Darbinieks bieži un ilgstoši slimo. Vai darba devējs var vienpusēji atbrīvot darbinieku no darba?

Zemnieku saimniecības (ZS) īpašnieks kā personīgo ieguldījumu vēlas ieguldīt saimniecībā zemi un traktortehniku (visi plānotie ieguldījumi ir reģistrēti uz īpašnieka kā fiziskās personas vārda). Vai personīgā ieguldījuma gadījumā zeme un traktortehnika jāpārreģistrē uz ZS vārda? Kādi grāmatojumi jāveic? Kas vēl jāzina, šādi rīkojoties?

Ņemot vērā jauno Komercnoslēpuma aizsardzības likumu, kas uzņēmumam jādara, piemēram, ar spēkā esošajiem darba līgumiem, kuros aprakstīts uzņēmuma komercnoslēpums? Vai tie jāpārvērtē? Vai jāsagatavo grozījumi? Vai jālabo iekšējie dokumenti, kuros ir komercnoslēpuma informācija? Kā likums ietekmē uzņēmējus?

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (Likums) 8.panta 5.daļas 5.punktā noteikts, ka transporta līdzekļa degvielas izmaksas noteiktās normas robežās iekļaujamas saimnieciskās darbības izdevumos, ja par transportlīdzekli maksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli (UVTN). Uzņēmums saimnieciskās darbības vajadzībām izmanto valdes locekļa automašīnu, pamatojoties uz patapinājuma līgumu. Automašīnu uzņēmuma vajadzībām lieto mazāk nekā 15 dienas kalendārajā mēnesī, līdz ar to UVTN nemaksā. Vai šādā gadījumā degvielas izmaksas atļauts iekļaut saimnieciskās darbības izmaksās?

Kā zināt, ka līgumu paraksta uzņēmuma norīkota paraksttiesīga persona? Piemēram, valdes loceklim var arī nebūt tiesību slēgt visus līgumus, bet slēgt līgumus tikai par savas atbildības jomām. Kādas ir sekas, ja līgumu parakstījis kāds, kam nav paraksttiesību?

Uzņēmums, veicot kādas darbības Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD), uzzina, ka tam piemērots sods, taču uzņēmums par šādu sodu nav informēts. Vai CSDD nebūtu obligāti jāinformē par šādu sodu e-pastā vai pa pastu? Konkrētajā gadījumā paziņojums par vienu sodu bija atsūtīts pa pastu, par otru – pat nenojautām. Vai uzņēmumam šāds sods jāmaksā, ja nav notikusi informēšana?

Šobrīd saskaņā ar Darba likumu (DL) darba sludinājumos jānorāda darba alga. Tāpat darba sludinājumos norādītas prasības pretendentam. Konkrētajā situācijā pretendents neatbilst visām izvirzītajām prasībām, tomēr puses vienojas, ka nepieciešamās iemaņas viņš varētu apgūt jau darba procesā. Vai šādā gadījumā darba devējam ir likumiskas tiesības darba līgumā noteikt mazāku darba algu? Vai arī tas būtu pretlikumīgi un maldinoši? Kādos gadījumos saskaņā ar grozījumiem drīkst noteikt mazāku algu, nekā norādīts sludinājumā?

Uzņēmumiem A un B ir mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāju statuss. Uzņēmumā A strādā divi darbinieki - Valērijs un Jeļena. Uzņēmumā B strādā identiski darbinieki - Valērijs un Jeļena. Tādējādi abi darbinieki strādā divos mikrouzņēmumos. No 2018.gada 15.decembra Valērijs izbeidza darba tiesiskās attiecības ar uzņēmumu A. Valērijs saņem algu tikai no uzņēmuma B (kas 2019.gadā vēl saglabā mikrouzņēmuma statusu). Jeļena 2019.gadā turpina saņemt algu gan uzņēmumā A, gan uzņēmumā B. Pēc tam 2020.gadā uzņēmums B zaudēs MUN maksātāja statusu, jo tajā strādā darbinieks, kas vienlaikus ir darbinieks vēl vienā mikrouzņēmumā (Jeļena). Savukārt uzņēmums A 2020.gadā saglabās mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu. Vai šīs darbības ir atbilstošas normatīvajiem aktiem?

Kāda ir Konkurences padomes (KP) darbības ietekme Baltijas mērogā? Vai tā var palīdzēt risināt godīgas konkurences apstākļus arī citās Baltijas valstīs?

Vai starp saistītām juridiskām personām drīkst slēgt patapinājuma līgumu par ēkas (veikala telpas) lietošanu? Vienam uzņēmējam pieder divi uzņēmumi. Vienam uzņēmumam pieder ēka, un šīs ēkas daļu uzņēmums vēlas patapināt otram uzņēmumam.

Arvien vairāk Latvijas uzņēmēju paplašina savu darbību un piedāvā preces un pakalpojumus ārvalstīs. Ideāli, ja partneri norēķinās laikus un viss norit tā, kā norunāts, taču ko darīt, ja tā nenotiek? Kā rīkoties, ja parādnieks (fiziskā vai juridiskā persona) ir reģistrēts citā valstī? Kā piedzīt parādus? Kādas valsts tiesā, ja nepieciešams, jāsniedz prasības pieteikums?

Uzņēmums nevēlas uzkrāt neizmantotos atvaļinājumus, tādēļ norīko darbiniekus tos izmantot. Kā rīkoties, ja darbinieks atvaļinājuma laikā ierodas darbā un atteicas to izmantot? Vai darba devējam ir pienākums atsaukt rīkojumu par atvaļinājumu un maksāt darba algu, jo darbinieks strādā?

Nesen bija populāri gada pārskatā iekļaut aptuveni šādu teikumu: "Lūdzam atbrīvot valdi no atbildības par zaudējumiem, kas sabiedrībai nodarīti iepriekšējā pārskata gadā!". Vai šādam teikumam ir kāda jēga? Vai valdi tik vienkārši var atbrīvot no atbildības par gada pārskatā norādīto informāciju? Vai un kādas piebildes gada pārskatam var pievienot valde?

Vai Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nevajadzētu automātiski novirzīt nodokļu pārmaksu aktuālā nodokļu parāda segšanai? Par parādu aprēķina sodu, nodokļu maksātāja reitings krītas, pārmaksa paliek nemainīga, VID uz iesniegumu par pārmaksas novirzīšanu atbild ļoti gausi un turpina rēķināt sodu. Vai tā nav neloģiska situācija? Kā rīkoties uzņēmējam? Vai ir kāds likums, kurā noteikta rīcības sekvence un atbildība šādos gadījumos?

Kā pierādīt, ka darbinieks saņēmis darba devēja nosūtītu e-pastu, ja viņš apgalvo, ka nav to saņēmis? Vai pierādīšanas kārtība jāregulē darba devēja iekšējos noteikumos? Vai var izstrādāt kādus īpašus e-pastu lietošanas un pārbaudes kārtības noteikumus, ja vadībai ir būtiski, lai e-pasti tiek regulāri lasīti un izpildīti? Cik reižu darba dienā darbiniekam jāpārbauda savs e-pasts? Konkrētajā situācijā e-pastu sūtīja vadītājs. Tajā izteikto lūgumu darbinieks neizpildīja.