Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments pēdējā laikā ir pieņēmis vairākus interesantus spriedumus, kuros analizēta valdes locekļa atbildība par kapitālsabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem saskaņā ar Komerclikuma (KL) 169.pantu un jēdziena "cietušā tagadējās mantas samazinājums" izpratne.

Saskaņā ar KL noteikumiem valde ir uzskatāma gan par vienu no kapitālsabiedrības (sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) vai akciju sabiedrības) pārvaldes institūcijām, gan par tās izpildinstitūciju, kas vada un pārstāv kapitālsabiedrību. Ņemot vērā, ka valdes locekļa ievēlēšana ir dalībnieku (vai padomes, ja tāda ir izveidota) uzticības balsojums, valdes locekļa amats ir uzskatāms arī par uzticības amatu. Kā uzticamības personai valdes loceklim, no vienas puses, ir piešķirts īpašs pilnvarojums rīkoties ar kapitālsabiedrības mantu un maksimalizēt kapitālsabiedrības peļņu, bet, no otras puses, uzlikts pienākums rūpēties par šīs mantas saglabāšanu. Detalizētāku valdes pienākumu uzskaitījumu var atrast normatīvajos aktos, kapitālsabiedrības statūtos, valdes reglamentā, dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumos vai ar attiecīgo valdes locekli noslēgtajā līgumā. Tomēr jebkura valdes locekļa galvenais pienākums ir nodrošināt kapitālsabiedrības darbības tiesiskumu. Par valdes locekļa pienākumu veikšanas "mērauklu" izmantojams KL 169.panta 1.daļā noteiktais kritērijs, saskaņā ar kuru valdes loceklim ir jāveic savi pienākumi kā krietnam un rūpīgam saimniekam. Tas savukārt nozīmē, ka valdes loceklis atbild par katru, tajā skaitā arī par vieglu, neuzmanību.