Kā noteikt aizbildniecību, ja vecāki dzīvo dažādās valstīs
2017-07-14
Paula Ostrovska, SIA "LM Law Office"
Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) 2004.gadā un līdz ar pārrobežu ģimeņu skaita pieaugumu aktuālāki kļūst arī strīdi par bērna apgādības tiesībām ar pārrobežu dimensiju. Kad attiecībām vai laulībai pienāk beigas, to sevišķi izjūt bērns, kas pēkšņi atrodas situācijā, kad abi vecāki vēlas saņemt aizbildniecību un noteikt bērna dzīvesvietu pie sevis. Vēl sarežģītāka situācija ir tad, ja vecākiem ir dažādas nacionalitātes un viņi dzīvo dažādās ES vai trešajās valstīs.
Šādu situāciju risināšanai izmanto Hāgas 1980.gada konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (Hāgas konvencija), kas Latvijā ir spēkā no 2002.gada, un Eiropas Savienības Padomes Regulu Nr.2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr.1347/2000 atcelšanu jeb Briseles IIbis regulu (arī Briseles IIa regula), kas visās ES dalībvalstīs (izņemot Dāniju) stājās spēkā 2005.gadā. Briseles IIbis regulā noteikta piekritība jeb tas, kuras valsts tiesa būs atbildīga par lietas izskatīšanu, ja tā ir par laulību un bērna apgādniecību. Regula papildina un aizstāj dažus Hāgas konvencijas punktus, kurus piemēro gadījumos, kad bērns ir pretlikumīgi aizvests no viena no vecākiem. Šie akti tālāk norāda uz katras ES dalībvalsts nacionālo noteikumu struktūru, kur detalizētāk regulētas saskarsmes un aizgādības tiesības starp vecākiem un bērniem. Šajos normatīvos noteikts, vai aizgādība būs kopīga abiem vecākiem, vai tomēr atsevišķa, kā arī, kuram tā šādā gadījumā tiks piešķirta.
Mediācijas koncepts ir ļoti sens, taču mūsdienu izpratnē, mediācija kā strukturēts process ir salīdzinoši jauna metode strīdu risināšanā. Mediāciju kā vienu no alternatīvo strīdu risināšanas līdzekļiem var izmantot, lai atrisinātu dažādus strīdus. Visbiežāk tā tiek izmantota ģimenes, komerctiesību un darba tiesību strīdos.Bet vai mediācija būtu efektīvs strīdus risināšanas rīks arī apdrošināšanas tiesībās? To pētīsim šajā rakstā.
Tiesvedības
06:00, 4. Dec. 2024
Ikviens, kuram nācies saskarties ar tiesvedību, apzinās, ka tiesas sprieduma saņemšana nozīmē strīda atrisinājumu par labu kādai no pusēm. Taču tas vēl negarantē, ka saistības tiks izpildītas nekavējoties. Gadījumos, kad nolēmums netiek labprātīgi pildīts, pastāv iespēja saņemt izpildu rakstu, kas ļauj nodrošināt nolēmuma izpildi piespiedu kārtā. Kā to izdarīt?
Tiesvedības
06:00, 29. Nov. 2024
Strīdi starp nekustamā īpašuma kopīpašniekiem nav nekas neparasts. Šoreiz izskatām kādu nozīmīgu lietu, kas kalpos par vērtīgu pienesumu Latvijas tiesu praksei. Tajā Senāts lēmis par apkures izdevumu kā nepieciešamo izdevumu kompensēšanu. Izskatām lietu!
Tiesvedības
06:00, 27. Nov. 2024
2024.gada septembrī prokuratūra tiesai nodeva krimināllietu, kurā pirmo reizi Latvijas vēsturē tiesās personas par manipulācijām “Nasdaq Riga” biržā. Šī lieta pievērš uzmanību atsevišķiem normatīvā regulējuma aspektiem, kas varētu būt uzlabojami, lai mazinātu tirgus manipulāciju risku un atbalstītu Latvijas kapitāla tirgus attīstību.
Tiesvedības
06:00, 20. Nov. 2024
Uzņēmējdarbībā neviena no darījuma pusēm nevar būt pilnīgi pārliecināta, ka ikviens darījums būs veiksmīgs un visi partneri godprātīgi pildīs savas saistības. Ja strīds starp darījumā iesaistītām pusēm nonāk līdz tiesai vai šķīrējtiesai, ir svarīgi zināt, kā pasargāt sevi no riska, ka labvēlīgs spriedums varētu palikt neizpildīts.
Tiesvedības
06:00, 15. Nov. 2024
Senāts 2024.gada 19.jūnija spriedumā lietā SKC-60/2024 ir ne tikai analizējis faktoringa līguma un cesijas kopīgās un atšķirīgās iezīmes, bet arī skaidrojis, vai būvniecības līgumā veiktam cenas samazinājumam saistībā ar izpildītāja pieļautiem defektiem ir ieskaita raksturs vai šāda pasūtītāja rīcība tomēr atzīstama par līgumisko tiesību izlietošanu.
