Esmu reģistrēts saimnieciskās darbības veicējs, kas sniedz lietvedības pakalpojumus. Dažreiz tikšanās ar klientiem notiek kafejnīcā. Ja samaksāju rēķinu arī par savu klientu, vai šos izdevumus drīkst pieskaitīt saimnieciskās darbības izdevumiem? Ja jā, tad kādā apmērā?

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieks ir fiziska persona. Dalībnieks aizdevis naudu savai sabiedrībai, un tas attiecīgi atspoguļots arī uzņēmuma bilancē. Vai dalībnieks aizdevumu savam uzņēmumam drīkst kapitalizēt, novirzot pamatkapitāla palielināšanai? Kādi dokumenti jāsagatavo, lai Uzņēmumu reģistram (UR) paziņotu par pamatkapitāla palielināšanu? Vai neveidojas ar nodokļiem (uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN)) apliekama bāze?

Darbiniece atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā un saņem bērna kopšanas pabalstu. Pēc 2020. gada 1. janvāra viņa vēlētos un viņai būtu iespēja (tēvs tajā laikā rūpētos par bērnu), savukārt mums būtu vajadzība, lai viņa vienu dienu nedēļā, t.i., astoņas stundas, strādā. Vai Latvijas likumdošana paredz iespēju darbiniecei šādi strādāt, nesamazinot bērna kopšanas pabalsta apmēru?

Kā rīkoties un pareizi noformēt attaisnojuma dokumentus, ja mazumtirdzniecības veikalā pēkšņi nestrādā kases aparāts? Šādiem gadījumiem paredzētas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrētās kvītis, taču kā rīkoties pēc tam, kad kvīts pircējam izsniegta? Kādas darbības veikt, kad kases aparāts atsāk darboties? Vai visas kvītis jāiesit elektroniskā kases aparāta čekos (EKA), un kvītis jāanulē (to nedrīkst darīt, ja visi trīs eksemplāri nav grāmatiņā)?

Dzīvokļu īpašnieku biedrība apsaimnieko savu biedru daudzdzīvokļu māju. Ar valdes locekļiem noslēgti pilnvarojuma līgumi Civillikuma izpratnē. Ieņēmumi no apsaimniekošanas pēdējo 12 mēnešu periodā ir 28 tūkst. eiro, līdz ar to plānots biedrību izslēgt no PVN maksātāju reģistra. Vienlaikus plānots no 2020.gada sākuma palielināt atlīdzību valdes locekļiem. Valdes locekļu atlīdzības un uz tām attiecināmos nodokļus paredzēts izmaksāt no izveidota mērķfonda (pieņemot attiecīgu lēmumu biedru kopsapulcē un rēķinos izveidojot atsevišķu pozīciju "Iemaksa mērķfondā"). Vai biedrībai ir tiesības veidot šādu mērķfondu? Vai valdes locekļu atlīdzības obligāti jāiekļauj apsaimniekošanas maksā, līdz ar to palielinot ar PVN apliekamos ieņēmumus?

Sabiedrība, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja, ražo preces un reklāmas nolūkos bez atlīdzības nodod tās blogeriem un sabiedrībā zināmiem cilvēkiem, kuri par tām ievieto atsauksmes savos sociālajos tīklos. Nodotā prece tiek novērtēta atbilstoši pašizmaksai un norakstīta kā sabiedrības reklāmas izdevumi, jo tā tiek popularizēta saražotā prece. Vai uz šāda veida preces nodošanu var attiecināt Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 7.panta 1.daļu, vai tomēr jāaprēķina un jāmaksā PVN? Vai veidojas arī citi nodokļa riski?

Latvijas sabiedrība, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja, elektroniski veic programmatūras izstrādāšanas pakalpojumus Apvienotās Karalistes sabiedrībai, kura nav reģistrēta PVN maksātāja. Vai šim pakalpojumam piemērot PVN 21%? Vai arī šajā darījumā PVN var piemērot apgrieztā kārtībā?

Vai autoratlīdzības līgums ietekmē darba stāžu? Kā zināms, šobrīd no autoratlīdzībām tiek maksātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) 5% apmērā, savukārt iepriekš VSAOI no autoratlīdzībām netika maksāts vispār. Vai sociālās iemaksas ietekmē darba stāžu? Vai to ietekmē tikai nostrādātais laiks? Kas ir darba stāžs, kurš dod tiesības uz pensiju? Ko darīt, ja nav saglabājušies apliecinoši dokumenti par darba stāžu pagātnē?

