67280693
info@iZurnali.lv
Войти
Не зарегистрированы?
Зарегистрироваться
Зарегистрироваться
Atbild eksperts
Kuram jāuzņemas atbildība, ja darba datorā, kas darbiniekam iedots uz mājām, lai veiktu attālināto darbu, darbinieks ielādē nelegālas programmas? Kam par to jāuzņemas atbildība un jāsedz zaudējumi?
Cedents (ātro kredītu aizdevējs) noslēdz cesijas līgumu ar cesionāru. Ar šo līgumu cedents nodod cesionāram un cesionārs pieņem prasījumus pret cedenta parādniekiem. Parādnieku saraksts un saistību apmērs līguma parakstīšanas dienā noteikts līguma pielikumā. Cik likumīgs ir cesijas līgums ar parādnieku sarakstu? Vai Latvijas normatīvajos aktos nav noteikts, ka cesijas līgums jāslēdz par konkrētu parādnieku?
Grāmatvedība saņēma vienošanos par zaudējumu atlīdzību un darba algas samazinājumu, kurā norādīts, ka darba devējam nodarīti zaudējumi. Darbinieks pilnībā atzīst savu vainu zaudējumu nodarīšanā darba devējam. Darbinieks piekrīt, ka darba devējs ir tiesīgs veikt ieturējumus no darbinieka darba algas, kas viņam jāmaksā saskaņā ar darba līgumu. Kā veikt ieturējumus no darba algas šādā situācijā?
Papīra dokumenta atvasinājumu apstiprina ar uzrakstu "Kopija" un "Kopija pareiza". Kā apliecināt elektronisku dokumentu jeb e-dokumentu kopijas, ja otra darījuma puse prasa atsūtīt atvasinājumus līgumiem u.c. dokumentiem, kas parakstīti ar elektronisko parakstu (e-parakstu)?
Darbiniekam tiek noteikts summētais darba laiks ar pārskata periodu trīs mēneši. Darbinieks tiek iepazīstināts ar darba grafiku vismaz vienu mēnesi iepriekš. Vai Darba likumā ir noteikts, cik ilgu laiku iepriekš darbiniekam ir jāpiesaka atvaļinājums? Vai darbinieks drīkst pieprasīt atvaļinājumu, nostrādājot tikai vienu mēnesi, un uzkrāto atvaļinājuma dienu izņemt jau nākamajā mēnesī?
Vai darbinieks drīkst izņemt atvaļinājumu tikai pēc sešiem nostrādātiem mēnešiem un ne agrāk? Ja darbinieks pieprasa atvaļinājumu sestdienā vai svētdienā, kad viņam pēc grafika ir darba diena, vai šī diena būtu jāapmaksā?
Uzņēmums plāno pilnībā pāriet uz elektronisku iekšējo dokumentu apriti, taču esam konstatējuši, ka ne visiem darbiniekiem ir e-paraksts. Vai organizācija drīkst pieprasīt saviem darbiniekiem izveidot e-parakstu? Vienlaikus saskaramies ar vēl kādu problēmu, – piemēram, noliktavas darbiniekiem nemaz nav e-pasta adrešu un nav iespēju tajās regulāri ieskatīties. Ko darīt?
Darbiniekiem dažādi iekšējie dokumenti tiek nosūtīti elektroniski – gan vienkārši e-pastā, gan dažkārt arī biznesa vadības programmā. Katrs darbinieks tos atver un iepazīstas. Kā glabāt šo elektroniski saņemto informāciju, ka darbinieks ir atvēris un iepazinies ar dokumentu?
Kad darbinieks var prasīt atvaļinājumu – cik ilgu laiku viņam jānostrādā uzņēmumā, lai šāds atvaļinājums būtu izmantojams? Tāpat arī gribētos zināt, vai vecāki drīkst izmantot papildatvaļinājumu, ja viņu bērnam konkrētajā kalendārajā gadā paliek 14 vai 16 gadi?
Vai organizācijas arhīvā esošos papīra formāta dokumentus, kas jāglabā 90 gadus kopš personas dzimšanas, drīkst ieskenēt un glabāt atmiņas kartē (flash)? Vai tiem būs juridiskais spēks?
Darbiniekiem, kā pirmsskolas iestādes pedagogiem, valsts piešķīra vienreizējo piemaksu par darbu Covid-19 laikā. Tas ir 300 eiro, ieskaitot visus nodokļus. Sakiet, lūdzu, vai šī piemaksa ir pakļauta parādu piedziņai?
Kādas ir izīrētāja iespējas, ja rodas problēmsituācijas sadarbībā ar īrniekiem? Kā piedzīt parādus no pazuduša dzīvokļa īrnieka? Vai tiešām vienīgais risinājums ir vērsties tiesā, kur šis process var aizņemt ilgu laiku?
Kas ir uzskatāms par parakstīšanas datumu dokumentam, ja katra puse to ir parakstījusi ar drošu elektronisko parakstu citā datumā? Piemēram, ja pieņemšanas-nodošanas aktu viena puse paraksta mēnesi vēlāk. Vai darījums ir spēkā no brīža, kad to parakstījis pirmais parakstītājs?
Attālināta darba veikšanai darba devējs ir iegādājies nepieciešamās mēbeles un citu aprīkojumu, lai darbiniekam, veicot darbu mājās, būtu atbilstoši iekārtota darba vieta. Pēc kāda laika darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas. Kā šādā situācijā rīkoties darba devējam – vai iegādātā attālinātās darba vietas aprīkojuma izmaksas darbiniekam jāatlīdzina?
Saskaņā ar jaunākajiem Darba likuma grozījumiem, nosūtot darbinieku veikt darbu citā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, darba devējs izmaksā komandējuma dienas naudu 30% apmērā no normas. Vai tādējādi darba devējs nedrīkst izmaksāt pilnu dienas naudas summu, kāda ir noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr.969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi”? Piemēram, ja dodoties uz Zviedriju, komandējuma dienas naudas norma ir 50 eiro, tad darbiniekiem drīkst maksāt tikai 30% no 50 eiro, tātad 15 eiro?
Dažādās publikācijās minēts, ka darba devējs var kompensēt darbiniekam izdevumus, kas tam rodas attālinātā darba veikšanas savā dzīvesvietā dēļ. Bet kurā Darba likuma pantā var atrast šādu nosacījumu?
|
1
|
. . . |
|---|
Paroles atjaunošana
Неправильный адрес e-mail!
