Nereti uzņēmums vēlas publicēt darbinieku fotoattēlus sociālajos tīklos – bildes no uzņēmuma pasākumiem, darbinieku panākumus, kolektīva kopīgu dalību maratonā vai citā notikumā. Kādus dokumentus šādā gadījumā vēlams noslēgt ar katru no darbiniekiem, lai darba dēvējam nerastos problēmas saistībā ar personas datu aizsardzību? Vai ir pietiekami iegūt piekrišanu no katra darbinieka? 

Personas dati – fotoattēls

Darba tiesisko attiecību ietvaros tiek apstrādāti dažāda veida un kategoriju personas dati. Par personas datiem ir uzskatāma jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu. Līdz ar to par personas datiem klasiskajā izpratnē ir uzskatāma, piemēram, informācija par personas vārdu, uzvārdu, personas kods, deklarētās dzīvesvietas adrese, kā arī fotoattēls, ja tajā attēloto personu, ņemot vērā tās fiziskās, fizioloģiskās vai ģenētiskās pazīmes ir iespējams identificēt.

Līdz ar to fotoattēla publicēšana interneta vietnēs, padarot to redzamu plašam personu lokam, ir uzskatāma par personas datu apstrādi.

Jānorāda, ka pēc speciālas fotoattēla apstrādes ir iespējams iegūt personas biometrijas datus, proti, veikt konkrētās personas unikālu identifikāciju, piemēram, izmantojot sejas atpazīšanas tehnoloģiju. Biometriskie dati ir uzskatāmi par īpašās kategorijas datiem saskaņā ar regulu 2016/679 jeb Vispārīgo datu aizsardzības regulu. Īpašo kategoriju datu apstrāde ir aizliegta, ja vien apstrāde nav atļauta konkrētos regulas 9.pantā noteiktajos gadījumos.

Atsevišķos gadījumos būtu pamatoti argumentēt, ka daži darbinieku fotoattēli varētu būt uzskatāmi par biometriskajiem datiem, kas ir būtiski, nosakot leģitīmo pamatu šāda veida personas datu apstrādei. Tomēr turpmākais skaidrojums sniegts, pamatojoties uz pieņēmumu, ka fotogrāfija, kura publicēta sociālajos tīklos, nav uzskatāma par biometrisko fotoattēlu.