Uzņēmums vēlas ziedot Ukrainas atbalstam, tādēļ rīko pasākumu, kurā citi uzņēmumi var piedalīties par ziedojumu. Pēc pasākuma visu saziedoto summu pārskaitīs Ziedot.lv Ukrainas atbalstam. Vai uzņēmumi var maksāt citam uzņēmumam (komerciestādei) ziedojumu? Uz kāda pamata? Vai uzņēmumam, kurš rīko šādu pasākumu, ir kādā veidā jāreģistrē savs labdarības pasākums? Kas vēl jāņem vērā no juridiskās puses, rīkojot šādu pasākumu un saņemot ziedojumus no citiem uzņēmumiem, bet pēc tam tālāk tos nododot labdarības organizācijai?

Kas jāņem vērā, slēdzot darba līgumu ar ukraiņu ieceļotāju? Vai darba līgumam jānodrošina tulkojums (notariāls tulkojums), vai ir pietiekami, ka to iztulko un izskaidro mutiski? Uz kāda dokumenta pamata darba līgumā norāda dzīvesvietas adresi – vai sanāk, ka tad, lai noformētu darba līgumu, ukraiņu ieceļotājam jābūt deklarētam Latvijā? Vai līguma slēgšanai ir pietiekami uzrādīt personu apliecinošos dokumentus, vai arī tie jākopē un jāglabā personas lietā (piemēram, vīzas vai uzturēšanās atļaujas kopija)?

Uzņēmumu pirms vairākiem gadiem dibinājušas divas personas – A un B. Šobrīd 50% daļu pieder personai A, bet 50% pieder nu jau mirušās personas B mantiniekiem, kas nav ieinteresēti un neiesaistās uzņēmuma darbībā. Persona A vēlas šīs daļas iegūt un jau ilgāku laiku cenšas sazināties un vienoties ar mantiniekiem, kuri nav pret daļu pārdošanu, bet vilcinās ar tā noformēšanu, aizbildinoties ar laika trūkumu. Vai ir kādi juridiski līdzekļi, kā atgūt mirušās personas daļas bez mantinieku piekrišanas?

Vai dokumentam (piemēram, iesniegumam), kurš parakstīts ar drošu elektronisko jeb e-parakstu un satur laika zīmogu, dokumenta datums var atšķirties no datuma, kurā tas elektroniski parakstīts? Vai elektroniski parakstītam dokumentam ir jāraksta datums?

Vai uzņēmums drīkst Ukrainas civiliedzīvotāju pieņemt neapmaksātā darbā ar mērķi viņu apmācīt, lai pēc noteikta laika pieņemtu algotā darbā? Kādi dokumenti šādā gadījumā uzņēmumam jānoformē personai, kuru apmācīs? Cik ilgu laiku uzņēmumam ir tiesības apmācīt potenciālo darbinieku? Savukārt, ja Latvijas uzņēmums vēlas pieņemt ukraiņu ieceļotāju praksē, kādi dokumenti jānoformē šādā gadījumā?

Uzņēmums noslēdzis konsultāciju līgumu ar Latvijas pilsoni, kurš ir nerezidents – dzīvo Šveicē. Šai personai ir īpašums arī Latvijā, taču tās deklarētā dzīvesvieta ir Šveicē. Uzņēmums vēlas noslēgt darba līgumu, lai piemērotu visas no tā izrietošās tiesības. Kā to darīt? Vai ir kādi ierobežojumi vai speciāli nosacījumi?

Uzņēmumā izveidota jauna amata vieta - programmētājs. Kad jāveic darba vides risku novērtējums šim amatam konkrētajā uzņēmumā, t.i., pirms darbinieks sāk strādāt vai pēc tam, kad jau veic darbu? Vai darbinieku var nosūtīt uz obligāto veselības pārbaudi pirms amata risku novērtējuma? Norīkojuma veidlapā jānorāda konkrētie darbinieka riski – vai uzņēmuma vadītājs tos var norādīt pats, vai tomēr jāsagaida darba drošības speciālista novērtējums un tikai tad jānosūta darbinieki uz pārbaudi (darba aizsardzības speciālists ir ārpakalpojumā)?

