Uzņēmuma pārejas gadījumā tā ieguvējs pārņem ne tikai uzņēmuma nodevēja mantu, bet arī visas citas saistības, tostarp tiesības un pienākumus, kas izriet no uzņēmuma pārejas brīdī spēkā esošajām darba tiesiskajām attiecībām. Līdz ar to uzņēmuma ieguvējs iegūst arī jaunus darbiniekus un ir atbildīgs par viņu interešu aizsardzību un ievērošanu.

Plānojot uzņēmuma pāreju, būtiski ievērot arī Darba likuma (DL) normas un izvērtēt uzņēmumā pastāvošās darba tiesiskās attiecības tikpat rūpīgi, kā pirms šādas pārejas novērtētu citu aktīvus. Jāņem vērā, ka uzņēmuma un uzņēmuma pārejas izpratne DL un Komerclikumā (KL) ir atšķirīga.

Jēdzienu izpratne

Saskaņā ar DL 5. pantu uzņēmums ir jebkura organizatoriska vienība, kurā darba devējs nodarbina savus darbiniekus. Savukārt atbilstoši DL 117. panta 1. daļai uzņēmuma pāreja ir uzņēmuma vai tā patstāvīgas, identificējamas daļas (saimnieciskas vienības) nodošana citai personai uz līguma, administratīvā vai normatīvā akta, tiesas sprieduma vai kāda cita pamata, kas radies starp pusēm ārpus to līgumiskajām saistībām, kā arī komercsabiedrību apvienošana, sadalīšana vai pārveidošana. Secināms, ka DL paredzētas plašākas definīcijas nekā KL, nosakot, ka uzņēmuma pāreja ietver ne tikai uzņēmuma, bet arī tā daļas nodošanu citai personai, savukārt uzņēmums identificēts tikai pēc tā, vai konkrētajā organizatoriskajā vienībā nodarbināti darbinieki. Līdz ar to, nododot uzņēmumu vai tā daļu citai personai, abām pusēm jāievēro, ka uzņēmuma pārejas rezultātā nodod ne tikai mantu, bet arī darbiniekus.

Ja nav saprotams, vai plānotā darbība ir uzņēmuma pāreja DL izpratnē, iespējams ielūkoties direktīvā 2001/23/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā (Direktīva), kas ieviesta DL 28. nodaļā "Uzņēmuma pāreja citai personai". Direktīvas 1. pantā precizēts DL uzņēmuma un uzņēmuma pārejas tvērums darba attiecību kontekstā, norādot, ka par uzņēmuma pāreju uzskatāma ekonomiskas vienības nodošana, kas saglabā savu identitāti, paredzot organizētu resursu sagrupēšanu ar mērķi turpināt saimniecisko darbību neatkarīgi no tā, vai tā ir pamata vai palīgdarbība, turklāt nav nozīmes, vai uzņēmums, kas iesaistīts uzņēmuma pārejas procesā, darbojas nolūkā gūt peļņu vai nē.