Kā rīkoties, ja daļa uzņēmuma dalībnieku nedzīvo Latvijā, taču nepieciešams sasaukt dalībnieku sapulci, lai pieņemtu svarīgus lēmumus?

Kooperatīvajai sabiedrībai ir trīs biedri. Katrs no tiem iegulda sabiedrībā noteiktu naudas summu (viens iegulda 10 tūkst. eiro, otrs 20 tūkst. eiro, trešais 40 tūkst. eiro). Sabiedrība par šo naudu nopērk vienu vai vairākus dzīvokļus un tos izīrē. Vai īres ienākumus drīkst sadalīt proporcionāli biedru ieguldījumam? Proti, tas, kurš ieguldīja vismazāk naudas, saņems arī vismazāk ienākumu no īres (un otrādi). Ja korporatīvā sabiedrība izmaksā peļņu saviem biedriem, vai tās ir dividendes? Kādu nodokli šajā gadījumā piemēro?

Kā pareizi jārēķina līgumsods, ievērojot Civillikuma (CL) normas? Slēdzot līgumu, tajā paredzēts sods 0,5% apmērā par katru kavēto dienu. Kā un no kādām summām piemēro likumā noteiktos 10%? Konkrētajā gadījumā noslēgts nomas līgums par tehnikas izpirkumu, katru mēnesi sagatavojot rēķinu. Vai 10% jāpiemēro no kavētās pamatsummas vai līzinga atlikuma? Kā uzņēmumam jārīkojas, lai novērstu risku tikt iesūdzētam tiesā, jo nepareizi aprēķināti procenti vai neatbilstoši piemērots likums? Piemēram, kā rēķināt līgumsodu, ja līzinga atlikums gada sākumā ir 20 tūkst. eiro, kavētā pamatsumma ir 4000 eiro un nokavētas 60 dienas?

Uzņēmuma vadība plāno Latvijā izveidot ārvalstu komersanta pārstāvniecību vai filiāli. Ar ko atšķiras pārstāvniecība no filiāles? Vai tās ir juridiskas personas (SIA, AS u.c.)? Vai gan pārstāvniecība, gan filiāle Latvijā var veikt komercdarbību un algot darbiniekus? Kas jāievēro, kārtojot grāmatvedību, un kādi nodokļi jāpiemēro (pievienotās vērtības nodoklis, uzņēmumu ienākuma nodoklis, algas nodokļi u.c.)?

SIA vēlas nosūtīt darbiniekus darba braucienā uz objektu Latvijā, kur viņi strādās vairākas dienas, līdz ar to būs nepieciešamas naktsmītnes un arī ēdināšana trīsreiz dienā. SIA plāno izmantot viesu nama pakalpojumus. Rēķinā būs atsevišķi nodalītas izmaksas par naktsmītni un ēdināšanu, taču ēdināšanas izdevumi katram darbiniekam atsevišķi nebūs izdalīti, proti, tie nebūs personificējami. Vai šādā situācijā uzņēmums drīkst darbiniekiem neizmaksāt dienas naudu? Vai ēdināšanas pakalpojumus drīkst iekļaut SIA saimnieciskās darbības izmaksās, atskaitot kā pievienotās vērtības nodokļa priekšnodokli, vai arī tie ir ar saimniecisku darbību nesaistīti izdevumi un veido ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamo bāzi? Vai tomēr tie ir jāpersonificē un jāapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) vispārējā kārtībā?

Plānoju daļu zemes, kas atrodas manā piemājas teritorijā, atvēlēt bērniem viņu mājas būvniecībai. Vai šajā gadījumā jaunajam īpašumam / būvei jāveido jauna adrese? Vai abas mājas atradīsies, piemēram, "Ozolos"? Kādās situācijās nepieciešams veidot jaunu adresi, un kā tas notiek?

