Kā noteikt aizbildniecību, ja vecāki dzīvo dažādās valstīs
2017-07-14
Paula Ostrovska, SIA "LM Law Office"
Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) 2004.gadā un līdz ar pārrobežu ģimeņu skaita pieaugumu aktuālāki kļūst arī strīdi par bērna apgādības tiesībām ar pārrobežu dimensiju. Kad attiecībām vai laulībai pienāk beigas, to sevišķi izjūt bērns, kas pēkšņi atrodas situācijā, kad abi vecāki vēlas saņemt aizbildniecību un noteikt bērna dzīvesvietu pie sevis. Vēl sarežģītāka situācija ir tad, ja vecākiem ir dažādas nacionalitātes un viņi dzīvo dažādās ES vai trešajās valstīs.
Šādu situāciju risināšanai izmanto Hāgas 1980.gada konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (Hāgas konvencija), kas Latvijā ir spēkā no 2002.gada, un Eiropas Savienības Padomes Regulu Nr.2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr.1347/2000 atcelšanu jeb Briseles IIbis regulu (arī Briseles IIa regula), kas visās ES dalībvalstīs (izņemot Dāniju) stājās spēkā 2005.gadā. Briseles IIbis regulā noteikta piekritība jeb tas, kuras valsts tiesa būs atbildīga par lietas izskatīšanu, ja tā ir par laulību un bērna apgādniecību. Regula papildina un aizstāj dažus Hāgas konvencijas punktus, kurus piemēro gadījumos, kad bērns ir pretlikumīgi aizvests no viena no vecākiem. Šie akti tālāk norāda uz katras ES dalībvalsts nacionālo noteikumu struktūru, kur detalizētāk regulētas saskarsmes un aizgādības tiesības starp vecākiem un bērniem. Šajos normatīvos noteikts, vai aizgādība būs kopīga abiem vecākiem, vai tomēr atsevišķa, kā arī, kuram tā šādā gadījumā tiks piešķirta.
Līgumu slēgšana, izmantojot elektroniskās platformas, gluži tāpat kā tehnoloģiju lietošana citās dzīves jomās, kļūst arvien populārāka. Nesen publiski izskanējusi informācija par kādu Kanādas tiesas spriedumu, kurā atzīts, ka lietotnē “Whatsapp” izmantotā emocijzīme thumbs up jeb “īkšķis uz augšu” konkrētajā situācijā atzīstama par līguma akceptu. Līdzīgi arī Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģija atzinusi, ka šī pati emocijzīme uzskatāma par vienošanās apstiprinājumu. Līdz ar to rodas jautājums – kā un kurā brīdī elektroniskajā sarakstē paustās ziņas var rezultēties juridiskās saistībās?
Tiesvedības
06:00, 13. Sep. 2023
Nav noslēpums, ka par strīdiem un tiesvedībām, var domāt dažādi – to ietekmē gan kopējā uzņēmuma strīdu risināšanas stratēģija un izstrādātais rīcības algoritms (ja tāds ir), gan arī iesaistīto pušu temperaments un pieredze. Tomēr, lai strīdus varētu veiksmīgi izmantot vai pareizi aprēķināt ar tiem saistītos riskus, ir būtiski izvēlēties piemērotāko strīdu risināšanas vietu. Apskatām kritērijus, ko ieteicams izvērtēt, to darot!
Tiesvedības
06:00, 11. Sep. 2023
Kā aprēķināt darba samaksu darbiniekam, kas nosūtīts darbu veikt citā valstī? Vai komandējuma naudu var uzskatīt par darba samaksas daļu? Situāciju jo īpaši sarežģī apstāklis, ka nosūtītajam darbiniekam jāpiemēro gan Latvijas, gan konkrētās ārvalsts un starptautiskie normatīvie akti. Izskatīsim aktuālos jautājumus, kas saistās ar darbinieku nosūtīšanu, un apskatīsim arī kādu lietu, kas nonākusi tiesā.
Tiesvedības
06:00, 7. Sep. 2023
“Kopīpašuma daļas lietošanas kārtība” ir uzskatāms par visai plašu jēdzienu, kas ietver materiālu vai nemateriālu labumu nodrošināšanu kopīpašniekiem, proti, autostāvvietu izveidošanu, rotaļlaukumu ierīkošanu, ietvju labiekārtošanu, kā arī citus projektus daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku apkārtējās vides uzlabošanai. Taču, ko iesākt, ja pusēm pieder dzīvojamās mājas un mājas, kurās ir nedzīvojamās telpas, proti, kopīpašumā esošās daļas, kuru reāla sadale ir neiespējama, un kopīpašnieki nespēj izlemt par kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtības noteikšanu?
Tiesvedības
06:00, 1. Sep. 2023
Senāta 2023.gada 29.jūnija spriedumā lietā SKC-261/2023 izskatīta darbinieka prasība par darba devēja pieļautā vienlīdzīgu tiesību pārkāpuma jeb bosinga konstatēšanu, nelabvēlīgu seku radīšanas aizlieguma pārkāpuma konstatēšanu, kā arī darba algas un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu. Apskatīsim spriedumu.
