Strīdi un tiesvedības jebkurā uzņēmumā vai organizācijā parasti saistīti ar stresu, laika un finanšu zaudējumiem, kā arī darbības traucējumiem. Īpaši sāpīgi strīdi mēdz būt starp darba devēju un darbinieku, jo ir iesaistīta arī emocionālā puse. Šādos gadījumos labākais risinājums bieži vien ir mediācija.

Kā zināms, strīdi atspoguļo pretrunas, atšķirīgas izpratnes vai nesaskaņotas rīcības starp divām vai vairākām pusēm un biežāk liecina par disfunkciju jeb grūtībām, nevis uzņēmējdarbības veiksmīgu attīstību.

No visiem iespējamajiem konfliktiem darba strīdi nav noteicošie, bet tie veido pietiekami lielu daļu, piemēram, Latvijā tiesas ik gadu saņem vidēji 70 prasību par atjaunošanu darbā un vairāk nekā 260 prasību par darba samaksas piedziņu u. c. darba strīdiem. Salīdzinājumam – tiesās ik gadu saņemts vidēji no 16 tūkst. līdz 18 tūkst. prasību par zaudējumu un parādu piedziņu. Valsts darba inspekcijas pētījumā "Darba strīdu efektīvākas risināšanas iespējas Latvijā" secināts, ka tiesā risina aptuveni 20% darba strīdu, savukārt pārējos gadījumus kārto uzņēmuma iekšienē (ar pārrunām, vidutāja/starpnieka līdzdalību, darba strīdu komisijās) vai nerisina vispār.

Darba strīdi ir domstarpības, kas saistītas vai ir izrietošas no darba tiesiskajām attiecībām, kuras regulētas Darba strīdu likumā (DSL), proti, tie ir individuāli vai kolektīvi tiesību vai kolektīvi interešu strīdi starp darbiniekiem, darbinieku grupām un darba devējiem vai to pārstāvjiem.