67280693
info@iZurnali.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Atbild eksperts
Saskaņā ar jaunākajiem Darba likuma grozījumiem, nosūtot darbinieku veikt darbu citā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, darba devējs izmaksā komandējuma dienas naudu 30% apmērā no normas. Vai tādējādi darba devējs nedrīkst izmaksāt pilnu dienas naudas summu, kāda ir noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr.969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi”? Piemēram, ja dodoties uz Zviedriju, komandējuma dienas naudas norma ir 50 eiro, tad darbiniekiem drīkst maksāt tikai 30% no 50 eiro, tātad 15 eiro?
Dažādās publikācijās minēts, ka darba devējs var kompensēt darbiniekam izdevumus, kas tam rodas attālinātā darba veikšanas savā dzīvesvietā dēļ. Bet kurā Darba likuma pantā var atrast šādu nosacījumu?
Uzņēmumam jau ilgstoši ir kāds parādnieks. Šobrīd prasījuma tiesību noilguma termiņš iet uz beigām, taču parādnieks joprojām ignorē. Kā šādā gadījumā rīkoties?
Kāds faktiski izskatās vienkāršs elektroniskais paraksts? Vai tas var saturēt vārdu un uzvārdu vai arī tas var būt svītrkods, par kura atšifrējumu informācija pieejama tikai pašam dokumenta radītājam, kuru ģenerē sistēma, vai arī kāds cits veids?
Darbiniekam darba līgumā tiek noteikts nepilnais darba laiks – 2 stundas dienā, 5 darba dienas nedēļā, un darba alga 300 eiro. 2021. gada janvārī ir 20 darba dienas, tātad darbinieks nostrādās 40 stundas un par to saņems 300 eiro. Bet, ja darbiniekam būs jāstrādā vairāk, piemēram, 45 stundas, vai šīs 5 stundas ir virsstundas, kas jāapmaksā dubultā? Valsts darba inspekcijas eksperti uzskata, ka tās neesot virsstundas un atsaucas uz Darba likuma 136. panta 1. daļu, bet darba tiesību jurists uzskata, ka tās esot virsstundas. Kā tad īsti ir?
Darbinieks, visticamāk, darba vietā ir saslimis ar Covid-19. Vai tas ir uzskatāms par nelaimes gadījumu ir nepieciešams veikt atbilstošu izmeklēšanu, uzskaiti utt.?
Darba likuma 75. pantā noteikts, kā aprēķināt darba samaksu un vidējo izpeļņu, ja darbinieks atrodas attaisnotā prombūtnē. Kā pareizi aprēķināt vidējo izpeļņu, ja pēdējo sešu vai vairāk mēnešu laikā darbinieks nav strādājis, viņam nav izmaksāta darba samaksa un darbinieks atradies neattaisnotā prombūtnē? Kā rīkoties, ja prombūtne ir neattaisnota?
Kā pareizi iesniegt dokumentu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, ja saņēmējam tas ir nepieciešams papīra formā?
Kā vidējo izpeļņu aprēķināt valdes loceklim? Ar valdes locekli ir noslēgts darba līgums, bet saskaņā ar Darba likumu valdes loceklim darba laika uzskaite nav jāveic, jo viņa darba laiks nav normēts.
Bieži puses e-pastos apmainās ar skenētu līguma kopiju sūtījumiem. Tiesas tos pieņem kā pierādījumus, bet problēmas var rasties, ja otra puse to neatzīst.
Ja darba vietā ir sagatavots un darbiniekam izsniegts darba grafiks divām dienām, taču darbinieks saslimst un savas maiņas laikā nevar doties uz darbu, tad kādā apmērā darba devējam ir jāapmaksā slimības lapa? Darba vadītājs uzreiz maina grafiku.
Uzņēmumā elektroniski parakstīti dokumenti tiek sūtīti pa e-pastu, taču to saņēmējs ne vienmēr atbild, ka konkrēto dokumentu ir saņēmis. Vai šādos gadījumos var un vajag lūgt saņemšanas apstiprinājumu?
Vai darba devējam ir tiesības mainīt summēto darba grafiku pēc uzteikuma izsniegšanas darbiniekam? Un cik dienas iepriekš ir jāpaziņo par izmaiņām summētāja darba grafikā?
Uzņēmuma kapitāldaļas vienādā apjomā pieder diviem dalībniekiem. Viens no viņiem neiesaistās uzņēmuma darbībā, ignorē notiekošo, līdz ar to uzņēmuma darbība faktiski ir apstājusies, jo lēmumi netiek pieņemti. Kāds varētu būt risinājums šādā gadījumā? Neaktīvais dalībnieks savas daļas pārdot atsakās.
Normatīvajos aktos nav aizliegts līgumu parakstīt ar atpakaļejošu datumu, galvenais – atrunāt, ar kuru datumu dokuments ir stājies spēkā. Kā uz to skatīsies tiesa, piemēram, aizdevuma līgums it kā stājas spēkā ar 1. novembri, bet elektroniski parakstīts 1. decembrī. Vai te pastāv kādi pierādīšanas riski?
|
1
|
. . . |
|---|
Paroles atjaunošana
e-pasts nav pareizs!
