Pirms gada Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiesības tika paplašinātas, nosakot tiesības kontroles pasākumu ietvaros piemērot sava iespējamā lēmuma izpildes nodrošinājuma līdzekļus. Šobrīd tā ietekmi izjūt gan uzņēmēji, gan privātpersonas. Vai ir pamats secināt, ka VID jauniegūto tiesību izmantošana kļūst formāla un nepamatoti ierobežo nodokļu maksātājus?

Izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanas pamats

No tiesību normām, kurās regulēti jautājumi par izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu, izriet, ka primāri par izpildes nodrošinājuma nepieciešamību nodokļu administrācija lemj, sagaidot kontroles pasākuma rezultātus (piemēram, lēmumu par audita rezultātiem).

Īpašos apstākļus, kad nodokļu administrācija konstatē, ka nodokļu maksātājs veic prettiesiskās darbības ar mērķi izvairīties no nokavēto nodokļu maksājumu samaksas (piemēram, izved, atsavina vai slēpj savu mantu) vai darbības, kuru rezultātā varētu kļūt neiespējami izpildīt gala lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā, nodokļu administrācija var piemērot nodrošinājuma līdzekļus arī pirms lēmuma pieņemšanas par pārbaudes rezultātiem. Senāts norādījis, ka VID amatpersonas lēmumu par prasības nodrošināšanu pirms audita lēmuma var pieņemt tikai tad, ja vienlaikus pastāv visi savstarpēji saistītie priekšnoteikumi, proti:

  • VID ieguvis attiecīgus pierādījumus;
  • šie pierādījumi apliecina nodokļu maksātāja apzinātas, tīšas darbības, kas liecina par viņa negodprātību
  • šīs darbības var novest pie nodokļu parādu piedziņas neiespējamības.