2017.gadā lielu sabiedrības uzmanību izpelnījās Latvijas Republikas Satversmes tiesā (ST) skatītās lietas par Solidaritātes nodokļa likuma (Likums) normu atbilstību Latvijas Republikas Satversmei (Satversme). Jau no solidaritātes nodokļa (SN) ieviešanas idejas rašanās dienas tas plašsaziņas līdzekļos un publiskajās tērzētavās dēvēts par "bagātnieku nodokli". Kas īsti ir šis nodoklis, un kāda būs tā nākotne?

Solidaritātes nodokļa pirmsākumi

2015.gadā valdība, veidojot kārtējā gada valsts budžetu, secināja, ka tajā trūkst apmēram 40 milj. eiro, tādēļ ministrijām uzdeva rast trūkstošo summu. Lielā steigā, neņemot vērā sociālo partneru iebildumus un ierosinājumus, tika izstrādāts Likums, lai ieviestu nodokli, kas atgādinātu valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), tomēr iegūtos līdzekļus novirzītu nevis speciālajā budžetā, bet gan valsts pamatbudžetā.

Latvijā, lai ierobežotu izmaksas pabalstos un pensijās, ieviesti t.s. VSAOI "griesti". Proti, personas, kuru ienākums pārsniedz konkrētu līmeni (no 2019.gada – 62,80 tūkst. eiro), vairs nemaksā sociālās iemaksas no summām, kas pārsniedz noteikto robežu.