67280693
info@iZurnali.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Atbild eksperts
Darba likuma (DL) 91. pantā noteikts, ka darbiniekam ir tiesības slēgt līgumu ar vairākiem darba devējiem, ja vien darba līgumā vai koplīgumā nav noteikts citādi. Savukārt DL 65.pantā pieminēts papildu darbs. Ar ko šie jēdzieni atšķiras?
Sieviete, kura ir atgriezusies no bērna kopšanas atvaļinājuma, turpina barot bērnu pati, pieprasa darba devējam nepilnu darba laiku, ko saskaņā ar likumu darbinieks drīkst pieprasīt. Taču darba devējam nav iespēju šādu darba laiku nodrošināt, jo darbiniekam ir nemitīgi jābūt uz vietas visas 8 stundas darba laika. Kā rīkoties? Vai šādu darbinieces pieprasījumu drīkst noraidīt?
Ja uzņēmumā jau ir darbinieks, kam atbilstoši amatam ir pienākums rūpēties arī par Covid-19 riskiem, vai ir vajadzīgs atsevišķs rīkojums tieši saistībā ar valdības lēmumu par ārkārtējo situāciju?
Vai attālinātajā darbā strādājošajiem var noteikt, ka darba laika uzskaiti veic darbinieks pats vai arī vispār neuzskaitīt darba laiku? Darba likumā (DL) noteikts, ka darba devējs veic darba laika uzskaiti, bet attālinātā darba gadījumā tas nav iespējams. Kā DL noteikto darba laika uzskaites kārtību piemērot attālinātā darba gadījumā?
Vai dividenžu saņemšana konfliktē ar kādiem pabalstiem (vecāku pabalsts, bezdarbnieka pabalsts, slimības pabalsts u. c.), proti, vai var tikt atcelts pabalsts, ja konstatēta dividenžu saņemšana noteiktā periodā?
Vai drīkst saimnieciskajā darbībā izmantot sabiedrībā pazīstamai preču zīmei identisku vai līdzīgu preču zīmi, ja tā tiek izmantota pavisam citā nozarē?
Viens no obligātajiem priekšnosacījumiem ir darba algas norādīšana darba līgumā. Bet kā to labāk norādīt – neto vai bruto? Kāpēc? Kāda tam nozīme?
Mikrouzņēmuma vienīgā īpašniece/darbinieks šobrīd ir bērnu kopšanas atvaļinājumā, bet ir nodarbināta kā darba ņēmēja arī citā uzņēmumā – SIA "X" –, kur šobrīd arī skaitās bērna kopšanas atvaļinājumā. Vai viņa ir tiesīga saņemt bezdarbnieku pabalstu, ja pārtrauc darba attiecības, respektīvi, neuzsāk darba attiecības pēc bērna kopšanas atvaļinājuma SIA "X" un mikrouzņēmumā, kur ir vienīgā valdes locekle, nenotiek nekāda saimnieciskā darbība, proti, netiek gūti ienākumi?
Kāda atbildība ir veikala darbiniekam, ja veikals darba laikā ir apzagts? Vai no pārdevēja algas var ieturēt summu nozagto preču vērtībā? Vai jāņem vērā kādi ierobežojumi? Ja summa tos pārsniedz, tad ieturējumi tiek veikti vairāku mēnešu garumā, kamēr parāds tiek dzēsts? Darba līgumā noteikts, ka pārdevējs ir atbildīgs par mantas nozaudēšanu, bojāšanu. Vai no pārdevējas algas var ieturēt šādus veikala zaudējumus? Un kā to vislabāk noformēt? Vai par zādzības faktu jābūt policijas aktam?
Darba devējs sūta darbinieku komandējumā uz ārvalstīm. Vai darbinieks drīkst atteikties no komandējuma, jo satraucas par Covid-19? Vai šādā gadījumā darba devējam jāsaglabā darba vieta un alga, ja darbinieks faktiski ir atteicies pildīt darba pienākumus?
Dalībnieks piedalās uzņēmuma organizētā video seminārā (vai arī attālinātā sapulcē). Vai viņš drīkst to ierakstīt un pēc tam fragmentus publicēt sociālajos tīklos? Vai arī šis skaitās autortiesību vai datu regulas pārkāpums? Ko drīkst un ko nedrīkst publicēt bez saskaņošanas ar organizatoru vai autoru?
Darbiniekam ir noteikts normālais darba laiks un stundas tarifa likme. Ir mēneši, kad darbinieki nenostrādā pilnu normālo darba laiku. Vai šajā gadījumā obligāti jānosaka un jāpiemēro summētais darba laiks? Kā pareizi noformēt darba līgumu, ja nav jāpiemēro summētais darba laiks? Vai līgumā jānorāda darba laiks – pilns vai nepilns?
Darbinieks cietis satiksmes negadījumā – gan pats, gan arī darba dators, kas ir pilnībā iznīcināts. Datora iegādes cena ir 2000 eiro. Par negadījumu ir sagatavots akts, darbinieks ir atzīts par cietušo, un kompensācija būtu jāpiedzen no avārijas izraisītāja puses. Bet šis process ievelkas, darbiniekam dators ir nepieciešamas darba pienākumu veikšanai, tāpēc jāpērk vietā jauns. Kā rīkoties darba devējam? Vai šos izdevumus var piedzīt no vainīgās puses, kas izraisījusi avāriju? Jo tā nav darbinieka vaina, lai gan tieši darbinieks ir materiāli atbildīgs par viņam izsniegtajām uzņēmuma mantiskajām vērtībām.
Krievijas pilsonis, kuram ir ES zilā karte ar tiesībām uz nodarbinātību ar ierobežojumiem (tiesības strādāt pie noteikta darba devēja), proti, viņš strādā Latvijas uzņēmumā, plāno kļūt par cita Latvijas uzņēmuma īpašnieku. Viņš pats tur nestrādās, nesaņems par to atalgojumu. Līdz ar to šis cilvēks vienlaikus būs gan darbinieks Latvijas uzņēmumā, kurā jau šobrīd strādā ar ES zilo karti uz pilno slodzi, gan cita Latvijas uzņēmuma īpašnieks. No uzņēmuma, kuru plānots nopirkt, īpašnieks tikai saņems dividendes reizi gadā, nevis darba algu. Vai šī situācija kaut kādā veidā ietekmēs esošo ES zilo karti? Vai būs vajadzīga jauna ES zilā karte ar kaut kādām speciālām atzīmēm?
Kuru adresi norādīt darbinieka darba līgumā – faktisko vai deklarēto? Daži juristi labāk pat iesaka norādīt faktisko, bet kāpēc? Ja darbinieks bieži maina dzīvesvietu, kā viņu tādā gadījumā varēs sasniegt?
|
1
|
. . . |
|---|
Paroles atjaunošana
e-pasts nav pareizs!
