Tirgus dalībnieka (uzņēmuma) "lielums" tirgū var tikt mērīts pēc tā kopējās produkcijas apjomiem, peļņas, klientu skaita, pārdošanas jaudas utt.  Tomēr konkurences tiesībās tieši uzņēmuma tirgus daļa ir būtisks tirgus varas noteikšanas līdzeklis.

Lai noteiktu tirgus daļu, pirmkārt, jānosaka konkrētais tirgus, kas ir pirmais posms jebkura uzņēmuma uzvedības analīzē un iespējamā konkurences tiesību pārkāpuma izvērtēšanā. Nosakot konkrēto tirgu, var noteikt katra tirgus dalībnieka tirgus daļu un potenciālo tirgus varu, kā arī izprast tirgus kopējo struktūru. Tomēr jāņem vērā, ka uzņēmumu tirgus daļas jāvērtē kontekstā ar konkrētā tirgus apstākļiem un dinamiku.

Eiropas Savienības (ES) un nacionālo konkurences iestāžu metodes konkrētā tirgus noteikšanai ir saturiski līdzīgas un harmonizētas. Konkurences padomes (KP) 2016.gada Vadlīnijas konkrētā tirgus noteikšanai (Vadlīnijas) primāri balstītas uz Eiropas Komisijas (EK) 1997.gada Paziņojumu par jēdziena "konkrētais tirgus" definīciju Kopienas konkurences tiesībās (Paziņojums). Lai gan kopš Paziņojuma pieņemšanas pagājuši vairāk nekā 20 gadi, tas joprojām izmantojams kā primārais instruments konkrētā tirgus noteikšanai. Attiecīgi kā avotus konkrētā tirgus un tirgus daļas noteikšanai var izmantot gan nacionālos, gan ES materiālus, tiesu praksi un atziņas.