Klausies
Tiesvedības
06:00, 21. Aug. 2023
Vai skaņu ierakstus drīkst tiesā izmantot kā pierādījumus? Vai vienmēr ir jāsaskaņo ar otru pusi, ka ieraksts tiks veikts? Un kā pierādīt, ka ieraksts ir autentisks?
Tiesvedības
06:00, 18. Aug. 2023
2023.gada 23.marta Senāta spriedumā lietā SKC-100/2023 tika vērtēta profesijas ētikas kanoniem neatbilstoša rīcība kā prettiesiska Civillikuma 1635.panta izpratnē. Šis spriedums ir interesants ne tikai lietas dalībnieku emocionāli piesātinātās mijiedarbības, kas tos novedusi līdz tiesas sēžu zālei, bet arī vērtīgo tiesas atziņu dēļ, kas sniedz skaidrāku izpratni par atbildības ietvaru personas goda un cieņas aizskāruma gadījumā. Aplūkosim šo lietu sīkāk!
Tiesvedības
06:00, 4. Aug. 2023
2023.gada 5.jūlijā Senāts pieņēmis spriedumu lietā SKC-19/2023, apskatot tādus jautājumus kā priekšlīguma juridiskā daba un būtība, tiesības prasīt priekšlīguma izpildi un apvienot šādu prasījumu ar prasījumu par galvenā līguma izpildi. Apskatām spriedumā pieņemto.
Tiesvedības
06:00, 31. Jūl. 2023
Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai 2021.gada 9.oktobrī tika pieņemts Ministru kabineta rīkojums Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”. Šobrīd tas jau zaudējis spēku, taču jautājumi, kas saistīti ar tā noteikumiem, joprojām ir aktuāli.
Tiesvedības
06:00, 26. Jūl. 2023
Ko darīt, ja kāds, iespējams, konkurents, interneta vietnē publicējis nomelnojošu informāciju par jūsu uzņēmumu, bet jūs nezināt, kurš to ir izdarījis? Šī ir viena, bet nebūt ne vienīgā situācija, kurā prasības celšanai nav pieejamas ziņas par atbildētāja identitāti. Kā rīkoties?
Tiesvedības
06:00, 12. Jūl. 2023
Pasaulē ir daudz dažādu profesiju, kuras apgūst gadiem, citas – pat visu mūžu. Tomēr pastāv arī profesijas, kuras mijiedarbojas viena ar otru. Tā, piemēram, apgūstot jurista profesiju, ir iespējams nākotnē kļūt par šķīrējtiesnesi.
Tiesvedības
06:00, 7. Jūl. 2023
Augstākās tiesas Senāts 2023.gada 23.martā pieņēmis spriedumu lietā SKC-106/2023, kur analizējis starp fizisko personu (Latvijas pilsoni) un apdrošinātāju noslēgto ceļojuma apdrošināšanas līgumu, konkrēti tajā ietverto noteikumu par termiņu apdrošināšanas prasījuma un to pamatojošo dokumentu iesniegšanu. Senāta ieskatā, “prasību iesniegt šādu informāciju 30 dienu laikā pēc apdrošināšanas perioda beigām objektīvi var būt neiespējami izpildīt ne vien apdrošinātajam, bet arī cietušajai trešajai personai.” Izskatām Senāta atziņas!
Klausies
Tiesvedības
06:00, 5. Jūl. 2023
Pēdējo gadu judikatūrā novērots, ka tiesas nolēmumu pamatošanai nereti atsaucas uz satura izvēles brīvības principu, kas paredz līgumslēdzējiem tiesības izvēlēties līguma saturu un nodibināt sev tādas tiesības un pienākumus, kādus līdzēji vēlas, taču līguma satura izvēles brīvība sniedzas tiktāl, ciktāl to neierobežo likuma imperatīvās normas.
Klausies
Tiesvedības
06:00, 19. Jūn. 2023
Jebkura juridiskā vai fiziskā persona, slēdzot darījumus, ir pārliecināta par to izdošanos. Situācijās, kurās darījuma puses ir nonākušas līdz strīda risināšanai tiesvedības ceļā, lielākās neskaidrības un jautājumi, kas rodas prasības pieteicējam ir ne tikai par nepieciešamajiem dokumentiem, bet arī par to, kā norit pats strīda risināšanas process tiesā.
Tiesvedības
06:00, 31. Mai. 2023
Prasības nodrošinājums un pagaidu aizsardzība nav jauni tiesību institūti, parasti tie tiek apskatīti prasītāja interešu kontekstā, pieņemot, ka prasītājs ir upuris, bet atbildētājs – agresors. Tomēr civilprocesā ir divas puses ar pretējām interesēm, un atbilstoši civilprocesa principiem abu pušu tiesībām un likumīgajām interesēm ir jābūt līdzsvarotām. Tādēļ šoreiz paraudzīsimies uz pagaidu aizsardzības līdzekļu un prasības nodrošinājuma piemērošanu no iespējamā atbildētāja, pret kuru prasība vēl nav celta, perspektīvas.
Tiesvedības
06:00, 24. Mai. 2023
