Sabiedrība, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja, ražo preces un reklāmas nolūkos bez atlīdzības nodod tās blogeriem un sabiedrībā zināmiem cilvēkiem, kuri par tām ievieto atsauksmes savos sociālajos tīklos. Nodotā prece tiek novērtēta atbilstoši pašizmaksai un norakstīta kā sabiedrības reklāmas izdevumi, jo tā tiek popularizēta saražotā prece. Vai uz šāda veida preces nodošanu var attiecināt Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 7.panta 1.daļu, vai tomēr jāaprēķina un jāmaksā PVN? Vai veidojas arī citi nodokļa riski?

Latvijas sabiedrība, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja, elektroniski veic programmatūras izstrādāšanas pakalpojumus Apvienotās Karalistes sabiedrībai, kura nav reģistrēta PVN maksātāja. Vai šim pakalpojumam piemērot PVN 21%? Vai arī šajā darījumā PVN var piemērot apgrieztā kārtībā?

Vai autoratlīdzības līgums ietekmē darba stāžu? Kā zināms, šobrīd no autoratlīdzībām tiek maksātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) 5% apmērā, savukārt iepriekš VSAOI no autoratlīdzībām netika maksāts vispār. Vai sociālās iemaksas ietekmē darba stāžu? Vai to ietekmē tikai nostrādātais laiks? Kas ir darba stāžs, kurš dod tiesības uz pensiju? Ko darīt, ja nav saglabājušies apliecinoši dokumenti par darba stāžu pagātnē?

SIA, kas nodarbojas ar apģērbu un to dizaina skiču un rakstu pārdošanu, plāno pārdot savus produktus mājaslapā Etsy.com. SIA ir reģistrējusies kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja. Kā šiem darījumiem piemērot PVN? Preces pārsvarā iegādāsies privātpersonas, tostarp ārzemnieki. Kurā PVN deklarācijas rindā jāuzrāda šie darījumi? Vai darījumus ar privātpersonām apliek ar 21% PVN likmi un norāda PVN deklarācijas 41.rindā?

Saskaņā ar līdz 2018.gada 1.janvārim spēkā esošo uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanas principu izdevumus par kafiju un tēju darbiniekiem visbiežāk uzskatīja par izdevumiem, kas nav saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību. Pašlaik Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā iekļautajās normās personāla izdevumus ļauts plašāk vērtēt kā ar saimniecisko darbību saistītus. Vai līdz ar to šādus izdevumus, ja tie nav personificēti, varētu klasificēt kā izdevumus darbinieku kolektīva motivēšanai?

Fiziskajai personai kopš 2013.gada (tātad ilgāk nekā piecus gadus) pieder zemes gabals. 2018.gada rudenī uz tā uzbūvēti pamati, reģistrējot šajā īpašumā savu dzīvesvietu. Valsts zemes dienesta datu publicēšanas un e-pakalpojumu portālā Kadastrs.lv ir reģistrēts gan zemes gabals, gan būve, savukārt zemesgrāmatā pagaidām reģistrēts tikai zemes gabals. Kā zināms, ja personai izpildās īpašuma tiesības ir vismaz piecus gadus un deklarētā dzīvesvieta ir vismaz 12 mēnešus, tad ienākumi no pārdošanas netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Vai konkrētajā gadījumā ir korekti skaitīt deklarētās adreses termiņu, ja dabā īpašums vēl nav pastāvējis brīdī, kad tika veikta deklarācija?

Vai Valsts ieņēmumu dienests (VID) domā par konkrētu nozaru ekspertu ieviešanu konsultācijām? Piemēram, būvniecības jomā jautājumi ir specifiski, tādēļ cilvēkam no malas ne vienmēr iespējams tos ātri izprast, un daudz efektīvāk būtu, ja VID pusē būtu iespējams konsultēties ar kādu speciālistu, kurš ir eksperts tieši būvniecības nodokļu jautājumos.

