Eiropas Savienības Padome 2024.gada 3.jūlijā publicēja Eiropas Savienības (ES) labās prakses vadlīniju atjauninājumu efektīvai ierobežojošo pasākumu ieviešanai. Šīs vadlīnijas sniedz nozīmīgus skaidrojumus, lai veiksmīgi pārvaldītu ar sankciju izpildi saistītos riskus. 

Kopsakarā ar Eiropas Komisijas (EK) 2024.gada 2.jūlijā publicētajām atbildēm uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par sankcijām, kas pieņemtas pēc Krievijas izvērstās militārās agresijas pret Ukrainu un Baltkrievijas iesaistīšanos tajā, sankciju jomā īpaša uzmanība ir jāpievērš šādām izmaiņām:

  • īpašumtiesību pārbaudes slieksnis ir mainīts no līdzšinējā “vairāk nekā 50%” uz “50% un vairāk”, tādējādi harmonizējot sliekšņa standartu ar Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV);
  • attiecībā uz īpašumtiesībām arī ES ietvaros skaidri noteikta kaskādes un agregācijas pieeja sliekšņa noteikšanai, kā arī norāde uz "sarkanajiem karogiem", kad daļu (akciju) pārdošana ir fiktīva, ko jāvērtē;
  • kontroles pārbaude ir paplašināta, tostarp, sniedzot norādes par iespējamiem "sarkanajiem karogiem", kā arī skaidrojot jēdzienu “persona ar dominējošu ietekmi uzņēmumā”, kas atbilstoši atjauninātajām vadlīnijām ir paplašināts, aptverot arī šādas ietekmes izmantošanu de facto;
  • atbildības koncepts regulai 269/2014 un regulai 833/2014 noteic, ka atbildība iestājas ne tikai par tīšu pārkāpumu, kā tas bija līdz šim, bet arī piedaloties pārkāpumā vai apiešanā un necenšoties apzināti panākt sankciju pārkāpumu vai apiešanu, taču apzinoties šādu iespējamību. Vienlaikus, līdzīgi kā ASV, tiek noteikts, ka pārkāpuma brīvprātīga atklāšana ir atbildību mīkstinošs apstāklis;
  • zaudējumu atlīdzināšanas lietās prasītājam jāpierāda, ka prasība par zaudējumu atlīdzību no subjekta, kurš izpilda regulā noteiktos pienākumus, nav aizliegta atbilstoši direktīvās noteiktajam principam par pierādīšanas pienākuma nastu.

Eiropas Savienības Padomes publicēto labās prakses vadlīniju atjauninājumu ieteicams izmantot kompleksi kopsakarā ar EK periodiski izdotajām atbildēm uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par sankcijām, kas pieņemtas pēc Krievijas izvērstās militārās agresijas pret Ukrainu un Baltkrievijas iesaistīšanos tajā.

Ņemot vērā pēdējos EK skaidrojumus, ikvienam sankciju piemērotājam būtu ieteicams pievērst uzmanību savas iestādes vai uzņēmuma iekšējām procedūrām, īpaši tām, kas izstrādātas pirms 2022.gada, lai:

  • pārliecinātos, ka iekšējās kontroles sistēma ir pietiekami efektīva un atbilst jaunākajiem pieejamajiem skaidrojumiem, īpaši attiecībā uz īpašumtiesību un kontroles pārbaudēm – ņemot vērā sliekšņu izmaiņas un sniegtās norādes uz "sarkanajiem karogiem";
  • nepieciešamības gadījumā spētu veikt padziļinātu īpašumtiesību struktūru un kontroles analīzi, tostarp, piegādes ķēdēm, nepaļaujoties tikai uz automatizētu rīku izmantošanu (īpaši bez fuzzy logics funkcijas), kas aizvien biežāk nebūs pietiekami efektīvs veids, lai pienācīgi ievērotu likumu;
  • sankciju skrīnings tiek veikts katru dienu (vēlams), nevis reizi, piemēram, 3–6 mēnešos, kas bija izplatīta prakse pirms 2022.gada;
  • novērtētu, vai tiek ievērotas ne tikai divas zināmākās ES regulas pret Krieviju, bet arī Baltkrievijas regula un regulas, kas paredzētas specifiski sankcijām uz Krievijas okupētajām Ukrainas teritorijām.