstu pilsoņu mobilitāte ES ir ierobežota un apgrūtināta.
Daudziem komersantiem pazīstama vai pat pašu pieredzē bijusi situācija, kad darījuma partneris – SIA – veicis prettiesiskas darbības, radījis zaudējumus citām personām un maksātnespējas ceļā likvidēts, bet bijušajiem darījuma partneriem tā rezultātā radušies finansiāli sarežģījumi, kas kā domino efekts ietekmē nākamos darījumu partnerus un visu valsts ekonomiku kopumā.
No Komerclikuma (KL) normām izriet, ka komercsabiedrības dalībnieku sapulces (SIA) vai padomes (AS) kompetence ir noteikt jautājumus, kas saistīti ar valdes atlīdzību. Atbilstoši KL 221.panta 8.daļai valdes loceklim ir tiesības uz atlīdzību, kas atbilst viņa pienākumiem un sabiedrības finansiālajam stāvoklim. Atlīdzības apmēru nosaka ar padomes lēmumu, bet, ja sabiedrībai nav padomes, – ar dalībnieku lēmumu. Vienlaikus no šīs tiesību normas izriet, ka, ņemot vērā sabiedrības finansiālo stāvokli un valdes locekļa pienākumu apjomu, dalībnieki vai padome valdes loceklim atlīdzību var arī nenoteikt.
Muitnieki ik dienu piedzīvo daudz spraigu situāciju, sastopoties ar kontrabandistiem. Nereti stāsti ir krimināldrāmas scenārija cienīgi. Katrs no tiem ir kā jauna mācību stunda, kurā varam uzzināt ko jaunu, tāpēc šoreiz stāstu par kontrabandu un preču deklarēšanu piedāvāju nedaudz neierastā formātā.
Lai gan grozījumi normatīvajos aktos, kuros ikvienai Uzņēmumu reģistrā ierakstītai juridiskai personai noteikts pienākums atklāt tās patiesos labuma guvējus, stājās spēkā jau 2017.gada nogalē, joprojām ir samērā daudz uzņēmumu, kas to nav izdarījuši vai izdarījuši tikai formāli, nevērtējot patiesā labuma guvēja definīciju un veikto kontroli pēc būtības.
2019.gada 24.aprīlī spēkā stājās grozījumi Konkurences likumā, ar kuriem paplašināts likuma tvērums, noteicot, ka likums attiecināms arī uz tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādēm, kā arī kapitālsabiedrībām, kurās publiskai personai ir izšķiroša ietekme (publiskai personai (valstij vai pašvaldībai) pieder vismaz 51% no konkrētās kapitālsabiedrības kapitāldaļām).
2019.gada 13.jūnijā Saeimā trešajā lasījumā pieņemti grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, noteicot tā subjektiem (piemēram, zvērinātiem advokātiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, kredītiestādēm u.c.) pienākumu ziņot Uzņēmumu reģistram (UR) par gadījumiem, kad izpētes gaitā secināts, ka informācija par klienta patieso labuma guvēju neatbilst UR reģistrētajam. Savukārt UR informācija pārbaudes veikšanai jānosūta tiesībsargājošām institūcijām. Tāpat noteiktas arī citas UR pilnvaras.
Nav noliedzams, ka no Komercnoslēpuma aizsardzības likuma noteikumiem izriet komersanta pienākums pašam rūpēties, lai aizsargātu sev komerciāli nozīmīgu informāciju. Tikai šādā gadījumā viņš var saņemt arī likumā paredzēto aizsardzību. Aplūkosim ieteikumus, kā soli pa solim katram uzņēmējam parūpēties par savu komercnoslēpuma "saimniecību".
Ir pagājis jau gads, kopš Latvijas uzņēmumiem, organizācijām, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm jānodrošina savas rīcības atbilstība Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK jeb Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām (Regula). Turpinām aplūkot Regulas piemērošanā pieļautās kļūdas un nepilnības, kas jānovērš turpmākajā darbībā.
Jau kopš 2010.gada Eiropas Komisija (EK) ir uzsākusi diskusijas par turpmāko pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas attīstību. Šobrīd esam situācijā, kad ir tapušas zināmas plānotās reformas aprises Eiropas Savienībā (ES).
Ir pagājis jau gads, kopš Latvijas uzņēmumiem, organizācijām, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm jānodrošina savas rīcības atbilstība Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK jeb Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām (Regula). Visticamāk, jau tuvākajā laikā uzraudzības iestādes visā Eiropas Savienība būs "uzaudzējušas muskuļus" un tos pielietos, arvien aktīvāk veicot pārbaudes.
2019.gada 1.janvārī stājās spēkā Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.705 "Noteikumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasībām patērētāja kreditēšanas un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem" (Noteikumi). Noteikumu mērķis, kā norādīts anotācijā, ir mazināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (NILLTF) riskus kredīta devēju un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju darbībā un nodrošināt NILLTF novēršanas pasākumu veikšanas efektivitāti.
Beidzamajā laikā aktualitāti izpelnījušās dažādu uzņēmumu zīmolu maiņas, par ko plaši informēta sabiedrība, piemēram, "Statoil" pārtapa par "Circle K", "Taxify" – par "Bolt", "Lattelecom" – par "Tet", divas bankas apvienojās vienā, iegūstot nosaukumu "Luminor". Kas īsti ir zīmols, un kādi varētu būt tā maiņas iemesli, vērtējot no juridiskās perspektīvas?
2019.gada 1.janvārī stājās spēkā Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.705 "Noteikumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasībām patērētāja kreditēšanas un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem" (Noteikumi). Tie pieņemti, pamatojoties uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma (Likums) 47.panta 4.daļu, kurā ietverts pilnvarojums MK noteikt saistošas prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) jomā Likuma 45.panta 2.1daļā minētajiem Likuma subjektiem.
Augusta Deglava ielas pārvads nu jau kļuvis tik populārs apspriešanas temats, ka visi, kam nav slinkums, izteic savu viedokli, kā tad būtu pareizāk. Visvairāk mani pārsteidza viens "Facebook" video filmētājs, kurš piedāvāja uz tilta sadzīt tankus, lai pārbaudītu, ko tad tas pārvads izturēs, kā arī pārmeta, cik traki tiek izšķērdēta nauda, jo policija sargā, lai kāds uz tā tilta neuzbrauktu. Par policiju es piekrītu – policistu vietā varētu nolikt kādus betona klučus, un lieta būtu darīta.
|
1
|
. . . |
|---|
Paroles atjaunošana
e-pasts nav pareizs!