Uzņēmumiem A un B ir mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāju statuss. Uzņēmumā A strādā divi darbinieki - Valērijs un Jeļena. Uzņēmumā B strādā identiski darbinieki - Valērijs un Jeļena. Tādējādi abi darbinieki strādā divos mikrouzņēmumos. No 2018.gada 15.decembra Valērijs izbeidza darba tiesiskās attiecības ar uzņēmumu A. Valērijs saņem algu tikai no uzņēmuma B (kas 2019.gadā vēl saglabā mikrouzņēmuma statusu). Jeļena 2019.gadā turpina saņemt algu gan uzņēmumā A, gan uzņēmumā B. Pēc tam 2020.gadā uzņēmums B zaudēs MUN maksātāja statusu, jo tajā strādā darbinieks, kas vienlaikus ir darbinieks vēl vienā mikrouzņēmumā (Jeļena). Savukārt uzņēmums A 2020.gadā saglabās mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu. Vai šīs darbības ir atbilstošas normatīvajiem aktiem?

Vai Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nevajadzētu automātiski novirzīt nodokļu pārmaksu aktuālā nodokļu parāda segšanai? Par parādu aprēķina sodu, nodokļu maksātāja reitings krītas, pārmaksa paliek nemainīga, VID uz iesniegumu par pārmaksas novirzīšanu atbild ļoti gausi un turpina rēķināt sodu. Vai tā nav neloģiska situācija? Kā rīkoties uzņēmējam? Vai ir kāds likums, kurā noteikta rīcības sekvence un atbildība šādos gadījumos?

Izskanējusi informācija, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) "baltajā sarakstā" turpmāk iekļaus arī mazos uzņēmumus. Vai tas attiecināms uz pilnīgi visu lielumu uzņēmumiem? Kādi būs reālie ieguvumi uzņēmumiem, kas atrodas šajā sarakstā?

Saistībā ar nodokļu reformu izmaiņas veiktas arī ziedošanā un nodokļu aprēķinos. Kas ir būtiskākais, ko šobrīd nepieciešams zināt uzņēmējiem, kuri decembrī vēl plāno veikt ziedojumus?

SIA vēlas nosūtīt komandējumā pašnodarbināto personu, ar kuru noslēgts pakalpojuma sniegšanas līgums par konkrētu darbu veikšanu. Komandējuma mērķis ir apmācības, lai paaugstinātu pašnodarbinātās personas pakalpojuma sniegšanas kvalitāti. Vai uzņēmums var sūtīt šādu personu komandējumā? Vai tam ir kādas nodokļu sekas?

Fiziskā persona uzbūvē divu dzīvokļu dzīvojamo māju un nolemj šo īpašumu pārdot. Tiek atrasti divi neatkarīgi pircēji (abus dzīvokļus tehniski un tiesiski iespējams pārdot un lietot autonomi). No pārdošanas rodas ienākums, ko apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Kā aprēķināt izdevumus saistībā ar īpašuma iegūšanu? Būvniecības izmaksas bija 160 000 eiro. Vai viena dzīvokļa izmaksas līdz ar to ir 80 000 eiro (160 000 / 2)? Vai arī drīkst noteikt, piemēram, ka vienam dzīvoklim izmaksas 100 000 eiro, savukārt otram – 60 000 eiro? Dokumentāri tas nav pierādāms, jo visi būvniecības dokumenti noformēti kā viena objekta būvniecībai.

Darbinieks strādā nepilnu darba laiku (viņš nesaņem minimālo darba algu un nav mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs). Par darbinieku maksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) vispārējā kārtībā. Vai viņam pienākas valsts apmaksātu medicīnas pakalpojumu pilnais "grozs"?

Lasītājai radusies, viņasprāt, absurda situācija: viņa šogad iegādājusies Igaunijā jaunu transportlīdzekli (pērk kā fiziskā persona). Par to samaksāts Igaunijas pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 20% apmērā, bet tagad lasītājai atsūtīta vēstule no Valsts ieņēmumu dienesta (VID), norādot, ka Latvijā nav samaksāts 21% PVN par jaunu auto. Vai tiešām par 1 preci fiziskajai personai PVN jāmaksā divreiz?