Virsstundas, ja darbiniekam noteikts nepilns darba laiks
2025-10-20
Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, jurists
Līdz šim ir nostabilizējies uzskats – ja darbiniekam ir noteikts nepilns darba laiks, tad par virsstundu darbu būs uzskatāms tikai tas darbs, kas tiek veikts virs normālā darba laika. Bet vai tas atbilst arī Eiropas Savienības Tiesas atziņām? Aplūkosim divus spriedumus, kuri var likt Latvijas likumdevējam pārskatīt Darba likuma regulējuma un tiesu prakses atbilstību Eiropas Savienības tiesībām.
Izlasot šo rakstu, uzzināsi:
- Kāda situācija virsstundu darba apmaksā nepilna laika darbiniekiem ir Latvijā.
- Kā Eiropas Savienības Tiesa vērtējusi virsstundu darba apmaksu.
- Kas sagaidāms Latvijas regulējumā nākotnē.
Vai gadījumā, ja tiesa nav konstatējusi solidāru atbildību par zaudējumiem, tai ir jāvērtē katra atbildētāja pienākums atlīdzināt nodarītos zaudējumus? Kā šādā gadījumā noteikt zaudējumu apmēru? Analizējam Senāta 2025.gada 19.jūnija spriedumu lietā SKC-44/2025, kurā dzīvokļu īpašnieku biedrība prasīja solidāru zaudējumu piedziņu no būvnieka, būvuzrauga un apdrošinātāja par nekvalitatīvu jumta izbūvi.
Tiesvedības
06:00, 16. Okt. 2025
Tiesāšanās Amerikas Savienotajās Valstīs kļuvusi par ikdienišķu parādību un bieži vien Holivudas filmu sižetu cienīgas prasības izpelnās starptautisku ievērību. Šādas lietas tiesās nonāk ne tikai amerikāņu tiesāšanās kultūras dēļ, bet arī pateicoties Amerikas Savienoto Valstu tiesu sistēmas īpatnībām. Rakstā aplūkotās civillietas var uzskatīt pat par absurdām, tomēr tās sniedz būtiskas atziņas, un uzņēmumiem, kuri plāno vai jau strādā šajā valstī, var palīdzēt izvairīties no līdzīgām situācijām.
Tiesvedības
06:00, 10. Okt. 2025
Preču zīme ir nozīmīgs instruments, kurš uzņēmuma precēm vai pakalpojumiem patērētāju acīs ļauj atšķirties no citiem, veicina atpazīstamību, aizsargā reputāciju un paaugstina konkurētspēju. Tomēr ar preču zīmes reģistrāciju vien nepietiek – lai preču zīme iegūtu patiesu vērtību un uzņēmums spētu uz to saglabāt tiesības, preču zīme ir aktīvi un konsekventi jālieto, turklāt jāveido arī tās lietošanas “pierādījumu portfelis”.
Tiesvedības
06:00, 8. Okt. 2025
Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Tet” piemērotais salīdzinoši nelielais sods par līguma kopsavilkuma neizsniegšanu pirms līguma noslēgšanas atklāj daudz plašāku juridisko seku risku, tādēļ šis gadījums ikvienam uzņēmumam var sniegt praktiskas atziņas, lai palīdzētu izvairīties no dārgām kļūdām.
Tiesvedības
06:00, 2. Okt. 2025
Vērtējot Eiropas Savienības sankciju pārkāpumu risku, uzņēmumiem ir jāņem vērā potenciālo sadarbības partneru lēmumu pieņemšanas mehānismi, jo sankcionētas personas kontrole var izpausties arī bloķējot lēmumu pieņemšanu. Skaidrojam, kādi ir sankciju piemērošanas kritēriji un kā to interpretāciju ietekmē Latvijas tiesas spriedums.
Tiesvedības
06:00, 1. Okt. 2025
Patvaļīgas būvniecības seku novēršanā līdz šim dominējušo pieeju, ka par visu atbild īpašnieks, pakāpeniski nomaina uzskats, ka katrs gadījums jāvērtē individuāli. Skaidrojam, kas jāņem vērā, lai izvairītos no patvaļīgas būvniecības, un kādas ir jaunākās Senāta atziņas par patvaļīgas būvniecības novēršanu atbildīgās personas noteikšanā?
