Augstākās tiesas Civillietu departaments pēdējā laikā ir pieņēmis vairākus interesantus spriedumus, kuros analizēta valdes locekļa atbildība par kapitālsabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem saskaņā ar Komerclikuma 169.pantu un jēdziena “cietušā tagadējās mantas samazinājums” izpratne.

Pēdējo gadu laikā nereti lasāmas publikācijas par dažādiem Latvijas kapitālsabiedrību valdes locekļu atbildības veidiem. Šī aktualitāte ir saistīta ne tikai ar valdes locekļu pastiprinātu interesi par šiem jautājumiem, bet arī ar likumdevēja centieniem pastiprināt un konkretizēt valdes locekļu atbildību dažādās specifiskās ar uzņēmējdarbību saistītās jomās. Viena no šādām jomām ir maksātnespējas joma, kuras ietvaros jau kopš pagājušā gada sākuma ir stājies spēkā regulējums par valdes locekļu atbildību par dokumentu nenodošanu maksātnespējas administratoram.

Kopš 01.01.2015. stājās spēkā grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (Nodokļu likums), ar kuriem Nodokļu likuma XI nodaļā tika ieviests regulējums, kas nosaka valdes locekļu personīgo atbildību par nodokļu parādiem, ir pagājis vairāk nekā gads. Šajā laika posmā minētie grozījumi ir tikuši “cilāti” gandrīz no visām iespējamajām pusēm, kā arī 2 reizes politiskās partijas tos apstrīdēja Satversmes tiesā, un 29.12.2015. ierosināta tiesvedība.

Ja uzņēmumu vada vairāk nekā 1 cilvēks, likumsakarīgi, ka ir jādomā gan par atbildības jomu sadali, gan darba organizāciju. Kā to labāk izdarīt praksē?