2019.gada 1.janvārī stājās spēkā Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.705 "Noteikumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasībām patērētāja kreditēšanas un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem" (Noteikumi). Tie pieņemti, pamatojoties uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma (Likums) 47.panta 4.daļu, kurā ietverts pilnvarojums MK noteikt saistošas prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) jomā Likuma 45.panta 2.1daļā minētajiem Likuma subjektiem.
Komerctiesības
07:00, 29. Mai. 2019
Augusta Deglava ielas pārvads nu jau kļuvis tik populārs apspriešanas temats, ka visi, kam nav slinkums, izteic savu viedokli, kā tad būtu pareizāk. Visvairāk mani pārsteidza viens "Facebook" video filmētājs, kurš piedāvāja uz tilta sadzīt tankus, lai pārbaudītu, ko tad tas pārvads izturēs, kā arī pārmeta, cik traki tiek izšķērdēta nauda, jo policija sargā, lai kāds uz tā tilta neuzbrauktu. Par policiju es piekrītu – policistu vietā varētu nolikt kādus betona klučus, un lieta būtu darīta.
Komerctiesības
07:00, 28. Mai. 2019
Skaidrs kā divi reiz divi – komercnoslēpums ir jāsargā! Kā to pareizi darīt, un kādas ir aktualitātes šajā jautājumā? Izmaiņas likumdošanā ir īstais brīdis, lai izvērtētu šo jautājumu arī savā uzņēmumā.
Komerctiesības
07:00, 8. Mai. 2019
Periodā, kad top gada pārskati, daudziem uzņēmējiem aktuāls ir jautājums, kā rīkoties ar uzņēmuma parādniekiem. Jebkurš uzņēmējs vēlas saņemt samaksu par piegādāto preci vai sniegto pakalpojumu, taču nereti jālemj, vai vispār vērts cīnīties par konkrēta parāda atgūšanu un kāds ir efektīvākais veids, kā panākt, lai partneris izpildītu savas saistības.
Komerctiesības
07:00, 16. Apr. 2019
Šis stāsts aizsākās pirms vairākiem gadiem. Uzgaidāmajā telpā mūs sagaidīja patīkamas ārienes sieviete. Viņas balsī bija satraukums, jo bija noticis kas absolūti negaidīts. Vairākus gadus viņas vadītais uzņēmums importēja preci – medikamentus. Importa formalitātes kārtoja muitas brokeris, tāpēc šķita, ka nekas nevar noiet greizi. Tomēr Valsts ieņēmumu dienests (VID), veicot importa deklarāciju pārbaudi, konstatēja, ka preces novērtētas nepareizi, tādēļ uzņēmumam papildus jāmaksā importa pievienotās vērtības nodoklis (PVN), nokavējuma un soda naudas. Kas tad nogāja greizi, un vai no tā varēja izvairīties?
Komerctiesības
07:00, 16. Apr. 2019
Viens no grūtākajiem Latvijas būvniecības nozares uzdevumiem ir panākt, ka tā patiesi tiek sakārtota kā nozare, nevis sakārtota pakārtoti kādu atsevišķu būvniecības nozares dalībnieku interesēm. Viena no metodēm, kā izvairīties no šaura subjektu loka pārliekas nozīmes nozares "sakārtošanā", ir tās standartizācija.
Komerctiesības
07:00, 27. Mar. 2019
Iespējams, veicot pirkumus internetā, esat ievērojuši, ka atsevišķi pārdevēji piemēro papildu maksu par elektroniskā maksājuma apkalpošanu. Patērētāja sākotnējā reakcija, protams, ir sašutums un pārdomas, vai tas ir godīgi, jo papildu maksājumi vairumā gadījumu nerada pozitīvas emocijas. Par šo jautājumu šobrīd jāaizdomājas arī saistībā ar jaunās Eiropas Savienības (ES) direktīvas ieviešanu. Prognozēts, ka pēc tās ieviešanas patērētāji visā ES kopumā ietaupīs vairāk nekā 550 milj. eiro gadā.