Tiesvedības
06:00, 13. Nov. 2024
Viena un tā paša strīda vairākkārtēja izskatīšana starp tām pašām pusēm var radīt nenoteiktību un mazināt tiesisko stabilitāti. Šī iemesla dēļ Latvijas un Eiropas Savienības (ES) tiesību pamatprincips ir res judicata, kas nodrošina spēkā stājušos spriedumu negrozāmību un galīgumu. Vairāki ES normatīvie akti reglamentē tās dalībvalstu pienākumu automātiski atzīt citās dalībvalstīs pieņemtus un spēkā stājušos spriedumus civillietās, komerclietās, ģimenes un mantojuma lietās, tomēr administratīvajām lietām šāds visaptverošs mehānisms nepastāv.
Tiesvedības
06:00, 8. Nov. 2024
2024.gada 10.septembrī Eiropas Savienības Tiesa pieņēma spriedumu lietā C-48/22 P, noraidot “Google”, LLC un tās meitasuzņēmuma “Alphabet”, Inc. apelācijas sūdzību par 2021.gada 10.novembra Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-612/17. Tādējādi uzņēmumiem būs jāsamaksā Eiropas Komisijas 2017.gadā uzliktais naudas sods 2,4 miljardu eiro apmērā par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu par “Google Shopping” pakalpojuma piedāvāšanu.
Tiesvedības
06:00, 1. Nov. 2024
Ar saistībām, kuru izpildei ir noteikts konkrēts termiņš, var sastapties ne vien ikdienas gaitās, bet arī darījumu vidē. Neievērojot darījuma partnera, valsts iestāžu vai citus noteiktos termiņus, var saskarties ar nepatīkamām sekām. Līdzīgi ir arī tiesvedībā – ja vieglprātīgi attiecas pret dokumentos norādītajiem datumiem, tad tiesvedības/šķīrējtiesvedības procesa gaitā tiek zaudēta iespēja pilnvērtīgi izmantot savas tiesības. Ar ko jārēķinās un kādos termiņos ir samērīgi un adekvāti iesniegt paskaidrojumus, lūgumus?
Tiesvedības
06:00, 25. Okt. 2024
Ierosinot būvniecību, personai ir jārēķinās, ka būvdarbi ir jāpabeidz normatīvajos aktos noteiktajā termiņā, citādi ekspluatācijā nenodotai būvei var tikt piemērota paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme. Senāts analizēja, kāds ir šis “normatīvajos aktos noteiktais kopējais būvdarbu veikšanas ilgums”.
Tiesvedības
06:00, 23. Okt. 2024
Strīdus situācijas ir sastopamas kā sadzīvē, tā darījuma attiecībās, taču lielākā māksla ir situācijas atrisināt, savstarpēji vienojoties un izlīgstot, pirms strīda risināšana ir nonākusi līdz tiesvedībai vai sprieduma izpildei. Kādas nianses atšķir vienošanos un izlīgumu?
Tiesvedības
06:00, 18. Okt. 2024
Patērētāju jeb nebanku kreditēšanas tirgus (līzinga pakalpojumi, “ātrie kredīti” u.c.) turpina attīstīties, tomēr ar pērn veiktajiem grozījumiem, kas tiešā veidā ietekmēja patērētāju kreditēšanas reklāmas un krasi ierobežoja komersantu darbību, šādas reklāmas ikdienā ir sastopamas aizvien retāk. Jautājumam par to, kādas reklāmas ir likumīgas, padziļināti ir pievērsies arī Senāts – tāpēc apskatām Senāta 2024.gada 5.jūlija spriedumu lietā SKA-84/2024.
Tiesvedības
06:00, 14. Okt. 2024
Latvijas tiesiskais regulējums, kas attiecas uz noziedzīgi iegūtu mantu un tās konfiskāciju bez notiesājoša sprieduma lietā, ir nonācis ne tikai Satversmes tiesas (ST), bet nu jau arī Eiropas Savienības Tiesas (EST) lietvedībā. 2024.gada 4.oktobrī EST pasludinātais spriedums apvienotajās lietās C-767/22, C-49/23, C-161/23 par ST uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem iezīmē kādu būtisku pārpratumu, kas ir pieļauts nacionālā regulējuma izstrādē un prasa šobrīd atgriezties pie tā.
Tiesvedības
13:05, 11. Okt. 2024
Tas, ka zvērinātiem advokātiem pienākumi jāpilda godprātīgi un kvalificēti, nav nekas jauns. Tas tiešā veidā izriet no likuma un advokāta ētikas normu prasībām. Tomēr Latvijas Zvērinātu advokātu padome regulāri saņem sūdzības par advokātu pienākumu nepildīšanu tiesas procesos. Šoreiz vēlos izcelt kādu lietu, kurā Senāts pirmo reizi ir pieņēmis blakus lēmumu saistībā ar advokāta rīcību.
Tiesvedības
06:00, 9. Okt. 2024
Nereti gadās dzirdēt stāstus par to, ka personai ir pabeigts tiesas vai šķīrējtiesas process, bet tā neko par to nav zinājusi. Tiek vainota tiesu sistēma, šķīrējtiesas neobjektivitāte un valsts iekārta kopumā. Kā tad ir, vai drīkst iztiesāt personu, kas nezina par uzsākto tiesas procesu? Vai šāda situācija var rasties? Un ko darīt, ja šāda situācija gadījusies?
Tiesvedības
06:00, 4. Okt. 2024