67280693
info@iZurnali.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Komercdarbība
Komerctiesības
06:00, 3. Jan. 2022
Komerctiesības
06:00, 20. Dec. 2021
Būvdarbu kvalitāte var būtiski ietekmēt ikviena uzņēmuma vai privātpersonas dzīves kvalitāti, tādēļ noderīgi atgādināt, cik ilgs garantijas laiks jāpiešķir būvdarbiem, kā rīkoties, ja konstatēti defekti, un kas jāzina garantijas izpildes laikā.
Ja vēl pirms aptuveni pieciem gadiem Latvijas tiesu praksē bija diskusijas par to, vai atsevišķas tiesību normas aizsargā ne tikai fiziskās personas godu un cieņu, bet tādā pašā līmenī aizsargā arī juridiskās personas reputāciju, tad šobrīd var apgalvot, ka par to šaubu nav – juridiskai personai ir tiesības prasīt savas reputācijas aizsardzību tiesā.
Klausies
Publiskie iepirkumi ir viens no nozīmīgākajiem instrumentiem Eiropas Savienības (ES) klimata mērķu sasniegšanai. 2020. gadā Latvijā zaļais publiskais iepirkums veidoja 15,4% jeb vienu piektdaļu) no visiem publiskajiem iepirkumiem. Prognozējams, ka tā īpatsvars pieaugs. Ieskicēsim Eiropas zaļā kursa potenciālo ietekmi uz zaļajiem iepirkumiem, jo tieši publiskais sektors uzskatāms par piemēru pārējiem un tam jānodrošina, ka tā iepirkumi tiešām ir zaļi.
Reklāma var būt izcils palīginstruments, lai veicinātu produktu un pakalpojumu popularitāti un pieprasījumu, taču cik daudz zinām par reklāmu tiesisko regulējumu? Kādas juridiskās nianses jāņem vērā, sagatavojot reklāmas saturu?
Klausies
Gadu mija vienmēr ir viena nogriežņa beigas un cita sākums, tāpēc ir īstais brīdis, lai apkopotu domas un atziņas, ko paņemt līdzi nākamajā gadā. Par ko šobrīd domājam mēs – juristi? Par ko domā mūsu klienti – uzņēmēji?
Vai par Vispārīgās datu aizsardzības regulas pārkāpumu uzskatāma darbinieka rīcība, autoatbildētājā norādot, ka prombūtne ir slimības dēļ? Vai darba devēja rīcība, novirzot prombūtnē esoša darbinieka e-pastus aizvietotājam, ir atbilstoša regulai?
Maksas stāvvietas Rīgas u.c. Latvijas pašvaldību teritorijās vairs nav retums. Arī daudzi autovadītāji jau saņēmuši paziņojumu par naudas sodu, kas nepatīkami pārsteidz neilgi pēc stāvvietas izmantošanas. Tomēr gan tiesu praksē, gan arī ikdienā ir situācijas, kad paziņojumu par piemērotu sodu neapmaksātas stāvvietas izmantošanas dēļ autovadītājs saņem vairākus gadus pēc pārkāpuma konstatēšanas brīža.
Ikdienā teju ikviens redz dažādas reklāmas – tiešās un netiešās, tādas, kas atbilst normatīvajiem aktiem, un arī tādas, kas rada ne tikai uzraugošo iestāžu interesi, bet arī sabiedrības neizpratni. Noskaidrojam, kam jāuzņemas atbildība par neatbilstošu reklāmas saturu!
Ņemot vērā reklāmas nozīmi kontekstā ar uzņēmuma konkurētspēju tirgū, nav noslēpums, ka reklāmas tiesiskuma aspekti nereti saduras ar konkurences tiesību regulējumu. Šādos gadījumos, izpildoties noteiktiem priekšnoteikumiem, iespējams runāt par negodīgu konkurenci, kas dod tiesības vērsties pret konkurentu, lai gūtu atlīdzinājumu un novērstu negodīgās prakses turpināšanos.
Uzņēmējiem ir dažādas iespējas iesaistīties likumdošanas procesā, piemēram, iespējams pašiem vai ar biedrību un sabiedrisko organizāciju palīdzību iesniegumu veidā izteikt savu viedokli un piedāvāt ieteikumus iestādēm, tostarp arī Ministru kabinetam un Saeimai, par dažādiem likumprojektiem un iespējamām nepieciešamām izmaiņām normatīvajos aktos. Tāpat uzņēmēji var piedalīties arī likumprojekta izstrādes publiskajā apspriešanā.
Vispārīgā datu aizsardzības regula ir spēkā jau vairāk nekā trīs gadus. Daudzas prasības šajā laikā jau esam pieņēmuši kā pašsaprotamas, taču joprojām ir arī nianses, kas var radīt apjukumu. Piemēram, vai tiešām par katru pārkāpumu jāinformē Datu valsts inspekcija? Vai jāziņo arī tad, ja darbā uz galda (nevis seifā) palikusi mape, kurā ir darbinieku dati?
Rudens atnesis vairākas izmaiņas juridiskās personas maksātnespējas procesa regulējumā, kā arī jaunu tiesu praksi, ar ko Senāts atkāpies no iepriekš paustajām judikatūras atziņām par būvdarbu pasūtītāja pienākumu atmaksāt ieturēto garantijas naudu, ja izpildītājam pasludināts maksātnespējas process.
Kā jau noskaidrojām iepriekšējā šīs tēmas rakstā, kriptovalūta jeb virtuālā valūta ir vērtības digitālais atspoguļojums, kas var būt digitāli nosūtīts, glabāts vai tirgots un funkcionēt kā apmaiņas līdzeklis, bet nav atzīts par likumīgu maksāšanas līdzekli, nav uzskatāms par banknoti un monētu, bezskaidru naudu un elektronisko naudu jeb e-naudu, kā arī nav monetārā vērtība, kura uzkrāta maksājuma instrumentā. Kā šīs virtuālās valūtas regulētas Latvijas kaimiņvalstīs?
Nesen medijos parādījās ziņa, ka Salvadora kļuvusi par pirmo pasaules valsti, kurā kriptovalūta bitcoin atzīta par likumīgu maksāšanas līdzekli. Pagaidām ir pāragri prognozēt, vai un kad arī Latvija varētu sekot šim piemēram, taču ir īstais brīdis aplūkot, ar kādiem likumiem šobrīd regulēta kriptovalūtu izmantošana mūsu valstī.
Dzirdot vārdu "kartelis", pirmais, par ko iedomājamies, ir mafiozas struktūras Meksikā vai Kolumbijā. Tomēr šis termins raksturo arī konkurences tiesības un konkurentu pretlikumīgas darbības jeb tirgus dalībnieku aizliegtās horizontālās vienošanās. Kartelis konkurences tiesību izpratnē rodas situācijās, kad, piemēram, divi uzņēmēji, kas ir savstarpēji konkurenti, vienojas par cenu, sadala tirgu vai vienojas par dalības nosacījumiem iepirkumos.
|
1
|
. . . |
|---|
Paroles atjaunošana
e-pasts nav pareizs!
