Kā rīkoties, ja darbinieks, kurš strādā attālināti, savus darba pienākumus lielākoties izvēlas veikt naktī, taču darba devējs uzskata, ka loģiskāk būtu to darīt dienā, vienlaikus ar citiem kolēģiem, lai varētu notikt aktīvāka komunikācija par aktuāliem jautājumiem? Vai darba devējs drīkst noteikt, ka jāstrādā ir tieši no 8.00 līdz 17.00? Kā kontrolēt, vai darbinieks strādā konkrētajā laikā? Vai arī darbinieks pats var izvēlēties savu darba laiku, strādājot attālināti? Vai par šo laiku jāmaksā kā par nakts darbu?

Šobrīd, kad atļauts pulcēties lielākām grupām treniņos, semināros un citos organizētos pasākumos, populārs kļūst apliecinājums, ko vaicā dalībniekam par veselības stāvokli. Vai un kuros gadījumos klientiem, semināru un citu pasākumu dalībniekiem jādod apliecinājums par savu veselības stāvokli? Un vai šis apliecinājums ir korekts no personas datu aizsardzības skatpunkta?

Darbinieka neuzmanības dēļ ir sabojāta iekārta darbā. Tā tiek sūtīta uz remontu, kas ilgs vismaz vienu mēnesi. Darbinieks šajā laikā atradīsies dīkstāvē. Vai darba devējam šī dīkstāve jāapmaksā, ņemot vērā, ka iekārtas bojājums notika paša darbinieka vainas dēļ?

Ar darbinieku tika noslēgts līgums uz laiku – trīs mēnešiem. Darba attiecības beidzas. Taču pēc īsa laika tapis skaidrs, ka darbinieks nepieciešams vēl uz trīs mēnešiem. Cik bieži secīgi drīkst slēgt līgumus uz noteiktu laiku?

Uzņēmums jau ilgstoši tiesājas ar citu uzņēmumu par neatgrieztu parādu. Ir sajūta, ka otrs uzņēmums dara visu iespējamo, lai šis tiesas process ievilktos un spriedums tiktu pieņemts maksimāli vēlu. Ko uzņēmums var darīt, lai šādi nenotiktu?

Lūgums sniegt skaidrojumu, kā rīkoties izpildītājam, ja trīs reizes ir sniegts nodevums par sniegto pakalpojumu pasūtītājam, kurš divas reizes iesniedzis pretenziju par trūkumiem. Katru reizi bija pavisam citas pretenzijas. Visi trūkumi tika novērsti. Iesniegts jau ceturtais nodevums (ziņojums), bet atkal izteiktas pretenzijas – ziņojumā jāmaina attēliem krāsa. Katru reizi pretenzijas ir pavisam par citiem jautājumiem. Pieņemšanas process ilgst jau turpat divus mēnešus. Līgumā specifiski jautājumi nav noteikti, kā tikai “pasūtītājam ir tiesības 10 dienu laikā izskatīt nodevumu”. Tā ir valsts iestāde. Līguma izpilde kopumā norit jau astoņus mēnešus, mums ir iesaldēta nauda, avansa maksājumi nebija veikti. Vai pakalpojuma pieņemšanas process var ilgt bezgalīgi?

Darbinieks ir izdarījis pārkāpumu, par ko darba devējs plāno viņam piemērot disciplinārsodu. Taču dažādu apstākļu dēļ šobrīd iepazīstināšana ar to rakstveidā nav iespējama. Vai iespējams rājienu izteikt mutiski – pa telefonu? Vai un kā to vēlāk varēs pierādīt?

Darbinieks pēc pāris gadiem vienā darbavietā tiek paaugstināts – viņam ir jauns amats. Vai jaunajā amatā var piemērot pārbaudes laiku?

Radusies neskaidrība par dienas naudas izmaksas apmēru gadījumā, ja darbinieks tiek norīkots komandējumā Latvijas teritorijā uz vienu dienu, bet komandējums ilgt no agra rīta līdz pat vēlam vakaram (darbinieks dodas uz semināru, piemēram, no Daugavpils uz Rīgu). Vai dienas naudu var maksāt pilnā apmērā? Vai tikai daļēji? Ir dzirdēti komentāri no Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem, ka ja atgriežas no komandējuma šīs pašas dienas vakarā (neskatoties uz vēlo laiku), dienas nauda nepienākas. Ja tomēr darba devējs izmaksā 8 eiro, tad tie ir jāapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Hakatonā, kurā piedalījāmies ar darba devēja piekrišanu, trīs kolēģi radījām lietotnes prototipu (datorprogrammu). Pēc hakatona kopā ar vienu no domubiedriem gribu turpināt attīstīt prototipu un dibināt uzņēmumu, tomēr trešais kolēģis nav ieinteresēts. Kā rīkoties, lai nerastos līdzautora tiesību pārkāpums?

Vai krīzes skartajam uzņēmumam, pieprasot dīkstāves pabalstu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS), jānoformē kādi dokumenti grāmatvedībā un personāldaļā (iesniegumi, rīkojumi utt.)? Vai dīkstāves periods un pabalsts jāatspoguļo grāmatvedībā? Vai un kā tas turpmāk ietekmēs vidējās izpeļņas aprēķinu?

Darbinieks strādā divās darbavietās, no kurām vienā ir regulāra saskare ar cilvēkiem (lielveikals), bet otrā –kontakts tikai ar diviem kolēģiem. Vai ārkārtējās situācijas laikā darba devējs drīkst aizliegt darbiniekam ierasties darbā, ja paralēli viņš iet arī uz otru darbavietu un tādējādi var apdraudēt kolēģu veselību?

Cik ilgā laikā darbiniekam jāsniedz paskaidrojums par darba kārtības neievērošanu? Vai darbinieks var lūgt pagarināt paskaidrojuma sniegšanas termiņu, pamatojot, ka paskaidrojuma sniegšanai jākonsultējas ar juristu?

Darbiniece ir bērna kopšanas atvaļinājumā, iesniegumā norādot, ka izmantos to pusotru gadu. Tomēr pēc gada un diviem mēnešiem darbiniece izlemj, ka vēlas atgriezties darbā. Konkrētās darbinieces vietā jau ir pieņemts cits darbinieks uz noteiktu laiku – pusotru gadu. Kā rīkoties darba devējam, ja viņš nav ieinteresēts atlaist darbinieci, kas atgriežas no bērna kopšanas atvaļinājuma?

Darbinieks pusdienu pārtraukumā dodas savās darīšanās, bet pēc pusdienām, atgriežoties darbā, notiek negadījums – darbinieks paklūp uz trepēm un salauž kājas potīti. Tas notiek biroju ēkā, tomēr ne pašā birojā un arī ne darba laikā. Vai tas ir negadījums darbā, par ko būtu jāziņo Valsts darba inspekcijai (VDI)? Vai darba devējs ir atbildīgs par šādu negadījumu pusdienu pārtraukumā ārpus darba vietas? Vai arī atbildīgs ir mājas apsaimniekotājs vai pats darbinieks? Kuram ir pienākums segt ārstēšanās izdevumus?