Vai transportlīdzekļa vadītāja veselības pārbaude derīga darbā?

Lai neveidotos saraustīts darba process, uzņēmums vēlas vasarā uz divām nedēļām slēgt biroju, bet darbiniekiem piešķirt atvaļinājumu. Vai darba devējs drīkst šajā laikā noteikt kolektīvo atvaļinājumu?

Uzņēmums saviem darbiniekiem piešķīris telefona numurus un telefonus, kurus darbinieks lieto gan uzņēmuma, gan savām privātajām vajadzībām. Telefona numurs reģistrēts uz uzņēmuma vārda. Telefona numurs nav publiski pieejams. Uz šādu telefona numuru tiek sūtīti komerciālie sūtījumi, kuriem darbinieks nav piekritis. Vai, sūtot šādus komerciālos ziņojumus uz uzņēmuma telefona numuru, tiek pārkāpta Vispārīgā datu aizsardzības regula?

Darbinieka, tālbraucēja, brauciens klasificēts kā darba brauciens. Vai dienas nauda ir jāmaksā 100%, vai arī vadītājs var pieņemt lēmumu par citu dienas naudas apmēru? Darbiniekam tiek nodrošināta līdzvērtīga darba samaksa, kāda ir salīdzināmam darbiniekam tajā valstī, uz kuru viņš dodas.

Darba likuma 131.panta 2.daļā ir noteikts – ja dienas darba laiks kādā no nedēļas darba dienām ir īsāks par normālo dienas darba laiku, citā nedēļas darba dienā normālo dienas darba laiku var pagarināt, bet ne vairāk kā par vienu stundu. Šādā gadījumā jāievēro noteikumi par nedēļas darba laika ilgumu. Kā organizēt šādu darba laiku, lai neveidotos virsstundu riski?

Saskaņā ar Darba likuma 133.panta 3.daļu sestdienās darbs ir beidzams agrāk nekā citās dienās. Kā nosakāms darba laiks sestdienās situācijā, ja sestdiena ir pārceltā darba diena? Piemēram, ja 2025.gada 2.maijs tiek pārcelts uz 17.maiju, sestdienu? Vai sestdienā jāstrādā septiņas stundas vai mazāk?

Darbinieks atrodoties uz darbnespējas lapas jau trīs nedēļas, bet šajā “slimības” laikā publicē sociālajos tīklos video, kā vizinās ar savu automašīnu un bauda dzīvi. Vai darba devējs drīkst apšaubīt šādi izsniegtu darbnespējas lapu un atlaist darbinieku, kuram tā izsniegta nepamatoti?

Vai elastīgais darba laiks nozīmē, ka darbinieks darbu var veikt jebkurā laikā, arī naktī? Vai šādos gadījumos neradīsies virsstundas, ko pēc kāda laika darbinieks var lūgt apmaksāt? Vai darba devējam ir pienākums tās apmaksāt?

Darba likumā (DL) noteikts, ka ikgadējais apmaksātais atvaļinājums pienākas četras nedēļas. Divas nedēļas jāizmanto kopā, pārējās dienas – pēc darbinieka izvēles. Tātad paliek divas nedēļas, kuras var izmantot kaut vai pa dienām. Ko nozīmē šīs divas nedēļas? Darbinieks var ņemt atvaļinājumu 14 darba dienas? Vai arī ir pienākums atvaļinājumā izņemt arī 4 brīvdienas – sestdienas un svētdienas (pieņemot, ka ir normālais darba laiks, kur sestdiena, svētdiena ir brīvas)? Ja DL būtu minētas 20 darba dienas – viss skaidrs. Bet kāda ir “divu nedēļu” juridiskā izpratne? 14 jebkuras dienas? 10 darba dienas un 4 brīvdienas? Protams, var rosināt darbiniekus atvaļinājumu ņemt pilnu nedēļu, tomēr praksē to nav iespējams izdarīt.

Latvijas uzņēmums ir noslēdzis darba līgumus ar fiziskām personām – nerezidentiem (Lietuvas Republikas pilsoņiem). Daļa darbinieku strādā Latvijā un maksā nodokļus Latvijā, savukārt pārējie strādā Lietuvā un attiecīgi maksā nodokļus Lietuvā. Lūdzam skaidrojumu par komandējuma izdevumu kompensēšanas kārtību gadījumā, kad šie darbinieki tiek norīkoti darbā uz citu Eiropas Savienības valsti.

Darbinieks strādā 35 stundas nedēļā. Vai darbs, ko darbinieks veic virs šīm stundām, tiek uzskatīts par virsstundu darbu? Kurā gadījumā šāds darbs tiek uzskatīts par virsstundu darbu, bet kurā – par papildu darbu?

Uzņēmums saviem darbiniekiem apmaksā apdrošināšanas polisi. Vai atsevišķās struktūrvienībās var būt dažādas apdrošināšanas polises? Piemēram, vienam kolēģim ir apdrošināšanas polise ar minimālu segumu, bet citam – iekļauts ļoti plašs pakalpojumu klāsts.

Darba likumā noteikts, ka sievietei, atgriežoties darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, jānodrošina iepriekšējais darbs. Vai darba devējs drīkst, saglabājot iepriekšējo atalgojumu, piedāvāt citu – zemāku – amatu?

Kā rīkoties darba devējam, ja darbinieks veic darba pienākumus ārpus noteiktā darba laika, bet par to nav bijusi iepriekšēja vienošanās? Vai darba devējam ir jāapmaksā virsstundas arī tad, ja darbinieks tās strādā pēc savas iniciatīvas?

Vai darba devējs drīkst pieprasīt informāciju no darbinieka par viņa radiniekiem vai radniecību ar konkrētā nozarē strādājošiem? Kādās situācijās un kādiem mērķiem ir pieļaujama šādu datu iegūšana?