Komerctiesības
07:00, 18. Mar. 2019
Diskusija par nepieciešamību veicināt trauksmes celšanu Latvijā notiek jau no 2014.gada, kad izveidoja trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojekta darba grupu. Tomēr likumprojektu galīgajā lasījumā pieņēma tikai 2018.gada 11.oktobrī, un tas stāsies spēkā šī gada 1.maijā. Līdz ar likumprojekta pieņemšanu Latvija pievienojusies tādām valstīm kā Francija, Īrija, Nīderlande, Beļģija u.c., kurās trauksmes celšanas likumi jau ir pieņemti.
Komerctiesības
07:00, 25. Feb. 2019
Latviešu sakāmvārds vēsta, ka runāšana ir sudrabs, bet klusēšana – zelts. Tomēr, konstatējot nelikumīgas darbības savā darbavietā, runāšana var būt ne tikai zelts, bet arī vitāli svarīga, pasargājot ne tikai 54 cilvēku dzīvības[1], bet pat simtu un tūkstošu cilvēku intereses un tiesības.
Komerctiesības
07:00, 15. Feb. 2019
Būvniecība ir viena no nozīmīgākajām tautsaimniecības nozarēm, kas tieši ietekmē iedzīvotāju dzīves kvalitāti un drošību, tāpēc ir īpaši būtiski, lai viss ir sakārtots arī normatīvu līmenī. Uzskatu, ka pašreizējais būvniecības regulējums Latvijā nav pietiekami efektīvs un mums vajadzētu vairāk pārņemt pasaules standartus.
Komerctiesības
07:00, 13. Feb. 2019
Vispārzināms, ka valde kā galvenais uzņēmuma operatīvās vadības realizētājs atbild par uzņēmuma darbību tās plašākajā nozīmē. Praksē ir dažādi veidi, kā realizē uzņēmuma pārvaldi, deleģē uzdevumus un veido attiecības ar uzņēmuma klientiem un sadarbības un darījumu partneriem. Vai tie ir pietiekami efektīvi, un vai esošais modelis nerada risku gan uzņēmumam, gan valdes locekļiem personīgi? Kādas ir iespējamās sekas un pieejamie risinājumi?
Komerctiesības
07:00, 6. Feb. 2019
Lai uzņēmums varētu iesaistīties tiesiskos darījumos, nepieciešama valdes locekļa (vai atkarībā no statūtos paredzētā vairāku valdes locekļu) iesaiste, kas visbiežāk nozīmē fizisku klātbūtni. Tomēr KL noteiktas uzņēmuma valdes tiesības pilnvarot trešo personu, tostarp uzņēmuma darbinieku, veikt konkrētas darbības uzņēmuma vārdā, izdodot prokūru vai komercpilnvaru, tādējādi nodrošinot risinājumu, ja valdei nav iespējams būt klāt vai iesaistīties situācijās, kad nepieciešama uzņēmuma pārstāvība, vai nav iespējams nodrošināt uzņēmuma ikdienas darbību ilgstošas prombūtnes dēļ.
Komerctiesības
07:00, 30. Jan. 2019
Kopfinansējuma pakalpojumu likums (Likums) tiek izstrādāts jau ilgāku laiku, un par to dzirdētas dažādas recenzijas un komentāri, tostarp ārvalstu eksperti Likumu novērtējuši kā pozitīvu soli. Kādas ir būtiskākās gaidāmās izmaiņas?
Komerctiesības
07:00, 12. Dec. 2018
2018.gada 7.septembrī stājās spēkā Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.558 "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība", kas aizstāj MK noteikumus Nr.916 ar tādu pašu nosaukumu. Kas par šīm izmaiņām jāzina dokumentu noformētājiem?
Komerctiesības
07:00, 20. Nov. 2018
Judikatūrā skaidri noteikts valdes locekļa atbildības apmērs. Valdes loceklis ir atbildīgs par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem, ja vien nav darbojies kā krietns un rūpīgs saimnieks, pārstāvot sabiedrību. Tomēr dažādu iemeslu dēļ praksē ir situācijas, kad sabiedrībai nav valdes un tās pienākumus veic cita persona. Tādēļ pamatots ir jautājums, vai uz šo personu var attiecināt Komerclikuma (KL) 169.pantā paredzēto valdes locekļa atbildību?
Komerctiesības
07:00, 31. Okt. 2018
