Neskatoties uz Senāta spriedumu, vienošanās par iepriekš novērtētājiem zaudējumiem praksē joprojām ir izplatītas, īpaši darījumos ar ārvalstu partneriem vai starptautiskos standartos balstītos līgumos. Vai Latvijas likumi vienošanos par iepriekš novērtētajiem zaudējumiem aizliedz pilnībā, vai tomēr ir situācijas, kurās tās ir pieļaujamas?