67280693
info@iZurnali.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Komercdarbība
Kā jau noskaidrojām iepriekšējā šīs tēmas rakstā, kriptovalūta jeb virtuālā valūta ir vērtības digitālais atspoguļojums, kas var būt digitāli nosūtīts, glabāts vai tirgots un funkcionēt kā apmaiņas līdzeklis, bet nav atzīts par likumīgu maksāšanas līdzekli, nav uzskatāms par banknoti un monētu, bezskaidru naudu un elektronisko naudu jeb e-naudu, kā arī nav monetārā vērtība, kura uzkrāta maksājuma instrumentā. Kā šīs virtuālās valūtas regulētas Latvijas kaimiņvalstīs?
Nesen medijos parādījās ziņa, ka Salvadora kļuvusi par pirmo pasaules valsti, kurā kriptovalūta bitcoin atzīta par likumīgu maksāšanas līdzekli. Pagaidām ir pāragri prognozēt, vai un kad arī Latvija varētu sekot šim piemēram, taču ir īstais brīdis aplūkot, ar kādiem likumiem šobrīd regulēta kriptovalūtu izmantošana mūsu valstī.
Dzirdot vārdu "kartelis", pirmais, par ko iedomājamies, ir mafiozas struktūras Meksikā vai Kolumbijā. Tomēr šis termins raksturo arī konkurences tiesības un konkurentu pretlikumīgas darbības jeb tirgus dalībnieku aizliegtās horizontālās vienošanās. Kartelis konkurences tiesību izpratnē rodas situācijās, kad, piemēram, divi uzņēmēji, kas ir savstarpēji konkurenti, vienojas par cenu, sadala tirgu vai vienojas par dalības nosacījumiem iepirkumos.
Lai gan par datu aizsardzību un atbilstošiem piesardzības pasākumiem rakstīts un runāts daudz, tomēr pārkāpumu un kļūdu šajā jomā netrūkst. Tas, kas sākotnēji šķiet nebūtisks, vēlāk var uzņēmumam radīt lielus zaudējumus. Kas aktuāls datu aizsardzības jomā?
Lai nodrošinātu saimniecisko darbību, uzņēmuma īpašnieki nereti savam uzņēmumam piešķir personīgos līdzekļus, izsniedzot aizdevumu. Bet ko darīt, ja nav atrodams līgums par šādu darījumu un bijušais īpašnieks neprasa atdot savu naudu? Vai šo naudu var uzskatīt par uzņēmuma ieņēmumiem? Analizēsim lasītāja situāciju!
Pamazām tuvojoties gada nogalei un, iespējams, plānojot uzņēmuma ziedojumu aktivitātes, aktuāls ir jautājums par organizācijām, kurām ir sabiedriskā labuma statuss, jo tikai tādā gadījumā uzņēmums var pretendēt uz nodokļu atmaksu. Bet kā sabiedriskā labuma organizācija var zaudēt savu statusu? Kāda ir tiesu prakse par šo tēmu?
Situācijas, kurās personas lūdz izsniegt sarunas ierakstu vai videoierakstu par kādu notikumu kurā iesaistīta persona ir dažādas. Lielākoties šīs situācijas attiecināmas uz gadījumiem, kur personai nepieciešami pierādījumi, kas atrodami attiecīgajos audio un/vai video ierakstos un kas nepieciešami kādas konkrētas likumīgas intereses aizsardzībai. Kā personai, kas vēlas saņemt audio vai video ierakstu, jārīkojas šādās situācijās?
Domēna vārdu virtuālajā vidē iespējams pielīdzināt mājas adresei vai pastkastītei reālajā pasaulē. Domēna vārda mērķis ir aizvest lietotāju uz mājaslapu internetā. Lai nepieļautu negodīgu konkurenci un patērētāju maldināšanu, radīti noteikumi, kas un kā var reģistrēt un lietot domēna vārdus.
Mūsu ikdienā parādās arvien vairāk dažādu elektronisko pakalpojumu un iespēju, tādēļ rodas arī situācijas, kad ārvalstniekiem ir problēmas piekļūt Latvijas elektroniskajiem pakalpojumiem vai elektroniski parakstīt dokumentu. Tiem, kam ir Latvijā izdotas personas apliecības un Latvijas drošais elektroniskais paraksts, viss ir vienkārši. Bet kā rīkoties ārvalstniekiem, kuru biznesa vai citas aktivitātes Latvijā saistītas ar nepieciešamību izmantot Latvijas elektroniskos pakalpojumus?
Kāds lasītājs redakcijai iesūtīja jautājumu: "Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību bija trīs īpašnieki, no kuriem viens nomira. Kā rīkoties? Vai jāgaida, kad īpašnieka mantinieks noformē mantojumu, vai arī jau iepriekš jāveic izmaiņas Uzņēmumu reģistrā?" Noskaidrojam!
Jūnijā stājās spēkā vairāki grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, saskaņojot to ar Eiropas Savienības regulām. Līdz ar izmaiņām var uzskatīt, ka elektroniskā komercija jeb e-komercija kļūs drošāka, stingrāk uzraudzīta, kā arī ieviesti precīzāki nosacījumi patērētāju kreditēšanas reklāmai. Par visu pēc kārtas!
Jau pavisam drīz klāt 1. septembris, kad kreditori atkal varēs iesniegt maksātnespējas pieteikumus pret parādniekiem. Tomēr maksātnespējas pieteikums nav vienīgais tiesību aizsardzības līdzeklis, ko kreditors var vērst pret parādnieku. Kreditors var arī celt prasību tiesā, izmantot saistību bezstrīdus piespiedu izpildi u.c. likumā noteiktās metodes. Īpaši aplūkosim tiesiskās aizsardzības procesu, kas ir svarīgs rīks, ar ko parādnieks var pārvarēt īslaicīgas finanšu grūtības un turpināt sekmīgu uzņēmējdarbību.
Ieraugot terminu "mazie iepirkumi", bieži rodas jautājums, kas tie ir un cik mazam iepirkumam jābūt, lai nepiemērotu Publisko iepirkumu likumu vai arī piemērotu to atvieglotā kārtībā. Lai atrastu pareizo atbildi un noskaidrotu, kāds regulējums jāpiemēro, pasūtītājam jāveic vairākas secīgas darbības.
Lai gan Komerclikums (KL) šā gada sākumā piedzīvoja grozījumus, ar ko paredzēja atļaut sabiedrības ar ierobežotu atbildību darbiniekiem, valdes un padomes locekļiem iegūt savā īpašumā tās daļas, likumā veikti jauni grozījumi. 2021. gada 8. jūlijā izsludināti par steidzamiem atzītie KL grozījumi, kuri stāsies spēkā 2021. gada 1. augustā.
2021. gada 19. maijā stājās spēkā grozījumi Būvniecības likumā (BL). Likumdevējs noteicis, ka ar grozījumiem plānots novērst praksē atklātās nepilnības, kas negatīvi ietekmē būvniecības kvalitāti, veido administratīvos šķēršļus un kavē būvniecības procesu. Izmaiņu mērķis ir skaidri nošķirt katra būvniecības procesa dalībnieka atbildību, konkretizēt būvvaldes un Būvniecības valsts kontroles biroja (Birojs) kompetenci, kā arī uzlabot būvniecības procesa regulējumu, tostarp novēršot konstatētās BL piemērošanas neskaidrības.
|
1
|
. . . |
|---|
Paroles atjaunošana
e-pasts nav pareizs!
