Privātās preču zīmes jeb private labelling ir mazumtirgotāja preču zīmes, ar ko tiek marķētas preces, kuras pēc mazumtirgotāja pasūtījuma ražojusi cita persona. Šis ir mūsdienīgs risinājums, kas konceptuāli ir izdevīgs abām pusēm – gan preču zīmju turētājam, gan produkcijas ražotājam.

Preces, kas marķētas ar privāto preču zīmi, var iegādāties tikai konkrētajā mazumtirdzniecības veikalu ķēdē, un tās nav pieejamas konkurējošā veikalā. Šādas preču zīmes tiek dēvētas arī par izplatītāja vai veikala preču zīmi. Visbiežāk privātās preču zīmes tiek izmantotas precēm, nevis pakalpojumiem, un praksē ar tām marķē gan pārtikas, gan nepārtikas preces.

Patērētāju attieksme

Pēdējo gadu laikā privātā preču zīme ir kļuvusi par populāru mārketinga tēmu, kas tiek apspriesta, lai noskaidrotu šī fenomena veiksmes iemeslus. Mārketinga speciālisti atzinuši, ka privāto preču zīmju veiksme ir atkarīga no ekonomiskās situācijas – ekonomiskās lejupslīdes laikā tās plaukst, bet stabilā ekonomiskā stāvoklī šo preču zīmju popularitāte samazinās. Tomēr liela daļa patērētāju, kas ekonomiskās situācijas pasliktināšanās laikā izvēlējušies ar privāto preču zīmi marķētos produktus un iepazinuši to kvalitāti, paliek uzticīgi šīm precēm arī pēc ekonomiskās situācijas uzlabošanās.

Tāpat laika gaitā mainījusies patērētāju attieksme pret privātajām preču zīmēm. Pircēju izvēli nosaka ne tikai ekonomiskā situācija, bet arī citi faktori. Sākotnēji šādi marķētās preces tika orientētas uz patērētājiem ar ierobežotām iespējām, veidojot preču tā saucamo "lēto galu", kas faktiski bija kā "īsto lietu" aizvietotājs. Šīs preces tika uzskatītas par nezīmola precēm, un to noformējumā netika ieguldītas īpašas pūles.

Mūsdienās ar privāto preču zīmi marķētās preces kvalitātes ziņā konkurē ar pazīstamu zīmolu precēm, un tās izvēlas arī turīgi patērētāji. Arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta šo preču kvalitātes kontrolei un produktu līniju attīstīšanai. Savukārt patērētāji arvien vairāk uzskata, ka ar privāto preču zīmi marķētu produktu pirkšana ir pārdomāta rīcība, jo tiek iegādāts kvalitatīvs produkts par daudz zemāku cenu nekā dārgo zīmolu ražotajām precēm.

Vislabāk pārdotās preces pārtikas sektorā ir piens, olas un maize, bet nepārtikas sektorā – pārtikas uzglabājamie trauki, atkritumu maisi, krūzes, šķīvji un tualetes piederumi. Mūsdienās ar privāto preču zīmi marķēto preču loks arvien paplašinās.

Šie produkti popularitāti patērētāju vidū iegūst ātrāk nekā jauni ražotāju zīmoli, tāpēc, izmantojot privāto preču zīmi, iespējams izvairīties no ieguldījumiem jauna zīmola attīstībā un popularizēšanā.

Tomēr līdzās ieguvumiem ražotājam pastāv apsvērumi, kāpēc tā ražoto preci labāk piedāvāt ar savu, nevis ar mazumtirgotāja preču zīmi. Pieaugot ar privāto preču zīmi marķētās produkcijas kvalitātei un iemantojot patērētāju uzticību, mazumtirgotāju privātās preču zīmes ir kļuvušas par ražotājam piederošo preču zīmju konkurentiem. Tādējādi rodas situācija, ka ražotājs, izpildot mazumtirgotāja pasūtījumu, faktiski konkurē ar precēm, kas marķētas ar paša ražotāja preču zīmi.

Mazumtirgotāja interese

Mazumtirgotājs ir ieinteresēts piedāvāt tādu ar privāto preču zīmi marķētu preci, kas ir konkurētspējīga ar citām zīmola precēm, tādējādi panākot iespējami lielāku produkcijas noietu. Savukārt, jo lielāks ir pārdoto preču apjoms, jo lielāki ir tirgotāja ienākumi.