Tiesvedības
06:00, 22. Sep. 2025
Fiduciārie darījumi Latvijas civiltiesībās arvien biežāk sastopami gan komercstrīdos, gan privātpersonu savstarpējās attiecībās. Senāta judikatūra pēdējo gadu laikā būtiski attīstījusi fiduciāro attiecību jēdzienu, apstiprinot to kā tiesiski pieļaujamu darījumu un nosakot šī jēdziena tvērumu. Aplūkosim trīs jaunākos Senāta nolēmumus, izceļot galvenās tiesas atziņas par fiduciārā darījuma saturu, formu un no tā izrietošās tiesības.
Tiesvedības
06:00, 16. Sep. 2025
Vai viena persona var vienlaikus ieņemt gan profesora, gan vadošā pētnieka amatu vienā universitātē? Kā tiek noteikts, kurš no šiem amatiem ir pamatdarbs, un kādas ir šī statusa tiesiskās sekas? Kā tiek regulētas darba attiecības, ja vienlaikus tiek pildīti vairāki akadēmiskie amati? Atbildes uz šiem jautājumiem sniegtas Senāta 2025.gada 27.jūnija spriedumā lietā SKC-300/2025.
Tiesvedības
06:00, 11. Sep. 2025
Milānas tiesas nolēmums Itālijas futbola līgas prasībā iezīmē pagrieziena punktu tehnoloģiju uzņēmumu atbildībā par tiešsaistes pirātismu, kur galvenie izaicinājumi ir vainīgo noteikšana un ievainojami pārkāpumu pārtraukšanas mehānismi.
Tiesvedības
06:00, 5. Sep. 2025
Noziedzības pārcelšanās uz digitālo vidi aktualizē jautājumus par elektroniskajiem pierādījumiem – to būtību, iegūšanu un izmantošanu kriminālprocesā. Iepriekšējā publikācijā stāstījām par elektronisko pierādījumu iegūšanu, savukārt šajā pievērsīsimies starptautiskajai sadarbībai elektronisko pierādījumu nodošanā, ko stiprina arī Eiropas Savienības jaunais regulējums.
Tiesvedības
06:00, 3. Sep. 2025
Senāts uzsver, ka darba devējam, saņemot pilnvarotas valsts institūcijas lēmumu par noteiktas nodarbošanās aizliegumu, nav tiesību nekavējoties izbeigt darba tiesiskās attiecības, bet ir pienākums darbinieku atstādināt no darba. Darba līgumu var izbeigt tikai tad, ja ir tiesisks pamats, piemēram, notiesājošs spriedums vai likumā noteikts nodarbināšanas aizliegums.
Tiesvedības
06:00, 29. Aug. 2025
Kā rīkoties, ja saņemts paziņojums par tiesvedību vai sodu? Viens no pirmajiem soļiem ir iepazīšanās ar lietas materiāliem – šīs tiesības sniedz iespēju saprast lietas apstākļus, izvērtēt pierādījumus un sagatavot pamatotu aizstāvību vai paskaidrojumus. Kas jādara, lai iepazītos ar lietas materiāliem un citu informāciju?
Tiesvedības
06:00, 27. Aug. 2025
Ar kādiem juridiskiem riskiem jārēķinās, izmantojot sejas atpazīšanas rīkus vai iesaistoties biometrisko datu apkopošanā? Uzņēmuma “Clearview AI” gadījums spilgti parāda, ka bez skaidra normatīvā ietvara jaunās tehnoloģijas rada nopietnus draudus privātumam un personas datu aizsardzībai, kā arī būtiski ietekmē iesaistīto uzņēmumu reputāciju un darbību.
Tiesvedības
06:00, 22. Aug. 2025
Senāta spriedums lietā SKC-5/2025 nostiprina principu, ka parādnieka izteiktā griba par konkrētu parāda daļu apmaksāšanu vai neapmaksāšanu ir juridiski saistoša kreditoram. Tas nozīmē, ka gadījumos, kad parādnieks maksājuma uzdevumā norāda konkrētas rēķina pozīcijas, kuras viņš apmaksā vai neapmaksā, kreditors nevar patvaļīgi novirzīt šos maksājumus uz citām parāda pozīcijām. Spriedums skaidro Civillikuma 1844.panta piemērošanu un iezīmē būtisku precedentu parādnieka gribas vērtēšanā.
Tiesvedības
06:00, 18. Aug. 2025