Darbinieks ārkārtējās situācijas laikā atteicās vakcinēties, tādēļ uzņēmums uzteica darba līgumu, pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 7.3 panta 4. daļu. Šobrīd vakcinācijas sertifikāti vairs nav nepieciešami, un bijušais darbinieks norādījis, ka vēlas atkal strādāt savā darbavietā. Vai darbinieks var tiesiski vērsties pret uzņēmumu ar prasību par atjaunošanu darbā, jo vairs nav piemērojama atlaišanu pamatojošā norma? Ja uzņēmums nolemj atkal algot darbinieku, vai jāslēdz jauns līgums un jānosaka pārbaudes laiks?

Darba devējs organizē komandu saliedēšanas pasākumu saviem darbiniekiem. Divu dienu pasākums risinās viesu namā, un tajā aktivitātes (sporta spēles) saplānot un organizēt uzaicināts ārpakalpojuma sniedzējs. Pasākuma laikā viens no darbiniekiem neveiksmīgi pakrīt un gūst traumu. Kuram jāuzņemas atbildība par šādu negadījumu – darba devējam, aktivitāšu organizatoram vai viesu namam?

Uzņēmums maina biroju, pārceļoties uz telpām blakus ēkā. Vai šādā gadījumā jāizsauc darba aizsardzības speciālists un jāveic jauns darba vides risku novērtējums, pat ja darba aprīkojums, darba vietas (galdi) u.c. nianses pēc būtības nemainās (visu aprīkojumu – darba galdus, krēslus, datorus utt. – uzņēmums ņem līdzi un nemaina)? Vai no jauna jāveic darba drošības instruktāža darbiniekiem (arī tad, ja ikgadējā instruēšana bijusi pirms mēneša)?

Darbinieks pieņemts darbā, nosakot trīs mēnešu pārbaudes laiku. Pēc mēneša darba devējs uzteic darba līgumu, vienojoties, ka darba attiecības beidzas pēc trīs dienām (atbilstoši likumam uzteikums izsniegts trīs dienas iepriekš). Darbinieks pēc uzteikuma nostrādā vienu dienu un nākamajā dienā nav darbā, jo ir saslimis. Kā jārīkojas šajā situācijā – jāgaida, kad darbinieks izveseļojas, un tad nostrādā atlikušās dienas? Vai slimības laiks skaitās šajās trīs dienās? Vai darba attiecības iespējams izbeigt uzteikumā norādītajā datumā?

Uzņēmumā samazina darbinieku skaitu, izmaksājot atlaišanas kompensācijas. Uzņēmumā ir darbiniece, kuras līgums ir spēkā no 2010. gada, tātad 12 gadus, bet četrus no tiem viņa ir bijusi bērnu kopšanas atvaļinājumā (divas reizes). Vai pabalsta aprēķinā jāņem vērā gads, no kura ir spēkā līgums, vai reāli nostrādātais laiks (pēc nostrādātā laika sanāk tikai astoņi, nevis 12 gadi, līdz ar to mainās maksājamās kompensācijas apmērs)? Ja skaita samazināšanas gadījumā jāizvēlas starp divām darbiniecēm – minētajai darbiniecei līgums ir spēkā 12 gadus, bet otrai – 11 gadus (viņa ir strādājusi bez ilgstošām prombūtnēm, arī viņai ir divi bērni), vai iespējams norādīt, ka uzņēmums izvēlas saglabāt darbā otro darbinieci, jo viņas reāli nostrādātais laiks ir ilgāks?

Cik ilgi ir spēkā elektroniski parakstīts dokuments? Vai elektroniskais jeb e-dokuments zaudē spēku, ja to labo? Vai šādam dokumentam ir juridisks spēks arī tad, ja to izprintē?

Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība" noteikts, ka kompensācijas izmaksas ir arī summas, ko darba devējs darbiniekam izmaksā saistībā ar darbiniekam piederoša personiskā transportlīdzekļa, ko atbilstoši darba līgumam izmanto darba vajadzībām, nolietošanos. Vai ar darbiniekam piederošu personisko transportlīdzekli saprotams tikai gadījums, kad darba līgumā darba ņēmēja vārds un uzvārds pilnībā sakrīt ar transportlīdzekļa tehniskajā pasē norādīto, un tikai šādā gadījumā iespējama kompensācijas izmaksa?

Atbilstoši epidemioloģiskās drošības prasībām no 1. marta publiskās vietās jālieto medicīniskā maska vai respirators. Ko konkrēti nozīmē jēdziens "publiskās telpas"? Vai darba vieta rūpnīcā ir publiskā telpa? Vai privātā ražošanas uzņēmumā no 1. marta darbinieki drīkst strādāt bez maskām, ja vienā telpā ir vairāk par vienu cilvēku?