67280693
info@ifinanses.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Komercdarbība
Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK jeb Vispārīgo datu aizsardzības regulu (Regula) noteikti vairāki jauni pienākumi ikvienam komersantam, organizācijai un iestādei Latvijā. Šo prasību izpildei nepieciešami resursi. Atsevišķos gadījumos tie ir samērā lieli, īpaši situācijās, kad, piemēram, komersanta klienti ir ne tikai juridiskās, bet arī fiziskās personas.
Šobrīd arvien aktuālākas kļūst diskusijas par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK jeb Vispārīgās datu aizsardzības regulas (Regula) piemērošanu blokķēdēm, kas ir viena no informācijas tehnoloģiju pēdējo gadu aktualitātēm, solot arī turpmāku intensīvu attīstību. Kas ir blokķēdes, un kā uz tām attiecināmas Regulas prasības?
Laiku pa laikam uzņēmējiem jāpaņem rokās “kristāla bumba” un jāielūkojas nākotnē, lai saskatītu kopainu un pieņemtu gudrus lēmumus. Ir noderīgi izpētīt nodokļu sistēmas nākotnes iespējas, lai atbilstoši tām veidotu biznesa scenārijus, tādēļ piedāvājam Eiropas nodokļu horoskopu tuvākajai nākotnei.
Ja īpašnieks sava uzņēmuma vajadzībām vēlas noslēgt līgumu ar kādu personu, kura nav darbinieks, rodas jautājums, kādu līgumu būtu izdevīgāk noslēgt – uzņēmuma līgumu vai autorlīgumu. Lai uz šo jautājumu atbildētu, vispirms jāsaprot, kāds būs šī personas uzdevums.
Pieaugot Eiropas Savienības (ES) iekšējam un ārējam tirdzniecības apjomam, komersanti meklē arvien efektīvākus veidus, kā plānot preču pārvadājumus un realizāciju. Tomēr ne vienmēr preču pārdošana notiek starp divām personām (ar vienu piegādi). Nereti tirdzniecības darījumu ķēdē iesaistīti vairāki pārdevēji (starpnieki), kas organizē preču pirkšanu un tālāku pārdošanu. Tādēļ jebkādu preču realizēšana šādās darījumu ķēdēs rada virkni jautājumu.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK jeb Vispārīgo datu aizsardzības regulu (Regula) tajā noteiktās personas datu aizsardzības prasības ir tehnoloģiski neitrālas. Līdz ar to Regulā vispārīgi ne aizliegts, ne atļauts izmantot blokķēžu tehnoloģiju, tāpat kā Regula ne atļauts, ne aizliegts, piemēram, izmantot sociālos tīklus, mobilās aplikācijas, videonovērošanas sistēmas.
Kopfinansējuma pakalpojumu likums (Likums) tiek izstrādāts jau ilgāku laiku, un par to dzirdētas dažādas recenzijas un komentāri, tostarp ārvalstu eksperti Likumu novērtējuši kā pozitīvu soli. Kādas ir būtiskākās gaidāmās izmaiņas?
Vispārīgajā datu aizsardzības regulā (Regula) noteikts, ka jebkāda informācija, kas attiecināma uz identificētu vai identificējamu fizisko personu, ir personas dati. Ikviens no mums – gan fiziskā vai juridiskā persona, gan publiska iestāde vai aģentūra – savā ikdienas darbībā iegūst šādus fizisko personu datus un nosaka personas datu apstrādes tālākos nolūkus un līdzekļus, kļūstot par personas datu pārzini.
Valdes loceklis ir viens no atbildīgākajiem amatiem kapitālsabiedrībā. Valdes loceklis ir sabiedrības galvenā amatpersona, un likumā valdes loceklim paredzēta augsta atbildības mēraukla.
Mūsdienu komercdarbības vide nav iedomājama bez pakalpojumiem, kurus izmantojot pakalpojumu sniedzējs piekļūst komersanta darbinieku vai klientu personas datiem. Piemēram, šādi pakalpojumi ir informāciju tehnoloģiju sistēmu un grāmatvedības programmu uzturēšana, mārketinga materiālu, tostarp vizītkaršu, izgatavošana, mārketinga sūtījumu un rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, elektroniskās caurlaižu sistēmas, videonovērošana un konsultāciju pakalpojumi.
Tuvojoties gada beigām, iespējams, daudzi uzņēmēji izlems mainīt sava uzņēmuma formu, piemēram, pārejot no mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) uz uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīmu. Kā šādā gadījumā jākārto formalitātes ar darbiniekiem?
Vienlaikus ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK jeb Vispārīgās datu aizsardzības regulas (Regula) stāšanos spēkā šī gada maijā datu apstrādātājiem jāņem vērā stingrāki ierobežojumi. Tomēr nereti rodas apjukums, jo spēkā vienlaikus ir gan Regula, gan AML direktīva. Ar ko tad atšķiras personas datu aizsardzība un personu uzraudzība?
2018.gada 7.septembrī stājās spēkā Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.558 "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība", kas aizstāj MK noteikumus Nr.916 ar tādu pašu nosaukumu. Kas par šīm izmaiņām jāzina dokumentu noformētājiem?
Šī gada 10.oktobrī stājās spēkā grozījumi Publisko iepirkumu likumā (likums), kas cita starpā satur vairākas tiesību normas, kas vērstas uz “nepamatoti dārgu” piedāvājumu noraidīšanu.
Jau gandrīz sešus mēnešus uzņēmējiem un valsts iestādēm, veicot jebkuru darbību ar informāciju par identificējamu fizisko personu (veicot personas datu apstrādi), jāievēro jaunās Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK jeb Vispārīgās datu aizsardzības regulas (Regula) prasības. Šīs prasības jāievēro arī darba devējiem, veicot darbinieku vai potenciālo darbinieku personas datu apstrādi.
|
1
|
. . . |
|---|
Paroles atjaunošana
e-pasts nav pareizs!
