Kad īsti vasarīgs laiks mijas ar drēgnumu un lietu, laiks iekārtoties ērtāk un apskatīt žurnāla “iTiesības” marta lasītāko rakstu TOP3!

1.vieta – atvaļinājuma plānošana

Marta TOP3 1.vietā ierindojusies “ZAB Ellex Kļaviņš” pārstāves Nikolas Dukules publikācija “Laiks plānot atvaļinājumu!

Autore stāsta: “Neatkarīgi no tā, vai darbinieks strādā pilnu vai nepilnu darba laiku, likuma izpratnē ikgadējais apmaksātais atvaļinājums pienākas darbiniekam, kuram noslēgts darba līgums uz nenoteiktu laiku vai noteiktu laiku.”

Juriste arī atgādina, ka “tiesības uz pilnu ikgadējo atvaļinājumu darbiniekam rodas pēc nostrādātiem sešiem mēnešiem. Tomēr jānorāda, ka DL nav noteikts aizliegums piešķirt darbiniekam ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu arī ātrāk, proti, darba devējs ir tiesīgs piešķirt atvaļinājumu arī tad, ja darbinieks darbavietā nostrādājis mazāk nekā sešus mēnešus. Saskaņā ar DL, darba devējam un darbiniekam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu var piešķirt pa daļām, norādot, ka viena no atvaļinājuma daļām nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendārajām nedēļām”.

Visiem, kuri atvaļinājumu plāno Līgo nedēļā, svarīgi zināt, kas notiek ar tām atvaļinājuma dienām, kas iekrīt svētku dienās. “Gadījumā, ja ikgadējā atvaļinājuma laiks iekrīt svētku dienā, darbinieka atvaļinājums tiek pagarināts par svētku dienu skaitu. Savukārt, ja darbinieks ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nevar izmantot pārejošas darbnespējas dēļ, viņam ir tiesības izmantot to citā laikā. Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir, ņemot vērā katra darbinieka individuālo darba gadu,” skaidro N. Dukule.

Runājot par priekšrocībām, izmantot atvaļinājumu, autore norāda: “DL 150.panta 3.daļā noteiktas ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanas kārtības priekšrocības atsevišķām darbinieku kategorijām, proti, darbiniekam, kurš nav sasniedzis 18 gadu vecumu, pienākas mēnesi ilgs ikgadējais apmaksātais atvaļinājums, kas tiek piešķirts vasarā vai citā darbiniekam vēlamā laikā. Arī darbiniekam, kurš audzina bērnu vecumā līdz trim gadiem vai bērnu ar invaliditāti vecumā līdz 18 gadiem, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir vasarā vai jebkurā citā laikā pēc darbinieka vēlēšanās. Savukārt topošajām māmiņām ir tiesības pieprasīt ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pirms grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai tieši pēc tā neatkarīgi no laika, kurā sieviete bijusi nodarbināta pie konkrētā darba devēja.

Vienlaikus DL 151.pantā noteikts, ka atsevišķām darbinieku kategorijām ir tiesības saņemt ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu, piemēram, darbiniekam, kura aprūpē ir vismaz trīs bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns ar invaliditāti vecumā līdz 18 gadiem, vai darbiniekam, kurš veic ar īpašu risku saistītu darbu, tiek piešķirtas trīs papildatvaļinājuma dienas. Savukārt darbiniekam, kura aprūpē ir viens vai divi bērni vecumā līdz 14 gadiem, tiek piešķirta viena papildatvaļinājuma diena. Jāpiemin, ka papildatvaļinājums jāizmanto līdz nākamā gada ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam, tātad likumā nav paredzēts, ka to iespējams pārcelt vai uzkrāt. Protams, ja ir kādi īpaši apstākļi, darba devējam un darbiniekam vienojoties, to ir iespējams izdarīt.”

2.vieta – minimālā alga darba līgumā

Vai jāgroza darba līgums, ja mainās minimālā darba alga? Šis jautājums ierindojies TOP3 2.vietā. Lasītājs jautāja: “Vai, mainoties minimālajai algai valstī, jāveic grozījumi darba līgumā, ja darbinieks saņem minimālo algu? Vai pārējiem darbiniekiem, kuri saņem vairāk par minimālo algu, arī nepieciešams veikt grozījumus darba līgumā, palielinot tiem algu par kādu konkrētu apmēru?” Uz šo jautājumu savā publikācijā “Vai jāveic grozījumi darba līgumā, mainoties minimālajai algai?” atbildi sniedza Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists Kaspars Rācenājs.

