Eiropas Savienības Tiesa atkārtoti secinājusi, ka, saglabājot komunikāciju datus bez piekrišanas, neievērojot stingri izvirzītus priekšnosacījumus, plaši un būtiski tiek pārkāptas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā nostiprinātās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību.

Kādu informāciju drīkst norādīt uz darbinieka identifikācijas kartes, ja tā nepieciešama darbinieku kustības nodrošināšanai birojā? Ko drīkst norādīt, ja tā vienlaikus ir arī vārda karte, sagaidot apmeklētājus, piemēram, bankā?

Kuriem uzņēmumiem un no kura brīža saskaņā ar jauno regulējumu datu aizsardzības jomā obligāti jāpiesaista datu speciālisti? Kādas prasības nosakāmas šiem kandidātiem?

Līdz ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK jeb Vispārīgās datu aizsardzības regulas (Regula) piemērošanu no 2018.gada maija aktuāls kļuvis arī jautājums par sodiem datu aizsardzības jomā. Regulā paredzēti ievērojami lielāki maksimālie sodu apmēri, nekā līdz šim, nosakot arī kritērijus, kas uzraugošajām iestādēm jāņem vērā, izvērtējot, vai piemērot administratīvo sodu, kā arī lemjot par tā apmēru.

Gan grāmatvedības, gan personāla dokumentu informācijas kopumā ir iekļauti arī personas dati. Tieši fizisko personu datu apstrādei ir noteiktas specifiskas prasības, kas jāievēro, arī iznīcinot dokumentus pēc to glabāšanas termiņa beigām.

Katru gadu Latvijā reģistrē vairākus kibernoziegumus - internetā tiek izplatīta aizliegta rakstura informācija, konstatējami uzbrukumi datu bāzēm, nesankcionēti pieslēgumi datorsistēmām utt. Praksē tiek uzskatīts, ka viens no izplatītākajiem kibernoziegumiem jeb datorkrāpšanas formām ir pikšķerēšana, no kuras cieš visvairāk cilvēku.

Internets, neapšaubāmi, kļuvis par sabiedrības dzīves, darba un ekonomikas neatņemamu sastāvdaļu. Vienlaikus internets ir arī viens no bīstamākajiem ieročiem noziedzībā. Ņemot vērā informācijas tehnoloģiju (IT) straujo attīstību, pat piesardzīgākais interneta lietotājs un drošākās IT sistēmas un datu bāzes var kļūt par nozieguma upuriem. Kibernoziegumi ir starptautiska mēroga problēma.

Kontekstā ar globālo tendenci, kas saistīta ar bažām par savu personas datu aizsardzību un aizvien pieaugošo cilvēku vēlmi pēc privātuma virsrakstā ietvertais jautājums šobrīd var likties īpaši aktuāls. Tā kā darbavietā pieaudzis cilvēks pavada lielāko daļu sava laika, pieņemams, ka tieši attiecībās ar darba devēju ir lielākais nododamo datu apjoms.

Jau no darbā pieņemšanas līdz pat darba attiecību izbeigšanas brīdim un ilgāk ikviena darba devēja rīcībā ir fizisko personu dati, kas tiek dažādi apstrādāti. Tiesa, darba devēja "rokas nav brīvas" – ir virkne likumdošanā noteiktu ierobežojumu personas datu apstrādē.

2015.gada decembrī Eiropas Parlaments, Padome un Eiropas Komisija panāca vienošanos par jauniem fizisko personu datu aizsardzības noteikumiem. Rezultātā 2016.gada aprīlī tika pieņemti 2 pamatdokumenti, kas veidos jaunu normatīvi tiesisko bāzi fizisko personu datu aizsardzības jomā, – Vispārīgā datu aizsardzības regula, kas pārsvarā attiecas uz privāto sektoru un Datu aizsardzības direktīva attiecībā uz policijas un krimināltiesību nozari.