Daudziem komersantiem pazīstama vai pat pašu pieredzē bijusi situācija, kad darījuma partneris – SIA – veicis prettiesiskas darbības, radījis zaudējumus citām personām un maksātnespējas ceļā likvidēts, bet bijušajiem darījuma partneriem tā rezultātā radušies finansiāli sarežģījumi, kas kā domino efekts ietekmē nākamos darījumu partnerus un visu valsts ekonomiku kopumā.
Komerctiesības
07:00, 10. Jūl. 2019
Muitnieki ik dienu piedzīvo daudz spraigu situāciju, sastopoties ar kontrabandistiem. Nereti stāsti ir krimināldrāmas scenārija cienīgi. Katrs no tiem ir kā jauna mācību stunda, kurā varam uzzināt ko jaunu, tāpēc šoreiz stāstu par kontrabandu un preču deklarēšanu piedāvāju nedaudz neierastā formātā.
Komerctiesības
07:00, 3. Jūl. 2019
Lai gan grozījumi normatīvajos aktos, kuros ikvienai Uzņēmumu reģistrā ierakstītai juridiskai personai noteikts pienākums atklāt tās patiesos labuma guvējus, stājās spēkā jau 2017.gada nogalē, joprojām ir samērā daudz uzņēmumu, kas to nav izdarījuši vai izdarījuši tikai formāli, nevērtējot patiesā labuma guvēja definīciju un veikto kontroli pēc būtības.
Komerctiesības
07:00, 26. Jūn. 2019
2019.gada 24.aprīlī spēkā stājās grozījumi Konkurences likumā, ar kuriem paplašināts likuma tvērums, noteicot, ka likums attiecināms arī uz tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādēm, kā arī kapitālsabiedrībām, kurās publiskai personai ir izšķiroša ietekme (publiskai personai (valstij vai pašvaldībai) pieder vismaz 51% no konkrētās kapitālsabiedrības kapitāldaļām).
Komerctiesības
07:00, 19. Jūn. 2019
2019.gada 13.jūnijā Saeimā trešajā lasījumā pieņemti grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, noteicot tā subjektiem (piemēram, zvērinātiem advokātiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, kredītiestādēm u.c.) pienākumu ziņot Uzņēmumu reģistram (UR) par gadījumiem, kad izpētes gaitā secināts, ka informācija par klienta patieso labuma guvēju neatbilst UR reģistrētajam. Savukārt UR informācija pārbaudes veikšanai jānosūta tiesībsargājošām institūcijām. Tāpat noteiktas arī citas UR pilnvaras.
Komerctiesības
16:00, 18. Jūn. 2019
Nav noliedzams, ka no Komercnoslēpuma aizsardzības likuma noteikumiem izriet komersanta pienākums pašam rūpēties, lai aizsargātu sev komerciāli nozīmīgu informāciju. Tikai šādā gadījumā viņš var saņemt arī likumā paredzēto aizsardzību. Aplūkosim ieteikumus, kā soli pa solim katram uzņēmējam parūpēties par savu komercnoslēpuma "saimniecību".
Komerctiesības
07:00, 18. Jūn. 2019
2019.gada 1.janvārī stājās spēkā Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.705 "Noteikumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasībām patērētāja kreditēšanas un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem" (Noteikumi). Noteikumu mērķis, kā norādīts anotācijā, ir mazināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (NILLTF) riskus kredīta devēju un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju darbībā un nodrošināt NILLTF novēršanas pasākumu veikšanas efektivitāti.
Komerctiesības
07:00, 5. Jūn. 2019
Beidzamajā laikā aktualitāti izpelnījušās dažādu uzņēmumu zīmolu maiņas, par ko plaši informēta sabiedrība, piemēram, "Statoil" pārtapa par "Circle K", "Taxify" – par "Bolt", "Lattelecom" – par "Tet", divas bankas apvienojās vienā, iegūstot nosaukumu "Luminor". Kas īsti ir zīmols, un kādi varētu būt tā maiņas iemesli, vērtējot no juridiskās perspektīvas?
