Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un citu netiešo nodokļu piemērošana pamatā balstās uz darījumu aplikšanu, un nodokļu maksātājiem saistības rodas neatkarīgi no gūtās peļņas. Lietuvas tiesību akti attiecībā uz 2 galvenajiem netiešajiem nodokļiem - PVN un akcīzes nodokli ir saskaņoti ar Eiropas Komisijas tiesību normām.

Finanšu krīze ir pierādījusi, ka tirgus dalībnieku bezatbildīgā rīcība spēj graut finanšu sistēmas pamatus, novedot pie uzticības zaudēšanas starp iesaistītajām personām (it īpaši patērētājiem) un izraisot smagas sociālās un ekonomiskas sekas. Finanšu krīzes rezultātā tika konstatēta virkne problēmu hipotēku tirgos visā Eiropas Savienībā (ES).

Reorganizācija var tikt izmantota kā viens no mehānismiem komersanta konkurētspējas uzlabošanai, kā arī vispārējai komercdarbības efektivitātes uzlabošanai. Kas īsti ir reorganizācija, un kāda ir procedūra, kas jāievēro, veicot komercsabiedrības reorganizāciju?

2013.gadā Latvijas normatīvajos aktos tika ieviests tā dēvētais holdinga režīms, kas veicināja holdingu sabiedrību izveidi un investīciju pieplūdumu. Tomēr normatīvajos aktos ir virkne tiesību normu, kas apgrūtina holdinga darbību. Piemēram, nodokļu zaudējumu pārnešanas grupā liegums, transfertcenu piemērošana grupas ietvaros u.c. Ja holdinga uzņēmumam rodas izdevumi, kuri ir kaut kādā mērā saistīti ar meitas sabiedrībām, vai holdings ir saņēmis finansējumu meitas sabiedrības iegādei, var rasties jautājums – kā segt šādas izmaksas?

Neskatoties uz jaunās Bonda filmas pirmizrādi, pateicoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pieņemtajam globālajam ziņošanas standartam (Globālais standarts), kuram pievienojusies arī Latvija, tēlaini izsakoties, varoņu laiks, iespējams, ir beidzies. Mūsdienās šo funkciju gana sekmīgi veic informācijas tehnoloģijas un valsts un finanšu iestāžu darbinieki. Viens no globalizācias un mobilitātes neapšaubāmiem ieguvumiem ir informācijas apmaiņas iespēja. Pateicoties tai, agrākie spiegu varoņdarbi tiek īstenoti gluži piezemētā veidā – vienojoties un sadarbojoties. Šie principi ir arī Globālā standarta pamatā.

Komerclikums paredz izsmeļošu gadījumu uzskaitījumu, kad dalībnieki var saņemt no sabiedrības naudas līdzekļu izmaksas. Viens no šiem gadījumiem, bez dividenžu un likvidācijas kvotu izmaksas, ir pamatkapitāla samazināšana. Pamatkapitāla samazināšanas gadījumā nodokļi no dalībniekiem izmaksātajiem naudas līdzekļiem nav jāietur, ja dalībnieks atgūst to pašu vērtību, kuru ir sākotnēji ieguldījis.Praksē ir gadījumi, kad sabiedrībai ir liels pamatkapitāls, kas tai saskaņā ar normatīvajiem aktiem un tās finansiālo situāciju reāli nav nepieciešams, vai, kad, neskatoties uz lielo pamatkapitālu, sabiedrība ilglaicīgi darbojas ar zaudējumiem. Šādos gadījumos pamatkapitāla samazināšana var būt labs veids, kā izmaksāt papildus naudas līdzekļus tās dalībniekiem vai uzlabot sabiedrības pašu kapitāla stāvokli.

Eksportētājiem ir būtiski zināt ne tikai katras valsts tiešos, bet arī netiešos nodokļus. Šī raksta mērķis ir sniegt pamatinformāciju par Igaunijas netiešajiem nodokļiem jeb tādiem nodokļiem, kas tieši netiek piemēroti ienākumiem, sīkāk apskatot pievienotās vērtības nodokli un akcīzes, to pamatlikmes un piemērošanu.

Atšķirībā no izgudrojuma, kas tiek aizsargāts ar reģistrētu patentu, komercnoslēpums tiek aizsargāts ar likumu bez reģistrācijas. Turklāt komercnoslēpums tiek aizsargāts neierobežotu laika periodu, kamēr patenta spēkā esamības termiņš ir ierobežots. Tāpat arī aizsardzība patentam ir ierobežota ģeogrāfiskās robežās, kamēr komercnoslēpums, būdams neizpausts, saglabā tā īpašniekam priekšrocības neierobežotā teritorijā. Tas dažkārt ir iemesls informāciju paturēt noslēpumā, nevis censties aizsargāt ar patenta palīdzību.

Igaunija ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas uzņēmēju eksporta partneriem, tāpēc jautājums par šīs valsts nodokļu sistēmu allaž ir aktuāls, jo īpaši eksporta uzsācējiem. Skaidrosim pamatinformāciju par Igaunijas tiešajiem nodokļiem, to pamatlikmēm un piemērošanu, kas būtiska ikvienam uzņēmējam komercdarbības veikšanai Igaunijā – gan rezidentam, gan ārvalsts nodokļa maksātājam (Igaunijas nerezidentam).

Latvijā autori savas tiesības labi apzinās. Tomēr šo tiesību izmantošana ne vienmēr dod taustāmu labumu. Problēma varētu būt klasiskā – Latvijas mazais tirgus, kas daudziem autoriem padara ienākumus no autoratlīdzības par blakus ienākumu. No tā arī izriet citas problēmas – nepietiekoši līdzekļi savu tiesību aizsardzībai. Turklāt arī iespējamais labums no tiesvedības nesedz tiesāšanās izdevumus.

Kādi pamatnoteikumi ir jāzina, lai uzsāktu komercdarbību vai paplašinātu savu noieta tirgu Igaunijā? Skaidrojam!

Ja uzņēmumu vada vairāk nekā 1 cilvēks, likumsakarīgi, ka ir jādomā gan par atbildības jomu sadali, gan darba organizāciju. Kā to labāk izdarīt praksē?

Valstis visā pasaulē katru gadu zaudē būtisku daļu nodokļu ieņēmumu tādēļ, ka finanses un kapitāls aizplūst uz ofšoriem. Tas izskaidro arī pasaules lielvalstu uzsākto cīņu pret ofšoriem, ja tie tiek izmantoti vienīgi labvēlīgāka nodokļu regulējuma dēļ.

Lai arī no malas varētu šķist, ka uzsākt biznesu internetā vai padarīt internetu par nozīmīgu komercdarbības daļu ir viegli, tas ir maldīgs priekšstats. Lai uzņēmums noturētos interneta vidē ar savu komercdarbību un ietilptu tajos 10%, kas, spriežot no dažādiem avotiem, ir tā aptuvenā proporcija, kam izdodas ne tikai izdzīvot, bet arī būt sekmīgiem, ir ieteicams apsvērt dažādus organizatoriskos un juridiskos jautājumus un riskus.

Mikrouzņēmuma dibināšana nereti tiek izmantota kā iespēja ekonomēt uz nodokļu rēķina, vienlaikus legāli veicot uzņēmējdarbību. Bet vai tiešām tas ir tik vienkārši? Kādi ir lielākie ieguvumi no mikrouzņēmuma, bet kad tomēr loģiskāk ir dibināt klasisku uzņēmumu?