Gadu mija ir īstais laiks, kad atgādināt par laiku, termiņiem un nepieciešamību tos ievērot. Arī darba attiecībās neiztikt bez termiņiem – ir noteikts periods, kurā personas var realizēt savas tiesības darba attiecību ietvaros. Līdz ar to būtiski saprast, no kura brīža sākas termiņš, cik ilgs tas ir, kad tas beidzas, kādas sekas rodas, beidzoties noteiktajam termiņam, un vai nokavēto termiņu var atjaunot.

Termiņu veidi

Darba tiesībās termiņu var noteikts trīs veidos. Tas var būt konkrēts datums, piemēram, darbinieks darba tiesiskās attiecības uzsāk 2021. gada 3. decembrī, vai arī noteikts laikaposms, piemēram, darbinieka pārbaudes laiks ir divi mēneši. Termiņu var paredzēt arī kā konkrētu notikumu, kam iestājoties rodas arī noteikts termiņš, piemēram, darbinieks pieņemts darbā uz laiku, kamēr persona atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā.

Termiņa sākums

Termiņš sākas datumā vai tā notikuma iestāšanās dienā, kas nosaka šā termiņa sākumu. Darba tiesībās atšķirībā no citiem civiltiesiskiem darījumiem termiņš sākas konkrētā notikuma iestāšanās dienā, nevis nākamajā dienā pēc tā. Piemēram, darbinieks var celt prasību tiesā par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu viena mēneša laikā no uzteikuma saņemšanas dienas. Ja darbinieks uzteikumu saņēmis, piemēram, 1. decembrī, tad viena mēneša uzteikuma termiņš sākas šajā dienā, t.i., 1. decembrī, un beidzas 31. decembrī, kas ir termiņa pēdējā diena.