Komerctiesības
07:00, 3. Jūn. 2019
2019.gada 1.janvārī stājās spēkā Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.705 "Noteikumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasībām patērētāja kreditēšanas un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem" (Noteikumi). Tie pieņemti, pamatojoties uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma (Likums) 47.panta 4.daļu, kurā ietverts pilnvarojums MK noteikt saistošas prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) jomā Likuma 45.panta 2.1daļā minētajiem Likuma subjektiem.
Komerctiesības
07:00, 29. Mai. 2019
Augusta Deglava ielas pārvads nu jau kļuvis tik populārs apspriešanas temats, ka visi, kam nav slinkums, izteic savu viedokli, kā tad būtu pareizāk. Visvairāk mani pārsteidza viens "Facebook" video filmētājs, kurš piedāvāja uz tilta sadzīt tankus, lai pārbaudītu, ko tad tas pārvads izturēs, kā arī pārmeta, cik traki tiek izšķērdēta nauda, jo policija sargā, lai kāds uz tā tilta neuzbrauktu. Par policiju es piekrītu – policistu vietā varētu nolikt kādus betona klučus, un lieta būtu darīta.
Komerctiesības
07:00, 28. Mai. 2019
Skaidrs kā divi reiz divi – komercnoslēpums ir jāsargā! Kā to pareizi darīt, un kādas ir aktualitātes šajā jautājumā? Izmaiņas likumdošanā ir īstais brīdis, lai izvērtētu šo jautājumu arī savā uzņēmumā.
Komerctiesības
07:00, 8. Mai. 2019
Periodā, kad top gada pārskati, daudziem uzņēmējiem aktuāls ir jautājums, kā rīkoties ar uzņēmuma parādniekiem. Jebkurš uzņēmējs vēlas saņemt samaksu par piegādāto preci vai sniegto pakalpojumu, taču nereti jālemj, vai vispār vērts cīnīties par konkrēta parāda atgūšanu un kāds ir efektīvākais veids, kā panākt, lai partneris izpildītu savas saistības.
Komerctiesības
07:00, 16. Apr. 2019
Šis stāsts aizsākās pirms vairākiem gadiem. Uzgaidāmajā telpā mūs sagaidīja patīkamas ārienes sieviete. Viņas balsī bija satraukums, jo bija noticis kas absolūti negaidīts. Vairākus gadus viņas vadītais uzņēmums importēja preci – medikamentus. Importa formalitātes kārtoja muitas brokeris, tāpēc šķita, ka nekas nevar noiet greizi. Tomēr Valsts ieņēmumu dienests (VID), veicot importa deklarāciju pārbaudi, konstatēja, ka preces novērtētas nepareizi, tādēļ uzņēmumam papildus jāmaksā importa pievienotās vērtības nodoklis (PVN), nokavējuma un soda naudas. Kas tad nogāja greizi, un vai no tā varēja izvairīties?
Komerctiesības
07:00, 16. Apr. 2019
Viens no grūtākajiem Latvijas būvniecības nozares uzdevumiem ir panākt, ka tā patiesi tiek sakārtota kā nozare, nevis sakārtota pakārtoti kādu atsevišķu būvniecības nozares dalībnieku interesēm. Viena no metodēm, kā izvairīties no šaura subjektu loka pārliekas nozīmes nozares "sakārtošanā", ir tās standartizācija.
Komerctiesības
07:00, 27. Mar. 2019
Iespējams, veicot pirkumus internetā, esat ievērojuši, ka atsevišķi pārdevēji piemēro papildu maksu par elektroniskā maksājuma apkalpošanu. Patērētāja sākotnējā reakcija, protams, ir sašutums un pārdomas, vai tas ir godīgi, jo papildu maksājumi vairumā gadījumu nerada pozitīvas emocijas. Par šo jautājumu šobrīd jāaizdomājas arī saistībā ar jaunās Eiropas Savienības (ES) direktīvas ieviešanu. Prognozēts, ka pēc tās ieviešanas patērētāji visā ES kopumā ietaupīs vairāk nekā 550 milj. eiro gadā.
Komerctiesības
07:00, 18. Mar. 2019