Publikācijā "E-pasta sarakste var būt pierādījums tiesā" (iTiesības, 11.11.2020.) teikts, ka e-pasta sarakste var kalpot kā pierādījums tiesā. Normatīvajos aktos minētas vēstules, termiņi utt. par e-pasta saraksti starp valsts iestādēm. Vai ir kāds normatīvais akts, kurā noteikts pienākums izlasīt e-pastā saņemtu vēstuli un atbildēt uz to, ja sarakste notiek starp juridisku un fizisku personu? Piemēram, juridiska persona sūta fiziskai personai e-pasta vēstuli par parāda atmaksu, bet fiziskā persona šādu e-pastu nevēlas lasīt un nelasa. Ja šāda normatīvā akta nav, tad kā e-pasts varbūt pierādījums tiesvedībā? Kā šādos gadījumos rīkoties?

Daļa lietā iesniedzamo materiālu nav latviešu valodā (paskaidrojumi ir krievu valodā). Vai iesniedzējam tie jātulko latviski? Kas notiek, ja vēlāk izrādās, ka iesniegtais tulkojums nav pareizs? Kurš uzņemas atbildību, ja tulkojumā ir kļūdas?

Zināms, ka darbiniekam "uz rokas" pēc ieturējuma jāsaglabā 50% no minimālās algas, ja ieturējuma pamats ir uzturlīdzekļu piedziņa, vai 100% no minimālās algas, ja ieturējuma pamats ir izpildraksts (zvērināta tiesu izpildītāja rīkojums). Kā pareizi veikt ieturējumu, ja darbinieks pieņemts darbā mēneša vidū? Piemēram, darbinieks pieņemts darbā 2019. gada 25. novembrī. Ir jāveic ieturējumi no darba algas, pamatojoties uz izpildrakstu. Kāda summa šādā gadījumā darbiniekam jāsaņem "uz rokas" - pilna minimālā alga (430 eiro) vai summa proporcionāli nostrādātajam laikam?

Ko darīt, ja nepieciešams sazināties ar personu (bijušo darbinieku), kura adrese kādu iemeslu dēļ nav zināma? Pārliecinājos, ka šis cilvēks neizmanto sociālos tīklus, tāpēc arī tur ar viņu sazināties nevaru.

Arvien vairāk Latvijas uzņēmēju paplašina savu darbību un piedāvā preces un pakalpojumus ārvalstīs. Ideāli, ja partneri norēķinās laikus un viss norit tā, kā norunāts, taču ko darīt, ja tā nenotiek? Kā rīkoties, ja parādnieks (fiziskā vai juridiskā persona) ir reģistrēts citā valstī? Kā piedzīt parādus? Kādas valsts tiesā, ja nepieciešams, jāsniedz prasības pieteikums?

Saņēmu pavēsti, kurā esmu aicināts kā liecinieks ierasties uz tiesas sēdi par uzņēmumu "X" (administratīvais process), tomēr man ar šo uzņēmumu nav nekādas saistības. Vai drīkstu neierasties uz tiesas sēdi? Vai drīkstu sniegt savu liecību rakstiski? Kādas būs sekas, ja ignorēšu uzaicinājumu uz tiesas sēdi? Kādi drīkst būt attaisnojumi neierasties, un kā tos pierādīt?

Vēlos celt prasību tiesā, taču iepriekš labprāt izmantotu mediācijas iespēju. Kā tas var ietekmēt iespējamo tiesvedību? Vai mediācija ietekmē prasības noilgumu?

Vai uzņēmums var segt darbinieka tiesāšanās izdevumus, ja viņš apsūdzēts par darbībām, kuras veica, pildot savus amata pienākumus uzņēmumā, un uzņēmuma labā? Piemēram, atbildētājs ir darbinieks Jānis Bērziņš, kas strādā SIA "JB", un SIA "JB" vēlas segt Jāņa Bērziņa tiesāšanās izdevumus, jo viņu tiesā par darbībām, ko viņš veica uzņēmuma vārdā. SIA "JB" vēlas apmaksāt advokāta pakalpojumus un nelabvēlīga sprieduma gadījumā segt arī materiālo kompensāciju. Vai šādi izdevumi būs uzskatāmi par SIA "JB" saimnieciskās darbības izdevumiem?

Vēlos piesaistīt mediju uzmanību tiesas sēdei, kurā tiek izskatīta mana lieta. Vai žurnālisti drīkst apmeklēt tiesas sēdes? Vai un kādas personas vēl var ierasties uz tiesas sēdi? Vai šīm personām jāņem līdzi dokumenti? Kādi ir ierobežojumi un nosacījumi?