2024.gada 21.jūnijā spēkā stāsies grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā, ar kuriem Latvijas normatīvajā regulējuma tiek ieviestas regulas 2022/2065 par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza direktīvu 2000/31/EK (Digitālo pakalpojumu akts) prasības, informē Ekonomikas ministrija (EM).
Digitālo pakalpojumu akts ir pirmais šāda tipa tiesību akts pasaulē, kura mērķis ir padarīt tiešsaistes (interneta) vidi drošāku, paredzamāku un uzticamāku visiem tās lietotājiem. Tas tiks nodrošināts, nosakot jaunus pienākumus starpniecības pakalpojumu sniedzējiem digitālajā sektorā, lai mazinātu nelikumīga satura izplatību tiešsaistē, kā arī mazinātu dažādus sociālos riskus, ko rada tiešsaistes platformas, īpaši, ļoti lielas tiešsaistes platformas un meklētājprogrammas, piemēram, “Amazon”, “Meta”, “AliExpress”, “Google” un citas. Ar nelikumīgu saturu Digitālo pakalpojumu aktā tiek saprasta jebkura informācija, kas neatbilst Eiropas Savienības (ES) vai dalībvalstu tiesību aktiem.
Digitālo pakalpojumu koordinators Latvijā būs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), kas kopā ar citām kompetentajām iestādēm Latvijā pildīs visus Digitālo pakalpojumu akta kompetentajām iestādēm noteiktos uzdevumus, tostarp, uzraudzīs, kā starpniecības pakalpojumu sniedzēji izpilda Digitālo pakalpojumu aktā tiem noteiktos pienākumus.
Līdz ar grozījumiem likumā PTAC nodrošinātas Digitālo pakalpojumu aktā noteiktās uzraudzības un izpildes panākšanas pilnvaras. PTAC būs tiesīgs pieprasīt informāciju no personām, veikt klātienes pārbaudes bez tiesas sankcijas vai cita veida atļaujas, kā arī veikt un ierakstīt intervijas starpniecības pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem. Lai panāktu Digitālo pakalpojumu akta izpildi, PTAC būs tiesīgs pieņemt lēmumu, ar kuru uzliek starpniecības pakalpojumu sniedzējam pienākumu izbeigt pārkāpumu, tostarp, pagaidu lēmuma formā, kā arī uzlikt personām sodu. Ievērojot “konsultē vispirms” principu savā darbībā, PTAC rīcībā būs arī samērīgāki līdzekļi, kā panākt labprātīgu izpildi no starpniecības pakalpojumu sniedzēju puses, tas ir, aicināt uz izpildi vai pieņemt rakstveida apņemšanos. Tāpat PTAC būs tiesīgs pieprasīt citām iestādēm, kuru funkcijās ietilpst uzraudzība vai citas darbības jautājumos (piemēram, kurām ir speciālas zināšanas), kas skar Digitālo pakalpojumu aktu, sniegt atzinumu 1 mēneša laikā.
PTAC jau līdzdarbojās informācijas telpas uzraudzībā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā, lai uzraudzītu informācijas likumību, kā arī reaģēja uz nelikumīga satura izplatīšu digitālajā vidē. Jau šobrīd PTAC aktīvo lietu ietvaros informē atbilstīgos subjektus par Digitālo pakalpojumu akta prasībām, nepieciešamības gadījumā aicinot novērst pārkāpumus, kas lielākoties arī novērsti.
Līdz ar grozījumiem likumā noteikta arī atbildība par Digitālo pakalpojumu akta pārkāpumiem:
- par Digitālo pakalpojumu akta pārkāpumu starpniecības pakalpojumu sniedzējam var tikt piemērots sods 6% apmērā no gada apgrozījuma pasaulē iepriekšējā finanšu gadā un par tiesiskā pienākuma neizpildi periodiskais soda maksājums līdz 5% no vidējā dienas apgrozījuma vai ienākuma pasaulē iepriekšējā finanšu gadā;
- par pieprasītās informācijas nenodrošināšanu un nepakļaušanos pārbaudēm starpniecības pakalpojumu sniedzējam vai citai personai var tikt piemērots sods līdz 1% no gada apgrozījuma pasaulē iepriekšējā finanšu gadā;
- par nepakļaušanos PTAC likumīgajām prasībām starpniecības pakalpojumu sniedzējam vai citai personai var tikt piemērots periodiskais soda maksājums līdz 5% no vidējā dienas apgrozījuma vai ienākuma pasaulē iepriekšējā finanšu gadā.
PTAC lēmumus personas varēs pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Kā zināms, Digitālo pakalpojumu akts ES dalībvalstīs stājās spēkā 2022.gada 16.novembrī, bet to sāk piemērot no 2024.gada 17.februāra. Līdz ar to Latvijas tīmekļvietņu uzturētājiem ir jāizvērtē, vai to pakalpojums atbilst starpniecības pakalpojuma definīcijai un kritērijiem, un tas, kādi pienākumi uz tiem attiecās, lai varētu nodrošināt lietotāju tiesības.
Digitālo pakalpojumu akts nodrošina, ka starpniecības pakalpojumu sniedzējiem ir jāizveido kontaktpunkts komunikācijai ar iestādēm un lietotājiem. Paredzēti arī caurskatāmības pienākumi, proti, pakalpojumu sniedzējiem ir jānodrošina pietiekama informācija par saviem pakalpojumiem un to darbības noteikumiem, kā arī jāpublicē ikgadējais ziņojums par to, kā tiek izpildīti pienākumi. Mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, tostarp, platformu uzturētājiem, ir jāizveido sūdzību izskatīšanas sistēma. Lietotājiem tiks atvieglota iespēja iesniegt sūdzību mitināšanas pakalpojumu sniedzējam par citu lietotāju ievietoto nelikumīgo saturu. Mitināšanas pakalpojumu sniedzējam būs pienākums izskatīt šīs sūdzības un, ja tiks pieņemts lēmums dzēst konkrētu saturu, attiecīgi jāsniedz paskaidrojumi satura ievietotājam, un jānodrošina tam tiesības pārsūdzēt šo lēmumu.
Savukārt platformu uzturētājiem ir jāveido sava pakalpojuma funkcionalitāte un saskarnes dizains tā, lai nodrošinātu plašāku lietotāju informētību un drošību. Tostarp, tiek aizliegti tā sauktie “maldinošie modeļi” (dark patterns), jānodrošina plašāka informācija par izvietoto reklāmu, meklēšanas sistēmās jānovērš filtrēšanas burbuļu (filter bubble) izveide un jānodrošina augstāka aizsardzība nepilngadīgajiem lietotājiem. Tirdzniecības platformu uzturētājiem tiek noteikti pienākumi augstākai patērētāju aizsardzībai, tas ir, jāīsteno “zini savu klientu” attiecībā uz tirgotājiem, jāuzrauga, vai platformā parādās prasībām neatbilstošas preces vai pakalpojumi, kā arī jāinformē patērētāji, kas iegādājās konkrētu preci vai pakalpojumu, ja atklājas, ka tas neatbilst prasībām.
