Darbinieku aizsardzība uzņēmuma pārejas gadījumā
2021-09-15
Līna Gavare, SIA "KPMG Law ZAB", zvērināta advokāta palīdze
Uzņēmuma pārejas gadījumā tā ieguvējs pārņem ne tikai uzņēmuma nodevēja mantu, bet arī visas citas saistības, tostarp tiesības un pienākumus, kas izriet no uzņēmuma pārejas brīdī spēkā esošajām darba tiesiskajām attiecībām. Līdz ar to uzņēmuma ieguvējs iegūst arī jaunus darbiniekus un ir atbildīgs par viņu interešu aizsardzību un ievērošanu.
Plānojot uzņēmuma pāreju, būtiski ievērot arī Darba likuma (DL) normas un izvērtēt uzņēmumā pastāvošās darba tiesiskās attiecības tikpat rūpīgi, kā pirms šādas pārejas novērtētu citu aktīvus. Jāņem vērā, ka uzņēmuma un uzņēmuma pārejas izpratne DL un Komerclikumā (KL) ir atšķirīga.
Jēdzienu izpratne
Saskaņā ar DL 5. pantu uzņēmums ir jebkura organizatoriska vienība, kurā darba devējs nodarbina savus darbiniekus. Savukārt atbilstoši DL 117. panta 1. daļai uzņēmuma pāreja ir uzņēmuma vai tā patstāvīgas, identificējamas daļas (saimnieciskas vienības) nodošana citai personai uz līguma, administratīvā vai normatīvā akta, tiesas sprieduma vai kāda cita pamata, kas radies starp pusēm ārpus to līgumiskajām saistībām, kā arī komercsabiedrību apvienošana, sadalīšana vai pārveidošana. Secināms, ka DL paredzētas plašākas definīcijas nekā KL, nosakot, ka uzņēmuma pāreja ietver ne tikai uzņēmuma, bet arī tā daļas nodošanu citai personai, savukārt uzņēmums identificēts tikai pēc tā, vai konkrētajā organizatoriskajā vienībā nodarbināti darbinieki. Līdz ar to, nododot uzņēmumu vai tā daļu citai personai, abām pusēm jāievēro, ka uzņēmuma pārejas rezultātā nodod ne tikai mantu, bet arī darbiniekus.
Ja nav saprotams, vai plānotā darbība ir uzņēmuma pāreja DL izpratnē, iespējams ielūkoties direktīvā 2001/23/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā (Direktīva), kas ieviesta DL 28. nodaļā "Uzņēmuma pāreja citai personai". Direktīvas 1. pantā precizēts DL uzņēmuma un uzņēmuma pārejas tvērums darba attiecību kontekstā, norādot, ka par uzņēmuma pāreju uzskatāma ekonomiskas vienības nodošana, kas saglabā savu identitāti, paredzot organizētu resursu sagrupēšanu ar mērķi turpināt saimniecisko darbību neatkarīgi no tā, vai tā ir pamata vai palīgdarbība, turklāt nav nozīmes, vai uzņēmums, kas iesaistīts uzņēmuma pārejas procesā, darbojas nolūkā gūt peļņu vai nē.
Lai arī sabiedrībā pastāv vispārēja izpratne, ka alkohola lietošana ir ne tikai veselības, bet arī sociāla problēma un tās sekas bieži vien sniedzas tālāk par paša cilvēka personisko dzīvi, tomēr ik gadu Latvijā tiek konstatēti gadījumi, kad transportlīdzekļi tiek vadīti alkohola reibumā un darbinieki ierodas darbā vai pilda darba pienākumus, atrodoties apreibinošu vielu ietekmē, radot nopietnus riskus gan savai, gan apkārtējo drošībai.
Darba tiesības
06:00, 25. Jūn. 2025
Ja darbinieks uzsaka darba līgumu, pamatojoties uz svarīgu iemeslu, viņam nav jāievēro Darba likumā (DL) noteiktais uzteikuma termiņš – viens mēnesis. Šajā gadījumā viņam arī ir tiesības saņemt atlaišanas pabalstu. Kas var būt “svarīgs iemesls”, un vai tas ir jāpamato un jāpierāda? Un vai darba devējs var šos iemeslus vērtēt kā nesvarīgus?
Darba tiesības
06:00, 16. Jūn. 2025
Darbinieka ilgstošai prombūtnei var būt dažādi iemesli, tomēr praksē biežākie ir darbinieka atrašanās bērna kopšanas atvaļinājumā vai darbnespēja. Vai darbinieka atgriešanās darbā darba devējam rada kādus papildu pienākumus? Kādiem darba tiesību aspektiem ieteicams pievērst īpašu uzmanību?
Darba tiesības
06:00, 9. Jūn. 2025
Ar 2025.gada 1.jūniju stājas spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.908 “Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība”. Kāda turpmāk būs arodslimību diagnostikas kārtība? Kā noteikt, vai darbiniekam ir arodslimība, un kā atšķirt arodslimību no saslimšanas, kas saistīta ar dzīvesveidu?
Darba tiesības
06:00, 2. Jūn. 2025
Uzmākšanās darba vietā, tostarp seksuāla uzmākšanās, ir viens no nopietnākajiem darba vides riskiem, kas var būtiski ietekmēt darbinieka drošību, cieņu un psiholoģisko labsajūtu. Lai gan šī tēma sabiedrībā un darba kolektīvos joprojām tiek apspriesta samērā piesardzīgi, tiesiskais regulējums Latvijā un Eiropas Savienībā skaidri definē, kas ir uzmākšanās un kā tā atšķiras no citiem darba attiecību pārkāpumiem. Kā rīkoties, ja tiek piedzīvota uzmākšanās? Kā tiek pierādīts uzmākšanās fakts?
