Pēdējā rakstu sērijas daļā aplūkosim Latvijas Republikas Augstākās tiesas (AT) 2017.gada 1.pusgada atziņas par iepirkumu pārtraukšanu, vispārīgās vienošanās regulējumu un dažas tēzes par sūdzībām Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) un tiesā.

Turpinot aplūkot Latvijas Republikas Augstākās tiesas (AT) 2017.gada 1.puses atziņas publisko iepirkumu jomā, pievērsīšos jautājumiem par finanšu piedāvājuma sagatavošanu, balstīšanos uz citu piegādātāju iespējām, sarunu procedūras piemērošanu un informācijas par piedāvāto cenu sniegšanu.

Šajā rakstā sāksim apkopot 2017.gada 1.pusgadā pieņemtos publiski pieejamos Latvijas Republikas Augstākās tiesas (AT) spriedumus publisko iepirkumu jomā, aplūkojot gan jaunākās atziņas, gan atkārtojot jau zināmas patiesības.

Šajā raksta daļā tiks aplūkotas izmaiņas, kas saistītas ar Publisko iepirkumu likumā (PIL) regulētajiem iepirkumu norises posmiem (piedāvājumu iesniegšana, vērtēšana, līguma slēgšana, sūdzību iesniegšana) un varētu būt nozīmīgas piegādātājiem, kas piedalās publiskajos iepirkumos.

Šajā raksta daļā aplūkotas izmaiņas, kas saistītas ar Publisko iepirkumu likumā (PIL) regulēto prasību izvirzīšanu un piegādātāju atlasi.

Jau 01.03.2017. stājās spēkā jaunais Publisko iepirkumu likums (PIL), ar kuru ieviesta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (Direktīva).

01.03.2017. spēkā stāsies jaunais Publisko iepirkumu likums (PIL), paredzot vairākas būtiskas izmaiņas ar uzsvaru uz elektronisko līdzekļu plašāku izmantošanu publisko iepirkumu organizēšanā un inovatīvu vides aizsardzības un sociālo kritēriju attīstību, nosakot prasības piegādātājiem un iepirkumu priekšmetam, izvēloties piedāvājumu izvērtēšanas kritērijus un līguma izpildes noteikumus.

Dzirdot vārdus “melnais saraksts”, cilvēkiem nereti rodas asociācijas ar sarakstu, kurā ir iekļautas noteiktas personas, kuras kaut ko ir pārkāpušas un kurām līdz ar to ir liegta dalība konkrētos pasākumos vai nav atļauts veikt kādas noteiktas darbības.

Ir skaidrs – definējot prasības iepirkuma procedūrai un gatavojot atbilstošu dokumentāciju, visam ir jābūt definētam skaidri un saprotami. Tādējādi ne tikai saņemsiet precīzākus un atbilstošākus pieteikumus, bet arī varēsiet būt droši, ka procedūra notiek saskaņā ar likuma prasībām.

Eiropas Parlamenta un Padomes 26.02.2014. Direktīvas 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (direktīva 2014/24/ES) pārņemšanas termiņš jau beidzies, taču direktīvas pārņemšanas process gan Latvijā, gan Lietuvā ir aizkavējies. Tas varētu būt saistīts ar nepieciešamajām diskusijām par būtisku izmaiņu, ko paredz šī direktīva, ieviešanu. Rakstā aplūkoti jautājumi, kas direktīvas 2014/24/ES ieviešanas procesā izraisījuši diskusijas Lietuvā un līdz ar to noderīgi apsvēršanai arī Latvijā.

Publiskie iepirkumi ir būtiski tautsaimniecības attīstībā, tie publiskajam sektoram ļauj saņemt nepieciešamās preces, pakalpojumus un infrastruktūru, savukārt privātajā sektorā veicina darba vietu rašanos. Šī sfēra ir būtiska daudzu uzņēmēju darbībā.