Mazumtirgotājam ir vairākas priekšrocības. Par būtisku priekšrocību privātu preču zīmju izmantošanā tiek uzskatītas mazumtirgotāja ievērojami lielākās iespējas kontrolēt preces cenu, nekā tās ir ražotājam attiecībā uz citu zīmolu precēm. Mazumtirgotāja rīcībā ir informācija par citu ražotāju piedāvāto produktu cenām un patērētāju pieprasījuma apjomiem. Mazumtirgotājs var plānot veikala mārketinga pasākumus neatkarīgi no ražotāja, un tam ir iespēja elastīgāk izsekot patērētāju vēlmēm un pieprasījumam. Visbeidzot mazumtirgotājs noteiktās robežās var piekāpties ar savu kā tirgotāja uzcenojumu, tādējādi spējot piedāvāt labas kvalitātes preci par zemāku cenu nekā precei, kas marķēta ar ražotāja preču zīmi.

Patērētājs ar privāto preču zīmi marķētu preci identificē ar mazumtirgotāju. Tādējādi tirgotājs vairo arī savu atpazīstamību. Dažkārt informācija uz preces satur norādi, ka tā ražota pēc konkrēta mazumtirgotāja pasūtījuma, norādot preces izcelsmes valsti, taču specifiskāka informācija par ražotāju patērētājam netiek atklāta. Tāpēc preces izcelsme tiek asociēta ar mazumtirgotāju, nevis ar ražotāju.

Ražotāja interese sadarboties

Ražotāja galvenā interese ir realizēt tā saražoto preci pēc iespējas lielākā apjomā, un šāda interese tam ir kopīga ar mazumtirgotāju, kurš arī ir ieinteresēts pārdot preci pēc iespējas lielākā apmērā. Turklāt mazumtirgotājs atrodas izdevīgā pozīcijā, lai šo mērķi sasniegtu.

Otra ražotājam svarīga priekšrocība ir, ka ar privātu preču zīmi marķētai precei nav nepieciešami ieguldījumi atpazīstamības veicināšanā. Iepakojuma dizaina un preces etiķetes noformēšanas izmaksas tiek nodotas preces pasūtītājam –  mazumtirgotājam. Šī pozīcija īpaši nozīmīga, kad preces tiek piedāvātas citas valsts tirgū, kur, iespējams, ir atšķirīgi patērētāju iepirkšanās paradumi.

Tomēr ražotāja paļaušanās tikai uz tādu preču ražošanu, kas paredzētas privātu preču zīmju marķēšanai, ir riskanta, jo sadarbības pārtraukšana var būtiski ietekmēt ražotās produkcijas noietu un tirgus iekarošana ar paša radīto zīmolu var būt apgrūtinoša.

Piemērojamās tiesības

Likumā "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm" privātā preču zīme netiek īpaši regulēta un tās aizsardzībai tiek piemēroti tādi paši noteikumi kā citām preču zīmēm. Mazumtirgotājs var brīvi izvēlēties, vai privātajā preču zīmē iekļaut tā nosaukumu, mazumtirgotāja veikalu ķēdes logo vai arī ar to nesaistītus elementus.

Privāta preču zīme, tāpat kā jebkura cita preču zīme, netiks reģistrēta, ja tā aizskars citu tirgus dalībnieku intereses – tās sastāvā būs tikai aprakstoši apzīmējumi, tā maldinātu patērētājus par preču raksturu, kvalitāti vai ģeogrāfisko izcelsmi, vai tā neatbilstu citām likumā noteiktām prasībām.

Savukārt tiesiskās attiecības starp mazumtirgotāju un ražotāju regulē līgums, kurā iekļauti preču ražošanas noteikumi, apjomi, termiņi, iepakošanas un marķēšanas kārtība, atbildība par preču atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Neatņemama šāda līguma sastāvdaļa ir arī konfidencialitātes atruna, jo gan mazumtirgotāja, gan ražotāja interesēs ir neatklāt informāciju, ka veikala plauktos, iespējams, atrodas identiskas vai līdzīgas preces, kuras ražojis viens un tas pats ražotājs, bet kuras marķētas ar dažādām preču zīmēm.