Mediācijas koncepts ir ļoti sens, taču mūsdienu izpratnē, mediācija kā strukturēts process ir salīdzinoši jauna metode strīdu risināšanā. Mediāciju kā vienu no alternatīvo strīdu risināšanas līdzekļiem var izmantot, lai atrisinātu dažādus strīdus. Visbiežāk tā tiek izmantota ģimenes, komerctiesību un darba tiesību strīdos.Bet vai mediācija būtu efektīvs strīdus risināšanas rīks arī apdrošināšanas tiesībās? To pētīsim šajā rakstā.

Jādomā, ka strīdi ir tikpat seni kā pati cilvēce, tādēļ cilvēki jau izsenis ir gremdējušies pārdomās par to, kas tad ir vērtīgāk – strīdēties vai noslēgt mieru. Strīdu dalībnieki ne vienmēr spējuši racionāli un ar vēsu prātu tos atrisināt paši saviem spēkiem, jo cilvēks tomēr ir emocionāla būtne un bieži vien tā rīcību nosaka dažādi principi, aizspriedumi vai kādi iracionāli apsvērumi. Tomēr izlīgums ir lielisks veids, kā ietaupīt finanšu un laika resursus.

Kā var uzvarēt strīdā, ja nav pietiekamu finanšu līdzekļu? Pirmajā brīdī vienīgā pareizā atbilde šķiet – nestrīdēties, piekāpties –, jo strīda risināšana tiesā pieprasa zināmus līdzekļus. Tomēr pastāv vairāki strīdu risināšanas aspekti, kas obligāti nepieprasa bezierunu piekāpšanos un ļauj nonākt pie pozitīva risinājuma. Apskatām rīcības modeļus, kas var noderēt ikvienam, kurš nonācis civiltiesiskā konflikta situācijā un kuram nepietiek finanšu resursu juridiskai aizstāvībai.

Turpinot rakstā "Darbinieka un darba devēja strīdu risināšana. 1.daļa" aizsākto tēmu par dažādiem strīdu risināšanas starp darba devēju un darbinieku instrumentiem, apskatīsim, kā un kādos gadījumos var palīdzēt mediācija. Bet, ja strīdu tomēr neizdodas atrisināt uzņēmuma iekšienē, kad vērsties Valsts darba inspekcijā (VDI) vai visbeidzot – tiesā.

Strīdi un tiesvedības jebkurā uzņēmumā vai organizācijā parasti saistīti ar stresu, laika un finanšu zaudējumiem, kā arī darbības traucējumiem. Īpaši sāpīgi strīdi mēdz būt starp darba devēju un darbinieku, jo ir iesaistīta arī emocionālā puse. Šādos gadījumos labākais risinājums bieži vien ir mediācija.

Iepriekšējā numurā skaidrojām, kas ir individuāli darba strīdi un kā tos efektīvāk risināt, lai izvairītos no iespējamām tiesvedībām. Šoreiz aplūkosim kolektīvos darba strīdus un to risināšanu.

Kas jauns tiešsaistes starpniecības platformu uzraudzībā, un ko mainīs topošie grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā?

Klāt jau otrais, iespējams, vislabākā žurnāla numurs. Tajā paralēli rakstiem, kuros skaidrotas juridiskas nianses, ko noderīgi zināt biznesa ikdienā, atrodami arī fakti, dati un komentāri par šābrīža Latvijas ekonomikas “pulsu”, tādējādi nodrošinot daudzveidīgu un aizraujošu saturu.

Sertificētu mediatoru padome ir izsludinājusi 2018. gada mediatoru sertifikācijas pārbaudījumu, kas sāksies 25.septembrī. Šī būs jau piektā reize, kad mediatori tiek aicināti papildināt savas teorētiskās un praktiskās zināšanas un visu apgūto demonstrēt speciāli šim nolūkam izveidotai mediatoru sertifikācijas un atestācijas komisijai, lai rezultātā saņemtu savu mediatora sertifikātu.

