Noziegums pret intelektuālo īpašumu – tā neatļautu izplatīšanu, viltošanu un viltojumu izplatīšanu visā Eiropas Savienībā (ES) – ir administratīvi un krimināli sodāms. Tomēr, neskatoties uz šo noziegumu, jo īpaši, viltojumu biznesa plašo izplatību un radīto zaudējumu apmēru, sodi par pārkāpumiem pret intelektuālo īpašumu ir salīdzinoši mazāki, nekā par citām nelikumīgām darbībām, informē Patentu valde.

ES Intelektuālā īpašuma birojs ir apkopojis ES valstu praksi saistībā ar piemērojamiem sodiem par nelikumīgām darbībām ar intelektuālo īpašumu, tādējādi radot skaidru priekšstatu par to, kādi maksimālie soda mēri ir noteikti katrā no ES dalībvalstīm attiecībā uz noziegumiem pret intelektuālo īpašumu.

Preču zīmju viltošana ir sodāma darbība un noziegums visās ES dalībvalstīs, un virknē no tām atbildība par šo noziegumu ir noteikta attiecīgās valsts kriminālkodeksā (Bulgārijā, Igaunijā, Spānijā, Lietuvā, Ungārijā), izdodot speciālus normatīvos aktus (Austrija, Beļģija, Francija, Portugāle), kā arī ir valstis, kas izmanto abus veidus (piemēram, Latvija un Horvātija). Lai sodītu par pārkāpumiem, kas saistīti ar preču zīmju viltošanu, katra valsts ir noteikusi konkrētus kritērijus, piemēram, Latvijā, kriminālatbildība tiek piemērota gadījumos, ja ir nodarīts būtisks kaitējums. Tikmēr Austrijā sodus var piemērot gan gadījumos, ja tirdzniecība ar viltotām preču zīmēm notiek apzināti, gan arī, ja tas notiek neuzmanības rezultātā, savukārt Vācijā, Horvātijā un Polijā sods pienākas pat par mēģinājumu pārkāpt likumu.

Maksimālie soda mēri par darbībām, kas saistītas ar preču zīmju viltošanu un izplatīšanu komerciālos nolūkos vairākās ES dalībvalstīs nepārsniedz 3 gadu cietumsodu, savukārt Itālijā par viltotu preču importu peļņas gūšanas nolūkā vai par viltotu preču tirdzniecību var piemērot 1–4 gadu cietumsodu vai naudas sodu 3500–35 000 eiro apmērā.

Latvijā atbildība par pārkāpumiem preču zīmju aizsardzības jomā ir definēta gan Preču zīmju likumā (administratīvā atbildība), gan arī Krimināllikumā (KL) (kriminālatbildība).

Latvijā KL 206.panta 1.daļa nosaka, ka par preču zīmes, preču vai pakalpojumu citādas atšķirības zīmes vai dizainparauga nelikumīgu izmantošanu, zīmes viltošanu vai viltotas zīmes apzinātu izmantošanu vai izplatīšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, vai ja ar to radīts būtisks kaitējums, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 2 gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

Ja šo noziedzīgo nodarījumu izdarījusi organizēta grupa atbilstoši KL 206.panta 3.daļai, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 6 gadiem, atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz 5 gadiem, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz 3 gadiem vai bez tās. Turklāt Latvijā ļoti būtisks elements nozieguma identificēšanā ir viltotu preču tirdzniecība.

Savukārt Preču zīmju likuma 91.pants nosaka administratīvo atbildību saistībā ar pārkāpumiem preču zīmju aizsardzības jomā. Atkarībā no pārkāpuma veida fiziskai personai var piemērot nauda sodu līdz 700 eiro, bet juridiskām personām – līdz pat 14 000 eiro.

Ievērojami sodi par viltotu preču izplatīšanu komerciālos nolūkos ir ārpus ES, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), kur maksimālais soda mērs par viltotu preču tirdzniecību (neietverot viltotus medikamentus vai viltotas militārās preces) ir 10 gadu cietumsods, savukārt maksimālais naudas sods var sasniegt 2 miljonus ASV dolāru. Par viltotu medikamentu vai militāro preču izplatīšanu šajā valstī ir noteikts 20 gadu maksimālais cietumsods.

Vidēji ES valstīs cietumsods par nelikumīgām darbībām, kas saistītas ar preču zīmju viltošanu un izplatīšanu komerciālos nolūkos var piemērot 5,1 gada cietumsodu, kas ir nedaudz zemāks nekā vidējais cietumsods, ko var piemērot par autortiesību pirātismu (vidēji ES – 5,4 gadi). Vēl lielāki cietumsodi var tikt piemēroti par krāpniecību (vidēji 7,3 gadi) un par noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanu (vidēji 10,2 gadi).

Salīdzinot visu 27 ES dalībvalstu likumdošanu, ES Intelektuālā īpašuma biroja analītiķi secina, ka, neskatoties uz starptautiski noteiktajiem minimālajiem sodu piemērošanas standartiem, katrā valstī atšķiras normatīvais regulējums attiecībā uz pārkāpumiem pret intelektuālo īpašumu, un šīs atšķirības dažkārt savā labā var izmantot noziedznieki, kā arī tās var būt būtisks šķērslis izmeklēšanai un kriminālvajāšanas sākšanai pret intelektuālā īpašuma noziedzniekiem.