SIA, kas nodarbojas ar apģērbu un to dizaina skiču un rakstu pārdošanu, plāno pārdot savus produktus mājaslapā Etsy.com. SIA ir reģistrējusies kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja. Kā šiem darījumiem piemērot PVN? Preces pārsvarā iegādāsies privātpersonas, tostarp ārzemnieki. Kurā PVN deklarācijas rindā jāuzrāda šie darījumi? Vai darījumus ar privātpersonām apliek ar 21% PVN likmi un norāda PVN deklarācijas 41.rindā?

Saskaņā ar līdz 2018.gada 1.janvārim spēkā esošo uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanas principu izdevumus par kafiju un tēju darbiniekiem visbiežāk uzskatīja par izdevumiem, kas nav saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību. Pašlaik Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā iekļautajās normās personāla izdevumus ļauts plašāk vērtēt kā ar saimniecisko darbību saistītus. Vai līdz ar to šādus izdevumus, ja tie nav personificēti, varētu klasificēt kā izdevumus darbinieku kolektīva motivēšanai?

Fiziskajai personai kopš 2013.gada (tātad ilgāk nekā piecus gadus) pieder zemes gabals. 2018.gada rudenī uz tā uzbūvēti pamati, reģistrējot šajā īpašumā savu dzīvesvietu. Valsts zemes dienesta datu publicēšanas un e-pakalpojumu portālā Kadastrs.lv ir reģistrēts gan zemes gabals, gan būve, savukārt zemesgrāmatā pagaidām reģistrēts tikai zemes gabals. Kā zināms, ja personai izpildās īpašuma tiesības ir vismaz piecus gadus un deklarētā dzīvesvieta ir vismaz 12 mēnešus, tad ienākumi no pārdošanas netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Vai konkrētajā gadījumā ir korekti skaitīt deklarētās adreses termiņu, ja dabā īpašums vēl nav pastāvējis brīdī, kad tika veikta deklarācija?

Vai Valsts ieņēmumu dienests (VID) domā par konkrētu nozaru ekspertu ieviešanu konsultācijām? Piemēram, būvniecības jomā jautājumi ir specifiski, tādēļ cilvēkam no malas ne vienmēr iespējams tos ātri izprast, un daudz efektīvāk būtu, ja VID pusē būtu iespējams konsultēties ar kādu speciālistu, kurš ir eksperts tieši būvniecības nodokļu jautājumos.

Uzņēmumiem A un B ir mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāju statuss. Uzņēmumā A strādā divi darbinieki - Valērijs un Jeļena. Uzņēmumā B strādā identiski darbinieki - Valērijs un Jeļena. Tādējādi abi darbinieki strādā divos mikrouzņēmumos. No 2018.gada 15.decembra Valērijs izbeidza darba tiesiskās attiecības ar uzņēmumu A. Valērijs saņem algu tikai no uzņēmuma B (kas 2019.gadā vēl saglabā mikrouzņēmuma statusu). Jeļena 2019.gadā turpina saņemt algu gan uzņēmumā A, gan uzņēmumā B. Pēc tam 2020.gadā uzņēmums B zaudēs MUN maksātāja statusu, jo tajā strādā darbinieks, kas vienlaikus ir darbinieks vēl vienā mikrouzņēmumā (Jeļena). Savukārt uzņēmums A 2020.gadā saglabās mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu. Vai šīs darbības ir atbilstošas normatīvajiem aktiem?

Vai Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nevajadzētu automātiski novirzīt nodokļu pārmaksu aktuālā nodokļu parāda segšanai? Par parādu aprēķina sodu, nodokļu maksātāja reitings krītas, pārmaksa paliek nemainīga, VID uz iesniegumu par pārmaksas novirzīšanu atbild ļoti gausi un turpina rēķināt sodu. Vai tā nav neloģiska situācija? Kā rīkoties uzņēmējam? Vai ir kāds likums, kurā noteikta rīcības sekvence un atbildība šādos gadījumos?

Izskanējusi informācija, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) "baltajā sarakstā" turpmāk iekļaus arī mazos uzņēmumus. Vai tas attiecināms uz pilnīgi visu lielumu uzņēmumiem? Kādi būs reālie ieguvumi uzņēmumiem, kas atrodas šajā sarakstā?