Efektīvs mārketings ir viens no stūrakmeņiem veiksmīgai komersanta darbībai, tomēr jāuzmanās, ja mārketinga aktivitāšu ietvaros veic personas datu apstrādi, piemēram, uz e-pasta adresēm vai īsziņu formā sūta informāciju par jauniem pakalpojumiem, akcijām vai piedāvājumiem, ja komunikācija ar esošajiem vai potenciālajiem klientiem notiek sociālajos tīklos, tiek rīkoti konkursi, loterijas u.c. aktivitātes mārketinga ietvaros. Jau šo aktivitāšu plānošanas procesā ir būtiski izvērtēt, vai un kuri personas datu izmantošanas noteikumi potenciāli plānotajām marketingā aktivitātēm varētu būt saistoši - Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK jeb Vispārīgā datu aizsardzības regula (Regula), Fizisko personu datu apstrādes likums vai kāds cits.

Papildus var būt jāievēro speciālais konkrētās jomas normatīvais akts, kurā netiešā veidā arī var būt paredzēta personas datu izmantošanas kārtība, piemēram, Reklāmas likums (RL), Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums (ISPL), Preču un pakalpojumu loteriju likums.

Jāsaprot, vai tiek veikta personas datu apstrāde

Ne visu mārketinga akciju ietvaros tiek veikta personas datu apstrāde, tomēr daudzos gadījumos izmanto personas datus. Piemēram, ja klientu aptauju, lai iegūtu viedokli par sadarbību ar komersantu, veic papīra formātā un tās ietvaros klientam nav jānorāda informācija, kas varētu to identificēt, tad personas datu apstrāde netiek veikta. Tomēr, ja aptauju veic elektroniski un tās ietvaros kopā ar klienta viedokli iegūst IP adresi, iespējams, ka tiek veikta personas datu apstrāde. Ja aptauju veic, aizpildot papīra formāta anketu, un tās ietvaros klientam lūgts norādīt arī e-pasta adresi, ja klients vēlas turpmāk saņemt informāciju par komersanta jaunajiem pakalpojumiem, tad aptaujas ietvaros sniegtais viedoklis vairs nav anonīms un varētu tikt atzīts par personas datiem, jo e-pasta adrese varētu identificēt fizisku personu.