22.05.2014. Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Mediācijas likumu (ML). Pašlaik vērojams, ka mediācija kā konfliktu risināšanas metode kļūst arvien populārāka juridisko profesiju u.c. speciālistu lokā. Tomēr plašākai sabiedrībai šis nosaukums joprojām šķiet samērā svešs un nesaprotams. Vai mediācija Latvijā joprojām ir kas jauns? Vai pirmie mediatori tiešām sāka strādāt tikai pirms pāris gadiem, kad parādījās ML?

Vēlos celt prasību tiesā, taču iepriekš labprāt izmantotu mediācijas iespēju. Kā tas var ietekmēt iespējamo tiesvedību? Vai mediācija ietekmē prasības noilgumu?

Lai sniegtu nelielu ieskatu mediatora darbā un strīda risināšanā, raugoties no mediatora viedokļa, pastāstīšu Jorena un Sabīnes – piecgadīgā Mika vecāku – stāstu, kas mediāciju savai strīda risināšanai izmantoja pirms vairākiem gadiem. Izvēlējos šo gadījumu, jo situācija ir pietiekami tipiska un puses laipni devušas atļauju izmantot viņu gadījumu pedagoģiskiem mērķiem, protams, mainot vārdus un citu informāciju, kas varētu padarīt ģimeni atpazīstamu.

Kā mediatore lielāko pieredzi esmu guvusi darbā ar ģimenēm, un lielā mērā tas saistīts ar faktu, ka no 2007.gada līdz 2015.gadam, galvenokārt pateicoties Rīgas bāriņtiesas atbalstam, bet šobrīd jau visā Latvijā pieejamajam valsts finansējumam, jau ilgāku laiku ģimenes ar bērniem var saņemt mediācijas pakalpojumus bez maksas. Finansējumu pieejamība ir palīdzējusi attīstīt mediācijas atpazīstamību un izmantošanu, tādējādi mūsu valstī jau ilgstoši lielākā daļa mediācijas gadījumu (ap 80%) tiek īstenoti ģimenes lietās. Salīdzinājumā ar vairākiem simtiem novadītu ģimenes mediāciju, trūcīgs izskatās nepilns desmits mediācijas gadījumu, kad esmu aicināta vadīt strīdus uzņēmumos vai organizācijās vai palīdzējusi risināt ar biznesa konfliktiem saistītus jautājumus. Tomēr arī šī ir pietiekami liela pieredze, lai savā mediatora darbā pamanītu dažas tendences, kas raksturīgas atšķirīgām mediācijas jomām.

Svešvārds “mediācija” latviešu valodā ir ieviests pēdējos gadu desmitos, lai apzīmētu ārpustiesas vai tiesai alternatīvu strīdu risināšanas veidu – brīvprātīgas sadarbības procesu, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību (Mediācijas likuma (ML) 1.pants).

No 25. līdz 28.aprīlim Tieslietu ministrija sadarbībā ar Sertificētu mediatoru padomi pirmo reizi Latvijā rīko Mediācijas dienas, kuru ietvaros sertificēti mediatori iedzīvotājus informēs par ārpustiesas strīdu risināšanas iespējām, kā arī lielākajās Latvijas pilsētās nodrošinās mediatoru bezmaksas konsultācijas. Īpašs uzsvars tiks likts uz sabiedrības informēšanu reģionos.

Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) 2004.gadā un līdz ar pārrobežu ģimeņu skaita pieaugumu aktuālāki kļūst arī strīdi par bērna apgādības tiesībām ar pārrobežu dimensiju. Kad attiecībām vai laulībai pienāk beigas, to sevišķi izjūt bērns, kas pēkšņi atrodas situācijā, kad abi vecāki vēlas saņemt aizbildniecību un noteikt bērna dzīvesvietu pie sevis. Vēl sarežģītāka situācija ir tad, ja vecākiem ir dažādas nacionalitātes un viņi dzīvo dažādās ES vai trešajās valstīs.