Lai publisko iepirkumu sistēma kļūtu efektīvāka, 2025.gada 17.septembrī konceptuāli atbalstīti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, informē Saeima.

No 2026.gada 1.janvāra iesniegums par būvniecību būs arī iesniegums par būves tālāku reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un pēc tam – arī par ierakstu Zemesgrāmatā. To nosaka 2025.gada 16.jūlijā valdībā atbalstītie grozījumi Būvniecības likumā, kā arī ar šiem grozījumiem saistītie grozījumi Zemesgrāmatu likumā un likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”, informē Ekonomikas ministrija.

2025.gada 16.septembrī apstiprināti grozījumi Trauksmes celšanas likumā, kas paredz, ka no 2026.gada 1.janvāra trauksmes cēlēju kontaktpunkts no Valsts kancelejas tiks pārcelts uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju. Grozījumi paredz arī paplašināt trauksmes cēlēju kontaktpunkta funkcijas, informē Ministru kabinets.

Turpmāk stingrāk ierobežos uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību, to paredz 2025.gada 16.septembrī galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Imigrācijas likumā, informē Saeima.

2025.gada 12.septebrī sāk piemērot Eiropas Savienības Datu aktu, kas lietotājiem dod kontroli pār datiem, kurus ģenerē viņu savienotās ierīces, piemēram, viedpulksteņi un automobiļi, vienlaikus paverot iespējas mazajiem uzņēmumiem izmantot šos datus, lai izstrādātu inovatīvus pēcpārdošanas pakalpojumus, informē Eiropas Komisija.

2025.gada 12.septembrī Ministru kabinets ārkārtas sēdē pieņēma Ministru kabineta noteikumus “Noteikumi par Latvijas Republikas nacionālo sankciju noteikšanu pret subjektiem, kas saistīti ar Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu”. Tas būs papildu instruments, ar ko esošajā ģeopolitiskajā situācijā reaģēt uz Krievijas agresijas radītajiem Latvijas nacionālās drošības apdraudējumiem, informē Ārlietu ministrija.

2025.gada 12.septembrī Eiropas Savienības Padome vienbalsīgi nolēma līdz 2026.gada 15.martam pagarināt ierobežojošos pasākumus, kas vērsti pret tiem, kas ir atbildīgi par Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības graušanu vai apdraudēšanu. Sankciju sarakstā saglabāti 2529 subjekti – 1894 fiziskas un 635 juridiskas personas. Kopumā sankcijas pret Krieviju netiek vājinātas, informē Ārlietu ministrija.