Gan juridiskās personas, gan privātpersonas, kas materiāli, tostarp finansiāli, vēlas palīdzēt sabiedriskā labuma organizācijai (SLO), budžeta iestādei vai valsts kapitālsabiedrībai, kura veic Kultūras ministrijas (KM) deleģētas valsts kultūras funkcijas, var to darīt, veicot ziedojumus. Praksē nereti ir situācijas, kad personas, kas vēlas ziedot, skaidri neapzinās, kāds līgums jāslēdz un vai vispār jāslēdz līgums, kā arī nezina, kādas nodokļu sekas uzņēmumam rada ziedojumi. Turklāt no 2018.gada stājās spēkā vērienīga nodokļu reforma, kas mainīja arī nodokļu piemērošanas kārtību ziedojumiem.

Raksta līdzautors: Artūrs Ševčuks, ZAB "Deloitte Legal", jurists

Kas ir ziedojums?

Ziedojums ir viens no dāvinājuma (līguma) veidiem. Atbilstoši Civillikuma 1912.pantam dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību. Turklāt dāvinājums ir divpusējs darījums, kas notiek tikai tad, ja viens piedāvā mantisku vērtību, bet otrs piekrīt to pieņemt. Tādējādi, ja dāvinājuma saņēmējs atsakās no dāvinājuma, tas nav spēkā.

Ziedojuma jēdziens definēts Sabiedriskā labuma organizāciju likumā (SLOL), kura 9.panta pirmajā un otrajā daļā noteikts, ka ziedojums ir manta vai finanšu līdzekļi, ko persona (ziedotājs) bez atlīdzības, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, nodod SLO tās statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanai un kam var piemērot nodokļu atvieglojumus. SLO nodotā manta vai finanšu līdzekļi nav uzskatāmi par ziedojumu apjomā, kādā SLO noteikts pretpienākums veikt darbības, kam ir atlīdzības raksturs.