67280693
info@iZurnali.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Komercdarbība
Lai gan Komerclikums (KL) šā gada sākumā piedzīvoja grozījumus, ar ko paredzēja atļaut sabiedrības ar ierobežotu atbildību darbiniekiem, valdes un padomes locekļiem iegūt savā īpašumā tās daļas, likumā veikti jauni grozījumi. 2021. gada 8. jūlijā izsludināti par steidzamiem atzītie KL grozījumi, kuri stāsies spēkā 2021. gada 1. augustā.
2021. gada 19. maijā stājās spēkā grozījumi Būvniecības likumā (BL). Likumdevējs noteicis, ka ar grozījumiem plānots novērst praksē atklātās nepilnības, kas negatīvi ietekmē būvniecības kvalitāti, veido administratīvos šķēršļus un kavē būvniecības procesu. Izmaiņu mērķis ir skaidri nošķirt katra būvniecības procesa dalībnieka atbildību, konkretizēt būvvaldes un Būvniecības valsts kontroles biroja (Birojs) kompetenci, kā arī uzlabot būvniecības procesa regulējumu, tostarp novēršot konstatētās BL piemērošanas neskaidrības.
Pamazām tuvojas 1. septembris, kad beigsies liegums kreditoriem iesniegt maksātnespējas pieteikumus pret parādniekiem, tādēļ, turpinot rakstu sēriju par maksātnespēju, šoreiz aplūkosim kreditoru tiesības parādnieka maksātnespējas gadījumā, kā arī iespējamos rīcības modeļus, lai palielinātu iespēju atgūt parādu maksātnespējas procesā.
Līdz šī gada 7. jūnijam, kas bija noteiktais ieviešanas termiņš, Eiropas Savienības dalībvalstīm savos tiesību aktos bija jātransponē direktīva par autortiesībām un blakustiesībām. Tomēr mūsu valsts nacionālie likumi kavējas…
2021. gada 7. aprīlī Saeima pieņēma Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumu (NTPAL), kas stāsies spēkā 2021. gada 1. novembrī, būtībā vienā tiesību aktā apvienojot divus regulējumus.
Kiberdrošība un savlaicīgi drošības pasākumi kļuvuši īpaši svarīgi katra uzņēmuma darbībā, īpaši kopš Covid-19 pandēmijas sākuma. Tādēļ, ņemot vērā straujo digitālo tehnoloģiju attīstību un pieaugošos kiberdrošības riskus, Eiropas Savienība (ES) 2020. gada nogalē sagatavoja priekšlikumus, lai paplašinātu un stiprinātu kiberdrošības prasības.
Ar šo publikāciju sākam rakstu sēriju, kurā detalizētāk skaidrosim dažādus ar uzņēmuma pāreju saistītus jautājumus. Sākam visu no sākuma!
Saeima 2021. gada 4. februārī konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, ar ko iecerēts turpināt piemērot pašlaik spēkā esošās kadastrālās vērtības vismaz līdz 2025. gada 31. decembrim. Šis lēmums atspoguļots masu medijos un radījis sabiedrībā plašākas diskusijas, jo kadastrālo vērtību izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa palielināšanās vai samazināšanās dēļ tieši ietekmē ikviena nekustamā īpašuma īpašnieka finanses.
Aprīlī stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos, paredzot, ka turpmāk nedaudz mainās veids, no kurienes autori saņem atlīdzību par saviem darbiem, proti, daļu atlīdzības ietur no datu nesēja pārdošanas cenas.
Patieso labuma guvēju atklāšana nav jaunums, jo komercsabiedrībām šī prasība jāizpilda jau vairākus gadus. Taču kā tas darbojas praksē?
Saeima 17. martā galīgajā lasījumā pieņēma jauno Dzīvojamo telpu īres likumu, kas stājās spēkā 1. maijā. Kādas ir būtiskākās problēmas šajā jomā, un kas mainīsies īrniekiem un izīrētājiem?
Kāda nozīme ir darījuma partnera reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā situācijā, kad Valsts ieņēmumu dienests apšauba veiktos darījumus un atsaka tiesības atskaitīt priekšnodokli par darījumiem ar šādu darījuma partneri?
Ierobežota uzņēmumu saimnieciskā aktivitāte Covid-19 pandēmijas apstākļos uzņēmējiem radījusi finansiālos sarežģījumus. Sagaidāms, ka tuvākajā laikā daudzi vēlēsies izmantot pieejamos parādu pārstrukturēšanas rīkus, lai glābtu uzņēmumu no bankrota.
Ja krīze uzņēmumu ietekmējusi niecīgi vai pat uzlabojusi tā konkurētspēju, uzņēmums šobrīd meklē iespējas attīstīt un paplašināt darbību. Savukārt uzņēmumiem, ko krīze skārusi smagāk, var būt jādomā par biznesa restrukturizāciju vai pat biznesa, tā daļas vai atsevišķu aktīvu pārdošanu.
Līdz šī gada 1. septembrim kreditoriem liegts iesniegt maksātnespējas pieteikumus pret parādniekiem, savukārt uzņēmuma, kas ir parādnieks, valdei nav pienākuma iesniegt maksātnespējas pieteikumu pret savu uzņēmumu līdz 31. decembrim (ar atsevišķiem izņēmumiem). Šī moratorija mērķis ir novērst masveida maksātnespējas pasludināšanu uzņēmumiem, kam pandēmijas dēļ ir īslaicīgas finanšu grūtības. Tomēr ar laiku ierobežojumus atcels (vai nepagarinās), tādēļ izpratne par maksātnespējas procesa norisi ir svarīga un aktuāla daudziem uzņēmējiem, kas var kļūt gan par parādniekiem, gan kreditoriem.
|
1
|
. . . |
|---|
Paroles atjaunošana
e-pasts nav pareizs!