Uzņēmums nodarbojas ar transportlīdzekļu tirdzniecību. Transportlīdzekļu tirdzniecības apgrozījums ir vairāk nekā 90% no kopējā uzņēmuma apgrozījuma. Transportlīdzekļi stāv auto placī un netiek izmantoti personīgos nolūkos. Ņemot vērā minēto, uzņēmumam ir jautājums, vai tam šajā gadījumā ir jāmaksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis (UVTN)? Ja nodoklis ir jāmaksā, kādiem jābūt priekšnosacījumiem, lai uzņēmums varētu piemērot Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma (Likums) 14.panta 1.daļas 4.punktā minēto atvieglojumu?

Darbinieks regulāri kavē darbu – dažkārt 10 minūtes, citreiz pusstundu. Biežākā atruna – aizgulējos. Darba devējs vairākkārt izteicis mutisku aizrādījumu, pēc kura darbinieks dažas dienas ierodas darbā laikus, bet tad atkal kavē. Nesen darbinieks nokavēja arī rīta sapulci, kas traucēja pārējiem veiksmīgi realizēt dienas plānus. Citu iebildumu pret konkrēto darbinieku nav. Vai darba kavējumi ir pamats, lai darbinieku atlaistu? Kā darba devējam jārīkojas, kā jāformulē uzteikums utt.?

Ir reģistrēta mazkapitāla SIA, piemēram, ar 1 eiro pamatkapitālu. Cik ilgā laikā mazkapitāla SIA jāiemaksā pamatkapitāls 2800 eiro apmērā? Vai mazkapitāla SIA pamatkapitāls visu darbības laiku drīkst būt 1 eiro?

Kāds izšķirošais piedāvājuma izvēles kritērijs pasūtītājam būtu jānosaka iepirkuma dokumentācijā, lai vienāda piedāvājumu novērtējuma gadījumā varētu izvēlēties uzvarētāju? Vai pasūtītājs, ja tas sākotnēji iepirkuma dokumentācijā nebija noteicis izšķirošo piedāvājuma izvēles kritēriju, ir tiesīgs to noteikt pēc piedāvājumu iesniegšanas un izvērtēšanas, ja tas nepieciešams uzvarētāja noteikšanai?

Divas pašnodarbinātās personas veic preču mazumtirdzniecību, un abi veikali atrodas vienā telpā. Pārdevēji veikalos ir pašas pašnodarbinātās personas, un citu darba ņēmēju nav. Veikala darba laika pārtraukumos pašnodarbinātās personas viena otru aizvieto, pārdodot preces ne tikai savā, bet arī "kaimiņu" veikalā. Vai šādā gadījumā drīkst noformēt kopdarbības bezatlīdzības līgumu? Vai arī pašnodarbinātajiem vienam otru jāpieņem darbā uz vienu stundu dienā?

Kādos gadījumos un kādā kārtībā tirgus dalībnieks drīkst piešķirt lojalitātes atlaides saviem klientiem? Kas jāņem vērā?

Man ir neskaidrības par līgumu numuriem. Līgums tiek slēgts vismaz starp divām pusēm, tāpēc bieži rodas situācija, ka līgumam ir viens numurs, ko uzliek, piemēram, pakalpojuma sniedzējs, bet mēs kā pakalpojuma saņēmējs savā uzņēmumā uzliekam citu – savu reģistrācijas numuru. Kā pareizāk numurēt līgumus? Kurai pusei būtu jāliek līguma numurs?

Darbiniekam ir vīruss, tomēr viņš turpina ierasties darbā, tādējādi pastāv risks ar slimību inficēt arī citus kolēģus. Darba devējs rosina slimniekam nenākt uz darbu, bet viņš tam nepiekrīt, jo ir ar augstu atbildības sajūtu un nevēlas, lai iekrājas nepadarīti darbi. Kā šādā gadījumā rīkoties darba devējam?

Vai Latvijā ir paredzēti nosacījumi, kāds drīkst vai nedrīkst būt personas paraksts? Ierasts, ka paraksts sastāv no iniciāļiem vai uzvārda. Vai teorētiski paraksts var būt arī zvaigznīte vai puķīte? Vai un cik bieži persona drīkst mainīt savu parakstu? Vai paraksta maiņa ir jāsaskaņo? Kā rīkoties, ja parakstu izdomā mainīt, piemēram, valdes priekšsēdētājs?