No 2019.gada 16.februāra Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iedzīvotājiem ir vienkāršotas un samazinātas administratīvās prasības dažu publisku dokumentu un to kopiju uzrādīšanā citā ES dalībvalstī, atbrīvojot iedzīvotājus no lieka administratīvā sloga.

ES Padomē 2016.gada 6.jūlijā tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula 2016/1191 par iedzīvotāju brīvas pārvietošanās veicināšanu, vienkāršojot dažu publisko dokumentu uzrādīšanas prasības Eiropas Savienībā, un grozījumiem Regulā Nr. 1024/2012, kuri paredz, ka publiskie dokumenti un to apliecinātas kopijas ir jāatbrīvo no legalizācijas un apostille (dokumentu īstuma apliecināšanas) formalitātēm.

Atbrīvojums no legalizācijas un apostille formalitātēm piemērojams tiem dokumentiem un to apliecinātām kopijām, ko izdevušas kādas ES dalībvalsts publiskās iestādes un, kas iesniegti citas dalībvalsts publiskām iestādēm. Piemēram, dokumentiem, ko izsniedzis tiesas sekretārs vai tiesas amatpersona, administratīviem dokumentiem, notariāliem aktiem, oficiāliem apliecinājumiem, kas norādīti uz privātiem dokumentiem un diplomātiskiem un konsulāriem dokumentiem.

Atbrīvojums piemērojams publiskiem dokumentiem, kuros konstatēts viens vai vairāki fakti, kā piemēram, dzimšanas fakts, miršanas fakts, fakts, ka persona ir dzīva, vārds un uzvārds, laulība, spēja doties laulībā un ģimenes stāvoklis, laulības šķiršana vai laulības atzīšana par neesošu, vecāku statuss vai adopcija, domicils un/vai uzturēšanās vieta, valstspiederība, sodāmības neesamība, kandidēšana vai balsošana Eiropas Parlamenta vēlēšanās vai citas dalībvalsts pašvaldību vēlēšanās. Pilns publisko dokumentu saraksts minēts Regulas 2.pantā.

Attiecībā uz dažiem no minētajiem dokumentiem personai, kura ir tiesīga saņemt konkrēto publisko dokumentu, ir iespēja lūgt iestādei izdot arī daudzvalodu standarta veidlapu. Veidlapas mērķis ir atvieglot publiskā dokumenta tulkošanu. Daudzvalodu standarta veidlapu var izmantot tikai citā dalībvalstī, un tā jāiesniedz kopā ar publisko dokumentu, kuram tā pievienota. Ja dalībvalsts ļauj oriģināla vietā uzrādīt publiska dokumenta apliecinātu kopiju, minētās dalībvalsts iestādēm jāpieņem apliecināta kopija, kas sagatavota dalībvalstī, kurā izdots publiskais dokuments.