67280693
info@ifinanses.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Komercdarbība
Plašas diskusijas izraisījusi Dr. oec. Ievas Kalves publikācija "Pases dati darba devējam nav jāzina" ("iFinanses", maijs 2019), un to būtība ir tāda, ka nav viennozīmīgi skaidrs, vai un kad uzņēmumiem vai organizācijām ir atļauts vai ir pienākums iegūt un saglabāt darbinieku vai klientu, vai citu personu pases datus. No personas datu aizsardzības un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/679 jeb Vispārīgās datu aizsardzības regulas viedokļa raugoties, šī situācija ir samērā skaidri atrisināta.
Uzņēmēji ikdienā arvien lielāku nozīmi velta ne tikai peļņas gūšanai, bet arī rūpēm par klimatu un sabiedrību. Arī Eiropas līmenī šie jautājumi tiek aktualizēti biežāk. Šoreiz aplūkosim inovācijas publiskajos iepirkumos, kam ir liels potenciāls veicināt sabiedrības attīstību un labklājību.
Cīņa ar korupcija ir viena no beidzamo gadu Latvijas valsts prioritātēm. Runājot par korupciju, pirmais, ko cilvēki iedomājas, ir kukuļošana, kas ietver kukuļdošanu un kukuļņemšanu. Tomēr jēdziens "korupcija" ir plašāks par kukuļošanu. Atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 1. panta 1. daļai par korupciju uzskatāma ne tikai kukuļošana, bet arī jebkura cita valsts amatpersonas rīcība, kas vērsta uz to, lai, izmantojot dienesta stāvokli, savas pilnvaras vai pārsniedzot tās, iegūtu nepelnītu labumu sev vai citām personām.
Pēc garām sarunām, vairākkārtējas atlikšanas un atbilžu meklēšanas uz daudziem neskaidriem jautājumiem šī gada 31. janvārī breksits ir noticis – Lielbritānija ir izstājusies no Eiropas Savienības (ES). Saprotams, ka nozīmīgākie notikumi tomēr vēl tikai priekšā, jo šobrīd atrodamies t.s. pārejas periodā.
Jau drīz ārpakalpojumu grāmatvežiem savu pakalpojumu sniegšanai būs jāsaņem licences. Valsts sekretāru sanāksmē atkārtoti virzīts likumprojekts grozījumiem likumā "Par grāmatvedību" (Likums), paredzot, ka izmaiņas būtiski ietekmēs grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanu. Plānots, ka grozījumi varētu stāties spēkā 2020. gada vasarā.
Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums (Sankciju likums) ir spēkā jau ilgāku laiku, taču joprojām rodas jautājumi par tā pielietošanu praksē. Piemēram, vai interneta veikalam, kas pārdod preces visā pasaulē, tiešām sankciju sarakstos jāpārbauda katrs pircējs un jāizvērtē sadarbība? Noskaidrojam!
Oficiālās elektroniskās adreses likums (Likums) izziņots 2016. gada 16. jūnijā un stājās spēkā 2018. gada 1. martā, tomēr tā pārejas noteikumos precizēts, kādos termiņos konkrētām personu grupām jāpiemēro Likuma normas un jāaktivizē elektroniskās adreses. Lai gan tika plānots un ziņots, ka Uzņēmumā reģistrā (UR) reģistrētajiem uzņēmumiem šis pienākums būs jāveic no 2020. gada 1. janvāra, tomēr ar Likuma grozījumiem, kas 2019. gada 12. decembrī pieņemti Saeimā, termiņš pagarināts līdz 2023. gada 1. janvārim.
Saeima 2019. gada 14. novembrī pieņēma grozījumus likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" (likums par UR), kuri stājās spēkā šī gada 7. janvārī. Grozījumu galvenais mērķis ir padarīt komercreģistra informāciju ērti un ātri pieejamu jebkuram interesentam. Ko tas nozīmē?
Kā pareizi piešķirt atlaides? Visprecīzāk to zinās Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, taču atsevišķas nianses par juridiski pareizu atlaižu piešķiršanu iespējams secināt arī no likumu normām. Aplūkosim pamatnoteikumus!
Ārvalstīs dalībnieka atbildību par sabiedrības saistībām dēvē par "korporatīvā plīvura pacelšanu" (lifting the corporate veil / piercing the corporate veil). Tās mērķis ir novērst sabiedrības un dalībnieka atbildības šķirtības negodprātīgu izmantošanu. Kāda prakse šajā jautājumā ir Latvijā?
Beidzamo gadu laikā strauji pieauguši alternatīvā finansējuma veidi. Viens no tiem ir kolektīvā finansēšana (crowdfunding). Šāda finansējuma veidus parasti izmanto uzņēmumi, kas tikai nesen sākuši savu saimniecisko darbību vai kam nav pieejama opcija bankas aizdevumiem. Arī Latvijā kolektīvās finansēšanas platformas nav svešs fenomens. Pirmā aizdevumu platforma Latvijā darbu sāka 2015. gadā, un ir veiktas investīcijas jau vairāk nekā 300 milj. eiro apmērā. Tās pieaug ar katru gadu.
2019.gada 10.septembrī – savas simtgades gadā – Starptautiskā tirdzniecības kamera publicēja atjaunotu preču tirdzniecības noteikumu izdevumu "Incoterms 2020".
Nodokļi jāmaksā visiem. Šķiet, ka tas ir skaidrs, taču uzņēmējiem Latvijā attiecības ar nodokļu administrāciju jeb Valsts ieņēmumu dienestu ir pastāvīgā kustībā un dinamikā. Apsveicami, ka beidzamā gada laikā pieaug vēlme iedalīt nodokļu maksātājus pēc to uzvedības un nodokļu maksāšanas kultūras, veidojot arī katrai grupai atbilstošu uzraudzības veidu.
Senāts, 2019.gada 20.jūnijā pieņemot apjomīgu spriedumu lietā SKA-869/2019, skaidroja tiesām iepirkuma līguma grozījumu vērtēšanas kritērijus. Iepirkumu jomas praktiķi no šī sprieduma var mācīties, kā jāraksta un jāaizstāv publiska iepirkuma līgumu grozīšanas noteikumi.
Latvijas banku sektors samērā nelielā laikā piedzīvojis ievērojamus notikumus, tostarp Eiropas Centrālās bankas lēmumu atzīt vienu no tās uzraudzībā esošajām bankām par finanšu iestādi, kas nokļuvusi vai nokļūs finanšu grūtībās, un Eiropas Vienotās noregulējuma valdes lēmumu neveikt pasākumus, kas stabilizētu bankas darbību. Ko tas viss nozīmē?
|
1
|
. . . |
|---|
Paroles atjaunošana
e-pasts nav pareizs!
