Jau trešo mēnesi esam ar jums kopā arī drukātā formātā, rakstot par uzņēmējiem būtiskiem jautājumiem no juridiskā skatu punkta. Kā allaž, arī šomēnes informējam par aktuālām, kā arī vienmēr būtiskām tēmām.

Mēneša lielā saruna šoreiz ar Pēteri Bausku, Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieku. Neliels fragments: “Pēdējā laikā konstatēti vairāki gadījumi, kad uzņēmējiem tiek sūtīti kompromitēti e-pasti, notiek iejaukšanās komercsarakstēs, izpētīti partneri un viņu vārdā nosūtītas e-pasta vēstules ar aicinājumu veikt pārskaitījumu par darījumu, norādot citas ES vai trešās valsts kontu, kuru izveidojuši kibernoziedznieki. Saņemot naudu, tā ātri tiek pārskaitīta uz citiem kontiem, tādējādi nojaucot pēdas. Tāpat ir konstatēti vairāki “izspiedējvīrusu” saņemšanas gadījumi, ar kuru palīdzību iejaucoties vāji aizsargātās uzņēmumu datorsistēmās, tiek izdzēsti dati, par kuru atjaunošanu tiek pieprasīta samaksa kriptovalūtā.”

Līdzīgu tēmu turpina arī Viktorija Jarkina, rakstot par nozīmīgākajiem kibernoziegumiem - ik dienu pasaulē vairāk nekā miljons cilvēku kļūst par kibernoziegumu upuriem. Kibernoziedzinieku darbības lauks ir plašs, sākot ar kredītkaršu informācijas un identitātes zādzībām un bērnu seksuālu izmantošanu un beidzot ar masveida uzbrukumiem iestādēm un infrastruktūrām.

Agra Repša un Madaras Meļņikas rakstā būs iespēja uzzināt vairāk par komerciālā pirkuma līguma pamatprincipiem.

Edgars Riņķis savukārt skaidro, kā darba devējam aizsargāt savas intereses. Uzteikuma gadījumā darba devējs ieinteresēts ne tikai ievērot likumā noteiktos pienākumus, bet arī aizsargāt savas tiesības. Latvijas normatīvajos aktos nav paredzētas darba devēja tiesības atturēt darbinieku no ierašanās darbā uzteikuma termiņa laikā. Anglo-sakšu tiesībās risinājums regulējuma trūkumam jau aptuveni 30 gadus ir tiesību institūts, ko dēvē par garden leave.

Liene Lelde Rieba savā rakstā informē par aktuālu un būtisku tēmu – jau drīz spēkā stāsies Trauksmes cēlāju likums. Diskusija par nepieciešamību veicināt trauksmes celšanu Latvijā notiek jau no 2014.gada, kad izveidoja trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojekta darba grupu. Tomēr likumprojektu galīgajā lasījumā pieņēma tikai 2018.gada 11.oktobrī, un tas stāsies spēkā šī gada 1.maijā.

Citos rakstos lasiet arī par mantojuma sadales plānošanu, nodokļu piemērošanu uzņēmumu izsludināto konkursu balvām, Latvijas tiesas sprieduma izpildi citā Eiropas valstī, amata apraksta nozīmi, iespējām saņemt kompensāciju, ja kavējas avioreisi u.c.