Darba tiesības
06:00, 27. Mai. 2025
Ētiskums darbā ir neatņemama katra darbinieka profesionālās kompetences sastāvdaļa. Arī priekšzīmīgam darbiniekam, kurš neplāno pārkāpt noteikumus, var būt savs redzējums par to, kas darbā ir uzskatāms par ētisku un kas nav. Tāpēc svarīgi, lai uzņēmumā būtu izstrādāts ētikas kodekss jeb “uzvedības Bībele”, kurā šie jautājumi būtu skaidri noteikti, kā arī norādītas sekas par ētikas prasību neievērošanu.
Darba tiesības
06:00, 26. Mai. 2025
Darbiniekiem nereti tiek uzticēta uzņēmuma manta, piemēram, portatīvais dators, telefons vai pat automašīna. Šie resursi palīdz veikt darbu, taču vienlaikus var radīt arī riskus – ko darīt, ja manta tiek sabojāta, pazūd vai tiek tīši iznīcināta? Kad par to atbild darbinieks un cik lielā mērā viņš ir atbildīgs par uzņēmumam nodarītajiem zaudējumiem?
Darba tiesības
06:00, 19. Mai. 2025
Gan dzīvē, gan darba tiesiskajās attiecībās var rasties dažādas situācijas, tostarp tikt pieņemti pārsteidzīgi, kļūdaini vai tiesību normām neatbilstoši lēmumi. Piemēram, darba līgums tiek izbeigts bez pietiekama pamatojuma vai būtiski pārkāpjot uzteikuma procedūru. Tāpat var gadīties, ka uzteikums izteikts apstākļu vai emociju ietekmē, neapdomājot iespējamās sekas, un vainīgā puse vēlas to labot. Kā šādās situācijās rīkoties?
Darba tiesības
06:00, 14. Mai. 2025
Kādas atskaites un pārskatus par darbu drīkst lūgt darbiniekam un vai darba devēja tiesības saņemt informāciju ir neierobežotas? Vai darbinieks drīkst atteikties sniegt atskaites norādītajā laikā un kādas tam var būt sekas?
Darba tiesības
06:00, 8. Mai. 2025
Darba un privātās dzīves līdzsvars ir viens no mūsdienu aktuālajiem jautājumiem. Gan klātienes, gan attālinātajā darbā darbiniekam saistošs ir uzņēmumā noteiktais darba laiks. Vai ir izņēmumi un ko darīt darba devējam, ja darbiniekam nepieciešams pielāgots darba laiks?
Klausies
Darba tiesības
06:00, 6. Mai. 2025
Ir saprotama un pamatota darba devēja prasība veikt darbu kvalitatīvi. Ja tas nenotiek, tad ne vienmēr ir iespējams turpināt darba attiecības ar darbinieku. Tomēr ko darīt tad, ja Darba likumā (DL) noteiktais atbrīvošanai pēc darba devēja iniciatīvas nav iespējams. Piemēram, darbinieks sāk darbu veikt nekvalitatīvi, jo koncentrēties traucē personīgi iemesli, psihoemocionāli faktori.
Darba tiesības
06:00, 28. Apr. 2025
Direktīva 2022/2041 par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā (ES) nosaka, ka valstīm, kurās koplīgumu segums ir mazāks par 80% ir pienākums izstrādāt rīcības plānu, lai šo slieksni sasniegtu. Latvijai līdz tam vēl ir tāls ceļš ejams. Vai direktīvas ieviešana var padarīt koplīgumu par jauno normu, kā arī vai koplīgumi varētu palīdzēt darba devējiem rast balansu starp savām un darbinieku interesēm?
Darba tiesības
06:00, 23. Apr. 2025
Darbinieka atstādināšana var būt nepieciešama dažādu iemeslu dēļ, piemēram, darba disciplīnas pārkāpumu izmeklēšanas, darba drošības noteikumu neievērošanas vai citu nopietnu pārkāpumu gadījumā. Darba devējam ir jāievēro noteiktas procedūras un jānodrošina, ka atstādināšana notiek saskaņā ar tiesību aktiem. Tas ir svarīgi, lai aizsargātu darbinieka tiesības un novērstu nepamatotu vai nelikumīgu atstādināšanu, kā arī – lai izvairītos no juridiskām problēmām un strīdiem.
Klausies
Darba tiesības
06:00, 31. Mar. 2025
Nekas nav nemainīgs, viss plūst un mainās! Arī darba tiesiskajās attiecībās notiek attīstība, kuras dēļ var būt nepieciešams veikt grozījumus darba līgumā vai izteikt to jaunā redakcijā. Kādās situācijās grozījumi darba līgumā būtu jāveic un kā to izdarīt pareizi? Ko darīt darba devējam, ja darbinieks izmaiņas atsakās parakstīt. Šie un citi jautājumi rakstā aplūkoti detalizētāk.
Klausies
Darba tiesības
06:00, 27. Mar. 2025
Mēdz būt gadījumi, kad darba devējs prasa darbiniekiem būt gataviem ierasties darbā ārpus darba laika, piemēram, svētku dienās. Vai laiks, kas pavadīts, darbiniekam esot gatavībā, būtu viņam jākompensē un, vai tas būtu jādara arī tad, ja darbinieks iepriekš par šādu iespējamību ticis informēts?
Klausies
Darba tiesības
06:00, 24. Mar. 2025