67280693
info@ifinanses.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Komercdarbība
"Atvainojiet, šis saturs nav pieejams jūsu valstī" – kurš gan datora ekrānā nav redzējis šādu paziņojumu! Noskaidrosim, kā ar ģeogrāfiskās bloķēšanas palīdzību tiek ierobežota piekļuve audiovizuālajam saturam, kā, izmantojot virtuālo privāto tīklu, saturam var piekļūt un cik tiesiski tas ir no autortiesību aspekta.
Degvielas kartes ir ērtas lietotājiem, bet mēdz sagādāt pārdomu pilnus brīžus grāmatvežiem un uzņēmumu vadītājiem. Piemēram, ja degvielas karte tiek nodota citam lietotājam, kā mainās nodokļa piemērošana? Aplūkosim kādu stāstu no Eiropas Savienības Tiesu (EST) prakses!
Tuvojoties gada beigu atlaižu, kampaņu un īpašo piedāvājumu sezonai, ir svarīgi esošos un potenciālos klientus informēt par sava uzņēmuma aktuālo piedāvājumu. Viens no variantiem, kā to darīt, ir mārketinga satura ziņu nosūtīšana fiziskām personām. Vienlaikus skaidrs, ka visā, kas šobrīd saistīts ar fizisku personu datu aizsardzību, jāievēro piesardzība.
Nereti, lai īstenotu kādu projektu, iespējams saņemt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu. Lai gan šāda atbalsta saņemšana, protams, palīdz īstenot iecerētos projektus, jāņem vērā, ka projekta īstenošanas gaitā pieļautās kļūdas var "dārgi maksāt". ES fondu finansējums tiek pārvaldīts, ievērojot stingrus noteikumus, lai stingri kontrolētu līdzekļu izmantošanu un naudu izlietotu pārredzami un atbildīgi. Veicot iepirkumus, kas finansēti vai līdzfinansēti no ES fondu līdzekļiem, parasti pasūtītāju lielākais "bieds" ir vārdu salikums "finanšu korekcija".
Ar tālruni veikto sarunu balss ieraksta iegūšana ir viens no izplatītākajiem fizisku personu datu apstrādes veidiem, ko praktizē gan komersanti, gan valsts un pašvaldību iestādes. Vienlaikus, ņemot vērā gan iesaistīto datu subjektu skaitu, gan apstrādājamās informācijas apjomu, balss ierakstu veikšana un glabāšana nereti uzskatāma par liela apjoma personas datu apstrādi.
Latvijā jau gadiem ilgi izskan pārmetumi par ilgajiem tiesas procesiem starp nodokļu maksātājiem un Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Mierinām sevi ar domu, ka gan jau katrā valstī ir savas problēmas un grūtības. Vai tā tiešām ir? Salīdzināsim, kādas ir iespējas vienoties ar valstu ieņēmumu dienestiem Baltijas valstīs, kādas atšķirības novērojamas un vai tiešām problēmas ir tikai Latvijā?
Lielbritānijas un Eiropas Savienības (ES) izstāšanās sarunas joprojām ir bez rezultāta. Tikmēr strauji tuvojas noliktais termiņš Apvienotās Karalistes aiziešanai no ES – 2019.gada 31.oktobris. Piedāvājam nelielu ieskatu dažādos tiesiskajos aspektos, kas būs jāņem vērā, ja vienošanās ar ES tomēr netiks panākta.
Pieredze rāda, ka daudzi nodokļu strīdi nesāktos un nenonāktu tiesu kalendārā, ja vien savlaicīgi tiktu veikta korekta sadarbība ar nodokļu administrāciju. Izpaliek arī kvalitatīva padoma vai juridiskās palīdzības meklēšana pie konkrētās jomas speciālista. Šoreiz pievērsīsimies bieži novērotām, nepareizām rīcībām vai tipiskām kļūdām gadījumos, kad nodokļu maksātājs nonāk Valsts ieņēmumu dienesta (VID) redzeslokā.
Šobrīd uzņēmējdarbībā izzūd ne tikai valstu robežas, bet arī darbības nozaru rāmji. Lielie uzņēmumi paplašina savu darbību, piedāvājot klientiem teju visu nepieciešamo. Īpaši tas vērojams tehnoloģiju nozarē.
Pirms gada Valsts ieņēmumu dienesta tiesības tika paplašinātas, nosakot tiesības kontroles pasākumu ietvaros piemērot sava iespējamā lēmuma izpildes nodrošinājuma līdzekļus. Šobrīd tā ietekmi izjūt gan uzņēmēji, gan privātpersonas. Vai ir pamats secināt, ka jauniegūto tiesību izmantošana kļūst formāla un nepamatoti ierobežo nodokļu maksātājus?
Vasaras sākumā stājās spēkā Trauksmes celšanas likums. Teorētiski viss ir skaidrs, bet kā jaunās normas piemērot praktiski?
Prakse liecina, ka neuzmanība muitas jautājumos var maksāt pat vairākus simtus tūkstošus eiro. Dažus no riskiem starptautiskajā tirdzniecībā var viegli novērst, rūpīgi pārbaudot, no kurienes ir preces, un pārliecinoties, ka pirms darījuma noslēgšanas ir zināmas piemērojamās nodevas un tarifi.
Ekonomiku digitalizēšana mainījusi pasauli un piedāvā virkni jaunu iespēju uzņēmējdarbībai. Tas rada jaunus izaicinājumus uzņēmējiem, pakalpojumu un preču pircējiem, kā arī valsts kontroles institūcijām.
Finanšu instrumentu tirgus likumā pieņemti grozījumi, kas nosaka akcionāru tiesības pilnībā pārzināt un kontrolēt sabiedrību valdes un padomes atalgojumu sistēmu un vienlaikus visai būtiski skar sabiedrību valdes un padomes locekļu tiesības uz privāto dzīvi un konfidencialitāti.
Iepriekšējos rakstos jau pētījām vairākas biežāk pieļautās kļūdas, kas rodas saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK jeb Vispārīgo datu aizsardzības regulu (Regula). Šajā noslēdzošajā rakstā aplūkosim vēl citas izplatītas neatbilstības Regulai vai rīcības, kas rada risku to pārkāpt, ar ko nereti sastopamies, veicot auditus / novērtējumus par uzņēmumu veikto personas datu apstrādi vai sniedzot uzņēmumiem Regulas prasību ieviešanas pakalpojumus.
|
1
|
. . . |
|---|
Paroles atjaunošana
e-pasts nav pareizs!
