Vai situācija, kad par vienāda noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu personām ar atšķirīgu finansiālo stāvokli piemēroti dažādi soda veidi, uzskatāma par pieļaujamu? Vai ar šādu atšķirību var pamatot smagāka soda piemērošanu? Šādus jautājumus Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu departaments vērtējis 31.05.2017. lēmumā lietā Nr.SKK-357/2017.

30.08.2017. stājās spēkā Latvijas Republikas Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamenta spriedums lietā Nr.SKC-1320/2017, ar kuru noteikts, ka turpmāk darba devējs nedrīkstēs pārsūdzēt darbinieka uzteikumu, kura pamatā ir Darba likuma (DL) 100.panta 5.daļa, jeb uzteikumu svarīga iemesla dēļ.

Praksē samērā bieži ir situācijas, kad darba devējs veic ieturējumus no darbinieka darba samaksas. Šī gada jūnijā pieņemts svarīgs Latvijas Republikas Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamenta spriedums, kurā analizētas darba devēja tiesības veikt šādus ieturējumus, izmantojot Darba likuma (DL) 78.pantā noteiktās atprasījuma tiesības.

Lai sniegtu nelielu ieskatu mediatora darbā un strīda risināšanā, raugoties no mediatora viedokļa, turpināsim aplūkot Jorena un Sabīnes – piecgadīgā Mika vecāku – stāstu, kas mediāciju savai strīda risināšanai izmantoja pirms vairākiem gadiem (sk. 1.daļu). Izvēlējos šo gadījumu, jo situācija ir pietiekami tipiska un puses laipni devušas atļauju izmantot viņu gadījumu pedagoģiskiem mērķiem, protams, mainot vārdus un citu informāciju, kas varētu padarīt ģimeni atpazīstamu.

Lai sniegtu nelielu ieskatu mediatora darbā un strīda risināšanā, raugoties no mediatora viedokļa, pastāstīšu Jorena un Sabīnes – piecgadīgā Mika vecāku – stāstu, kas mediāciju savai strīda risināšanai izmantoja pirms vairākiem gadiem. Izvēlējos šo gadījumu, jo situācija ir pietiekami tipiska un puses laipni devušas atļauju izmantot viņu gadījumu pedagoģiskiem mērķiem, protams, mainot vārdus un citu informāciju, kas varētu padarīt ģimeni atpazīstamu.

Lai gan SIA dalībnieki netiek iesaistīti uzņēmuma ikdienas darbībā un tiesību normās kapitāla daļu īpašnieku un sabiedrības atbildība ir nodalīta, praksē ir gadījumi, kad fiziskās personas saistības tiek uzskatītas arī par sabiedrības saistībām tikai tādēļ, ka šī persona ir sabiedrības dalībnieks.

No šī gada 9. līdz 11.oktobrim Rīgā notika starptautiskā konference "Ceļā uz atklātību, atbildību un labāku pārvaldību: trauksmes celšanas veicināšana, cīņa pret korupciju, nākotnes perspektīvas", kuras ietvaros Latvijas Republikas Saeimā tika apspriesti jautājumi par trauksmes celšanas veicināšanu un trauksmes cēlēju aizsardzību. Konferencē tika apspriests arī Trauksmes cēlēju aizsardzības likuma projekts (Likumprojekts).

Zemes piespiedu nomas attiecības ir aktuāls strīdu temats gan privātpersonu, gan juridisko personu starpā. Pēdējo gadu laikā vairāki aktuāli un diskusiju raisoši aspekti ir skatīti arī Latvijas Republikas Augstākajā tiesā (AT), kas liecina, ka, neskatoties uz pastāvošo regulējumu, tiesu praksē šo lietu aktualitāte joprojām ir vērtējama kā augsta.

Lai gan par to rakstīts vairākkārt, nereti komersantiem joprojām nav saprotams, kā nošķirt darba līgumu no uzņēmuma līguma un kas jāņem vērā, lai to pareizi izdarītu. Līdz ar to ir noderīgi aplūkot Latvijas Republikas Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamenta 10.03.2017. spriedumu lietā Nr.SKC-658/2017, kurā vērtēts jautājums par atšķirībām starp uzņēmuma un darba līgumu.

10.06.2016. Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdē apstiprināts darba plāns ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016.-2020.gadam, tādējādi valdība oficiāli piesakot karu ēnu ekonomikai un nodokļu nemaksāšanai. Protams, vadošā loma šajā cīņā ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ierēdņiem. Viens no būtiskākajiem pavērsieniem ēnu ekonomikas apkarošanā ir nodokļu maksātāju saimnieciskās darbības apturēšana saistībā ar informācijas par darījumu partneriem nesniegšanu.

Mūsdienās kā noziedzīga nodarījuma priekšmetu Krimināllikumā (KL) nosaka arvien jaunu kategoriju ziņas. Tostarp KL minēts arī jēdziens "citas ziņas". Kas ar to saprotams?

Mūsdienās, strauji attīstoties informācijas tehnoloģijām, pieaug ar dažādu ziņu apriti saistīto nodarījumu kaitīgums un to izdarīšanas riski. Tādēļ kā noziedzīga nodarījuma priekšmetu Krimināllikumā (KL) nosaka arvien jaunu kategoriju ziņas.

Kā mediatore lielāko pieredzi esmu guvusi darbā ar ģimenēm, un lielā mērā tas saistīts ar faktu, ka no 2007.gada līdz 2015.gadam, galvenokārt pateicoties Rīgas bāriņtiesas atbalstam, bet šobrīd jau visā Latvijā pieejamajam valsts finansējumam, jau ilgāku laiku ģimenes ar bērniem var saņemt mediācijas pakalpojumus bez maksas. Finansējumu pieejamība ir palīdzējusi attīstīt mediācijas atpazīstamību un izmantošanu, tādējādi mūsu valstī jau ilgstoši lielākā daļa mediācijas gadījumu (ap 80%) tiek īstenoti ģimenes lietās. Salīdzinājumā ar vairākiem simtiem novadītu ģimenes mediāciju, trūcīgs izskatās nepilns desmits mediācijas gadījumu, kad esmu aicināta vadīt strīdus uzņēmumos vai organizācijās vai palīdzējusi risināt ar biznesa konfliktiem saistītus jautājumus. Tomēr arī šī ir pietiekami liela pieredze, lai savā mediatora darbā pamanītu dažas tendences, kas raksturīgas atšķirīgām mediācijas jomām.

Šī gada 26.maijā Latvijas Republikas Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments pieņēma spriedumu lietā Nr.SKC-168/2017, ar kuru atzina, ka galvojumu saistībai ir mantisks raksturs, tādēļ mantojuma gadījumā tā pāriet uz galvinieka mantinieku.

01.01.2015. stājās spēkā Šķīrējtiesu likums (Likums), kura mērķis ir noteikt šķīrējtiesu izveidošanas kārtību un darbības pamatprincipus, lai nodrošinātu civiltiesisku strīdu efektīvu un taisnīgu izšķiršanu šķīrējtiesā.