Dekriminalizācija ir likumdošanas process, kā rezultātā kādu noziedzīgu nodarījumu atzīst par krimināli nesodāmu, vienlaikus pārkvalificējot to kā administratīvu vai disciplināru pārkāpumu, vai jebkāda cita veida prettiesiskā darbībā. 

Raksta līdzautores: Hannelora Voiciša, SIA “Sorainen ZAB” jurista palīdze, Patrīcija Utināne, SIA “Sorainen ZAB” jurista palīdze, Iveta Priedniece, SIA “Sorainen ZAB” jurista palīdze

Pirmo reizi Latvijā dekriminalizācijas institūts tika realizēts 1991.gadā, revidējot Krimināllikumu (KL). Tomēr ar to dekriminalizācijas jautājums Latvijā savu aktualitāti nav zaudējis. Tas it īpaši attiecināms uz sīko zādzību dekriminalizācijas ieceri, 2008.gadā sagatavojot likumprojektu. Lai arī likumprojekts atbalstu toreiz neguva, tik un tā agrāk vai vēlāk šis jautājums tiek celāts.

Sīkās zādzības

Viens no problemātiskākajiem aspektiem saistībā ar sīko zādzību dekriminalizāciju ir konkrēta naudas summas “sliekšņa” noteikšana. Jau 2011.gadā tā laika  ģenerālprokurors minēja, ka arī pieci lati kādam var būt daudz. Tāpat ne mazāk sarežģīts ir sīko zādzību dekriminalizēšanas juridiskais aspekts, kas saistīts ar kriminālprocesa obligātuma principu. Obligātuma princips izpaužas kā obligāta kriminālprocesa uzsākšana pēc nepieciešamo priekšnoteikumu konstatēšanas, neatkarīgi no jebkādiem lietderības apsvērumiem. Vienlaikus no obligātuma principa ir vairākas atkāpes. Viena no tām, kad izdarīts noziedzīgs nodarījums, ar kuru nav nodarīts tāds kaitējums, par kuru būtu piespriežams kriminālsods. 

Šobrīd Kriminālprocesa likuma (KPL) 373.panta 2.1daļā ir konkrēti norādīts, ka prokurors var atteikt kriminālprocesa uzsākšanu, ja izdarīts maznozīmīgs noziedzīgs nodarījums. Toties gadījumos, kad par šādu izdarītu noziedzīgu nodarījumu kriminālprocess jau ir uzsākts, atbilstoši KPL 379.panta 1.daļas 1.punktam, prokurors var izbeigt kriminālprocesu, atbrīvojot attiecīgo personu no kriminālatbildības. Ņemot vērā, ka attiecīgā rīcība – izbeigt vai neizbeigt kriminālprocesu –, ir prokurora subjektīvs lēmums, pastāv risks, ka vienādu faktisko apstākļu gadījumos var tikt pieņemti dažādi lēmumi. Svarīgi norādīt, ka dekriminalizācijas gadījumā par sīkām zādzībām vainīgā persona tiktu sodīta tā vai tā, taču tas tiktu darīts, piemēram, administratīvā procesa kārtībā.

Pirms tāda liela soļa kā sīko zādzību dekriminalizēšanas, būtu nepieciešams apsvērt efektīvāku kriminālprocesa gaitu, jo šobrīd tas tiek uzskatīts pārāk laikietilpīgs. Taču papildus apsverami arī būtu jautājumi, ja tiktu pieņemts lēmums par sīkajām zādzībām piemērot administratīvo atbildību. Primāri būtu jāapsver piespiedu darbs kā administratīvais sods naudas soda vietā, jo nebūtu racionāli uzlikt naudas sodu tiem, kuriem nav šādu līdzekļu.

Tāpat arvien biežāk pavīd dažādas diskusijas ne tikai valsts iestāžu, bet arī komersantu starpā par sīko zādzību dekriminalizāciju. Tomēr tieslietu valsts sekretārs, norādot Tieslietu ministrijas viedokli, atzina, ka dekriminalizācija ir sarežģīts solis un prasa rūpīgu izvērtēšanu, piemēram, nosakot, kādi ir dekriminalizācijas mērķi. Savukārt Latvijas Tirgotāju asociācija un citi komersanti iebilst pret sīko zādzību dekriminalizāciju, uzskatot, ka tas mazinās sodu efektivitāti un palielinās noziedzības līmeni. Mūsu kaimiņu igauņu pieredze rāda, ka sīko zādzību dekriminalizācija var izraisīt zādzības skaita pieaugumu. Taču, piemēram, Amerikas Savienoto Valstu tirdzniecības uzņēmumi ir vērsušies pie prezidenta Donalda Trampa, lai lūgtu atcelt sīko zādzību dekriminalizāciju, tā pieaugušo skaita dēļ.

Papildus tam, nesen ir izstrādāts likumprojekts par Eiropas Savienības (ES) sankciju pārkāpumu dekriminālizāciju, paredzot, ka kriminālatbildība tiktu piemērota tikai tad, ja sankciju pārkāpumi aptvers preces vai pakalpojumus, kuru vērtība pārsniedz 10 000 eiro, savukārt mazākiem pārkāpumiem tiks piemērota administratīvā atbildība, plānots ieviest jaunu KL 84.1pantu, kas specifiski regulēs ES noteikto sankciju pārkāpumus.

Koks ar diviem galiem

Dekriminalizācijas jautājums joprojām izraisa plašas diskusijas un viedokļu šķelšanos sabiedrībā. Lai gan nesen ģenerālprokurors un Valsts policijas priekšnieks izteicās par sīko zādzību dekriminalizāciju, arī prokuroru un citu valsts amatpersonu vidū pastāv dažādi viedokļi. Viedokļu dažādība norāda uz to, ka ceļš uz konkrēta noziedzīga nodarījuma dekriminalizāciju nav vienkāršs un prasa rūpīgi izvērtēt lietderību, cita starpā arī ņemot vērā citu valstu pieredzi.