Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Datu aizsardzība
Datu aizsardzība
06:00, 6. Dec. 2021
Datu aizsardzība
07:00, 22. Sep. 2021
Beidzamajos gados situācija darba tirgū un pakalpojumu sniegšanā ir mainījusies – darbinieki tagad var strādāt no jebkuras vietas pasaulē, pielāgojot vidi un apstākļus savām vēlmēm. Tomēr, ja uzņēmuma rīcībā ir personas dati, šāda starptautiska vide rada arī būtiskus datu aizsardzības riskus. Kā tos novērst?
Ārpakalpojuma sniedzēji nereti kļūst par personas datu apstrādātājiem vai uzņemas kopīga pārziņa vai pat atsevišķa pārziņa pienākumus. Neatkarīgi no lomu sadalījuma personas datu aizsardzības jautājumi, izmantojot ārpakalpojuma sniedzējus, jāsakārto līgumiski. Īpaši detalizēti Vispārīgajā datu aizsardzības regulā noteikta personas datu apstrādes līguma slēgšana starp pārzini un apstrādātāju. Turklāt šādam līgumam jābūt ar ikvienu personas datu apstrādātāju.
Vai par Vispārīgās datu aizsardzības regulas pārkāpumu uzskatāma darbinieka rīcība, autoatbildētājā norādot, ka prombūtne ir slimības dēļ? Vai darba devēja rīcība, novirzot prombūtnē esoša darbinieka e-pastus aizvietotājam, ir atbilstoša regulai?
Klausies
Vispārīgā datu aizsardzības regula ir spēkā jau vairāk nekā trīs gadus. Daudzas prasības šajā laikā jau esam pieņēmuši kā pašsaprotamas, taču joprojām ir arī nianses, kas var radīt apjukumu. Piemēram, vai tiešām par katru pārkāpumu jāinformē Datu valsts inspekcija? Vai jāziņo arī tad, ja darbā uz galda (nevis seifā) palikusi mape, kurā ir darbinieku dati?
Lai gan par datu aizsardzību un atbilstošiem piesardzības pasākumiem rakstīts un runāts daudz, tomēr pārkāpumu un kļūdu šajā jomā netrūkst. Tas, kas sākotnēji šķiet nebūtisks, vēlāk var uzņēmumam radīt lielus zaudējumus. Kas aktuāls datu aizsardzības jomā?
Klausies
Situācijas, kurās personas lūdz izsniegt sarunas ierakstu vai videoierakstu par kādu notikumu kurā iesaistīta persona ir dažādas. Lielākoties šīs situācijas attiecināmas uz gadījumiem, kur personai nepieciešami pierādījumi, kas atrodami attiecīgajos audio un/vai video ierakstos un kas nepieciešami kādas konkrētas likumīgas intereses aizsardzībai. Kā personai, kas vēlas saņemt audio vai video ierakstu, jārīkojas šādās situācijās?
Kiberdrošība un savlaicīgi drošības pasākumi kļuvuši īpaši svarīgi katra uzņēmuma darbībā, īpaši kopš Covid-19 pandēmijas sākuma. Tādēļ, ņemot vērā straujo digitālo tehnoloģiju attīstību un pieaugošos kiberdrošības riskus, Eiropas Savienība (ES) 2020. gada nogalē sagatavoja priekšlikumus, lai paplašinātu un stiprinātu kiberdrošības prasības.
Kamēr uzņēmējdarbība notiek vien mūsu valsts robežās, viss šķiet saprotami un ierasti. Izaicinājumi rodas, kad sākam darboties plašāk. Tā tas ir teju visās jomās, bet šoreiz plašāk aplūkosim datu aizsardzību un nodošanu uz valstīm ārpus Eiropas Savienības.
Tehnoloģiju uzņēmi gan pasaulē, gan Latvijā ziņo par plāniem attīstīt mobilās lietotnes, kas palīdzētu noskaidrot un izsekot Covid-19 kontaktpersonas. Viena no pirmajām valstīm pasaulē, kas izstrādājusi kontaktu izsekošanas mobilo lietotni, ir Singapūra. Arī citas valstis visā pasaulē pandēmijas apkarošanā izvērtē iespēju izmantot mūsdienu tehnoloģijas. Skaidrs, ka šādu mobilo lietotņu veiksmīga darbība sniegtu būtisku ieguldījumu sabiedrības veselības aizsardzībā, tomēr vienlaikus to lietošana bez atbilstošas uzraudzības un drošības pasākumiem var radīt būtiskus riskus iedzīvotāju privātumam un cilvēktiesībām.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstādi un šādu datu brīvu apriti jeb Vispārīgo datu aizsardzības regulu (Regula) datu subjektiem ir vairākas tiesības attiecībā uz viņu datu apstrādi un aizsardzību. Viena no šādām tiesībām noteikta Regulas 15. pantā – datu subjekta piekļuves tiesības.
Lai uzņēmumam būtu izpratne, kā rīkoties pārbaužu gadījumā, saņemot datu subjektu pieprasījumu, kā arī tiktu galā ar citiem Vispārīgās datu aizsardzības regulas izaicinājumiem, ļoti nozīmīga loma ir datu apstrādes reģistram.
Fiziskas personas veselības dati ir īpašas kategorijas personas dati Eiropas Parlamenta un Padomes regulas 2016/679 jeb Vispārīgās datu aizsardzības regulas (Regula) 9. panta izpratnē. Tas varētu šķist pretēji intuīcijai, bet uzņēmums nolūkā mazināt risku darba vidē nevar darbiniekiem prasīt atklāt, vai viņi inficējušies ar koronavīrusu (Covid-19).
Plašas diskusijas izraisījusi Dr. oec. Ievas Kalves publikācija "Pases dati darba devējam nav jāzina" ("iFinanses", maijs 2019), un to būtība ir tāda, ka nav viennozīmīgi skaidrs, vai un kad uzņēmumiem vai organizācijām ir atļauts vai ir pienākums iegūt un saglabāt darbinieku vai klientu, vai citu personu pases datus. No personas datu aizsardzības un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/679 jeb Vispārīgās datu aizsardzības regulas viedokļa raugoties, šī situācija ir samērā skaidri atrisināta.
Tuvojoties gada beigu atlaižu, kampaņu un īpašo piedāvājumu sezonai, ir svarīgi esošos un potenciālos klientus informēt par sava uzņēmuma aktuālo piedāvājumu. Viens no variantiem, kā to darīt, ir mārketinga satura ziņu nosūtīšana fiziskām personām. Vienlaikus skaidrs, ka visā, kas šobrīd saistīts ar fizisku personu datu aizsardzību, jāievēro piesardzība.
Ar tālruni veikto sarunu balss ieraksta iegūšana ir viens no izplatītākajiem fizisku personu datu apstrādes veidiem, ko praktizē gan komersanti, gan valsts un pašvaldību iestādes. Vienlaikus, ņemot vērā gan iesaistīto datu subjektu skaitu, gan apstrādājamās informācijas apjomu, balss ierakstu veikšana un glabāšana nereti uzskatāma par liela apjoma personas datu apstrādi.
Paroles atjaunošana
e-pasts nav pareizs!
