Uzņēmums darbojas būvniecības jomā. Tam ir noslēgti līgumi ar citu ES dalībvalstu uzņēmumiem par būvniecības darbu veikšanu viņu valstīs, līdz ar to Latvijas uzņēmums darbiniekus nosūta ilgstošos darba braucienos būvdarbu veikšanai. Darbinieku algu maksā Latvijas uzņēmums. Daļai darbinieku, kas dodas darba braucienos uz citām ES valstīm, ir nokārtoti A1 sertifikāti, savukārt daļai to nav. Dzīvesvietas un ceļa izdevumus sedz uzņēmums. Vai šādā situācijā uzņēmumam jāmaksā darbiniekiem arī darba brauciena dienas nauda, un vai tā jāmaksā pilnā apmērā atbilstoši katrā valstī noteiktajai normai?

Uzņēmums strādā septiņas dienas nedēļā. Darbā jāpieņem jauns darbinieks, taču visērtāk to būtu darīt nedēļas nogalē. Vai darba devējs drīkst uzsākt darba tiesiskās attiecības ar darbinieku sestdienā vai svētdienā?

Darba likuma 47.panta 1.daļā paredzēts, ka pārbaudes laikā darba devējam un darbiniekam ir tiesības rakstiski uzteikt darba līgumu trīs dienas iepriekš. Kura ir pēdējā diena, kad var uzteikt darba līgumu - pēdējā pārbaudes laika diena vai trīs dienas pirms pārbaudes laika beigām? Piemēram, ja pārbaudes laiks beidzas 7.oktobrī, vai darba devējs darba līgumu tiesīgs uzteikt arī 7.oktobrī? Vai tomēr uzteikums bija jāizsniedz trīs dienas iepriekš?

Vai pašvaldības kapitālsabiedrības valdes loceklim jāveic obligātā veselības pārbaude? Kādos normatīvajos aktos tas noteikts?

Mūsdienās arvien populārāks ir attālināts darbs. Kā darba devējam iespējams pārliecināties, ka darbinieks no mājām strādā atbilstoši darba drošības u.c. standartiem?

Pēc audita pārbaudes vienā no uzņēmuma nodaļām konstatēti pārkāpumi. Izveidota komisija audita atzinuma slēdziena analīzei. Komisija secināja, ka pieļauti vairāki darba kārtības un amata apraksta pārkāpumi, kā arī konstatētas aizdomas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Šajā daļā atzinums nodots Prokuratūrai, kas to nodevusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kurš uzsācis pārbaudi. Vai amatpersonu var disciplināri sodīt par darba kārtības un amata apraksta pārkāpumiem, nesagaidot lēmumu, vai personas darbībās konstatēti smagāki pārkāpumi?

Darbiniekam ir vairākas parādu piedziņas lietas (ne saistībā ar uzturlīdzekļu piedziņu). Kāds ir maksimāli pieļaujamais ieturējuma apjoms mēnesī no neto darba algas? Civilprocesa likuma 594.pants nosaka, ka drīkst ieturēt 30% no parādniekam izmaksājamās summas. Vai 30% ieturējums no darbinieka neto algas domāts kopā par visām izpildu lietām vai tomēr par katru lietu atsevišķi?

Darbā pieņemts jauns darbinieks. Pēc trīs nostrādātām darba dienām viņam atvērta slimības lapa. Kā rīkoties šādā situācijā, aprēķinot darba algu?

Vai darbinieks var izmantot donora brīvdienu, ja iesniegtā izziņa par asins nodošanu ir no perioda, kad darbinieks nebija darba attiecībās ar uzņēmumu, kurā nodarbināts pašlaik un kam iesniegts pieprasījums par brīvdienu? Kā noteikt donora asins nodošanas laiku, ja darbinieks strādā maiņu darbu? Piemēram, darbinieks dodas nodot asinis plkst. 14.00, bet viņa darba laiks šajā dienā ir no plkst. 8.00 līdz 17.00. Vai jāpiešķir pilna brīvdiena vai tikai no plkst. 14.00? Vai Darba likumā ir noteikts, cik stundu pienākas darbiniekam asins nodošanas dienā? Kas vēl jāzina par šo tēmu?

SIA vēlas nosūtīt darbiniekus darba braucienā uz objektu Latvijā, kur viņi strādās vairākas dienas, līdz ar to būs nepieciešamas naktsmītnes un arī ēdināšana trīsreiz dienā. SIA plāno izmantot viesu nama pakalpojumus. Rēķinā būs atsevišķi nodalītas izmaksas par naktsmītni un ēdināšanu, taču ēdināšanas izdevumi katram darbiniekam atsevišķi nebūs izdalīti, proti, tie nebūs personificējami. Vai šādā situācijā uzņēmums drīkst darbiniekiem neizmaksāt dienas naudu? Vai ēdināšanas pakalpojumus drīkst iekļaut SIA saimnieciskās darbības izmaksās, atskaitot kā pievienotās vērtības nodokļa priekšnodokli, vai arī tie ir ar saimniecisku darbību nesaistīti izdevumi un veido ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamo bāzi? Vai tomēr tie ir jāpersonificē un jāapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) vispārējā kārtībā?

Darbinieks regulāri kavē darbu – dažkārt 10 minūtes, citreiz pusstundu. Biežākā atruna – aizgulējos. Darba devējs vairākkārt izteicis mutisku aizrādījumu, pēc kura darbinieks dažas dienas ierodas darbā laikus, bet tad atkal kavē. Nesen darbinieks nokavēja arī rīta sapulci, kas traucēja pārējiem veiksmīgi realizēt dienas plānus. Citu iebildumu pret konkrēto darbinieku nav. Vai darba kavējumi ir pamats, lai darbinieku atlaistu? Kā darba devējam jārīkojas, kā jāformulē uzteikums utt.?

Darbiniekam ir vīruss, tomēr viņš turpina ierasties darbā, tādējādi pastāv risks ar slimību inficēt arī citus kolēģus. Darba devējs rosina slimniekam nenākt uz darbu, bet viņš tam nepiekrīt, jo ir ar augstu atbildības sajūtu un nevēlas, lai iekrājas nepadarīti darbi. Kā šādā gadījumā rīkoties darba devējam?

Zinātniskā institūcijā darbinieks strādā kā ekonomists. Saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu viņu uz sešiem gadiem ievēl par pētnieku / vadošo pētnieku / zinātnisko asistentu, tādējādi darbiniekam darba līgumā iekļauti divi amati, tostarp viens (uz nenoteiktu laiku) amats ir pamatslodze, bet otrs kā vēlēts amats uz noteiktu laiku (papildslodze). Vai šādā gadījumā jāveico divi amata apraksti? Vai arī ir iespējams tos apvienot vienā amata aprakstā?

Vai darbinieki drīkst apmeklēt ārstu darba laikā? Vai šie tad skaitās attaisnotie kavējumi, ja ārsta apmeklējums nav saistīts ar darba drošības vai citiem darba jautājumiem? Vai par šāda iemesla dēļ kavētu darba laiku būtu jāaprēķina darba samaksa?

Pirms pusgada darbinieks aizgāja no darba. Tagad viņš atklājis, ka darba devējs nejauši nepareizi aprēķinājis darbinieka virsstundas laikā, kad viņš vēl strādāja uzņēmumā. Vai darba devējam ir pienākums veikt pārrēķinu un samaksāt kļūdas starpību? Darbinieks draud vērsties tiesā. Vai un kā darba devējam jālabo šāda vēsturiska kļūda?