Jautājums ir aktuāls, jo no 2024.gada 1.janvāra tā ir 700 eiro mēnesī.

DL 40.pantā noteikts, ka darba līgumā nosaka darba samaksas apmēru un tās izmaksas laiku. “Darba samaksa ir būtiska līguma sastāvdaļa, līdz ar to tās izmaiņas ir pieļaujamas, pusēm par to vienojoties. No tā varētu secināt, ka, mainoties darba algai (tostarp, palielinoties valstī noteiktajai minimālajai algai), jāveic grozījumi arī darba līgumā.”

K. Rācenājs sniedz padomu: “Lai darba devējam nebūtu jāveic grozījumi darba līgumā katru reizi, kad tiek mainīts minimālās algas apmērs, ieteicams līgumā noteikt nevis konkrētu algas apmēru, bet gan to, ka darbiniekam ir noteikta darba alga valsts noteiktās minimālās algas apmērā.”

Tomēr likums neliek veikt izmaiņas to darbinieku algā, kuriem tā jau ir lielāka par minimālo algu. “Jāņem vērā, ka augstākas kvalifikācijas darbinieki, kuru darba samaksa vairs būtiski neatšķirsies no minimālās algas saņēmējiem, sāks izrādīt neapmierinātību un spiedienu uz darba devēju. Līdz ar to parasti minimālās algas pieaugums praksē atstāj ietekmi arī uz pārējo algu pieaugumu, veidojot kaskādes efektu. Kaskāde var rasties mazkvalificēta darbaspēka relatīvo izmaksu pieaugumā, jo uzņēmumi var palielināt pieprasījumu pēc kvalificētāka darbaspēka vai reorganizēt savu ražošanu, lai ieviestu darbaspēku taupošas tehnoloģijas. Abos gadījumos netiešā ietekme ir algu pieaugums darbiniekiem ar augstiem ienākumiem. Turklāt minimālās algas paaugstināšana var palielināt arī darba meklētāju algas prasības, tādējādi izraisot vispārēju algu pieaugumu visā ekonomikā,” norāda jurists.

3.vieta – mainās adrese!

Un marta TOP3 noslēdz “Sorainen ZAB” zvērināta advokāta palīdzes Kates Berlauas publikācija “Kā rīkoties, ja juridiskai adresei mainās ielas nosaukums?”.  Lasītāja situācija ir šāda: “Šobrīd tiek mainīta virkne ielu nosaukumu Latgales priekšpilsētā. Kas jādara uzņēmumiem, kuru juridiskā adrese atrodas uz kādas no ielām, kurām tiek mainīts nosaukums? Vai par šīm izmaiņām jāziņo Uzņēmumu reģistram (UR)? Vai ir jāinformē sadarbības partneri par juridiskās adreses nosaukuma maiņu?”

Autore stāsta: “Rīgas Dome norādījusi, ka visās valsts un pašvaldības datubāzēs, kuru galvenais informācijas avots ir Valsts adrešu reģistrs, informācija tiks nomainīta automātiski, tas attiecas gan uz iedzīvotāju deklarētajām adresēm, gan uzņēmumu un iestāžu juridiskajām adresēm. Arī UR datus par komersantu juridiskajām adresēm iegūst no Valsts adrešu reģistra, un jau šobrīd redzams, ka komersantu juridiskās adreses UR tikušas nomainītas automātiski. Tas nozīmē, ka komersantiem nav jāpiesaka izmaiņas to juridiskajā adresē UR, jo reģistrs to jau ir izdarījis.”

Tomēr K. Berlaua iesaka: “lai arī neviens normatīvais akts nenosaka pienākumu informēt sadarbības partnerus par juridiskās adreses maiņu, tomēr ir ieteicams tos informēt par šīm izmaiņām. Jāņem vērā, ka jaunā juridiskā adrese jānorāda komersanta dokumentos, mājaslapā un tamlīdzīgi. Tāpat, ja komercsabiedrībai ir meitas sabiedrības, filiāles vai pārstāvniecības ārzemēs, tad jāveic nepieciešamās darbības, lai reģistrētu izmaiņas komercsabiedrības juridiskajā adresē attiecīgajos ārzemju komercreģistros”.