Darbinieks daļu kalendārā gada nostrādāja vienā darbavietā, savukārt otru daļu – citā darbavietā. Ja viņš pieprasīs papildatvaļinājumu par bērnu abās darbavietās, tad gada laikā darbiniekam veidosies divas papildatvaļinājuma dienas (viņam ir viens bērns). Vai šāda situācija ir pieļaujama? Kas regulē izmantojamo papildatvaļinājuma dienu skaitu gada laikā?

Daļa lietā iesniedzamo materiālu nav latviešu valodā (paskaidrojumi ir krievu valodā). Vai iesniedzējam tie jātulko latviski? Kas notiek, ja vēlāk izrādās, ka iesniegtais tulkojums nav pareizs? Kurš uzņemas atbildību, ja tulkojumā ir kļūdas?

Esmu reģistrēts saimnieciskās darbības veicējs, kas sniedz lietvedības pakalpojumus. Dažreiz tikšanās ar klientiem notiek kafejnīcā. Ja samaksāju rēķinu arī par savu klientu, vai šos izdevumus drīkst pieskaitīt saimnieciskās darbības izdevumiem? Ja jā, tad kādā apmērā?

Darba līgumos, paredzot darbinieku pienākumus, nereti rakstīts: "Un citi darba devēja noteiktie pienākumi". Vai ir kāds ierobežojums, kuri ir "citi pienākumi" un ko drīkst darbiniekam noteikt kā "citus pienākumus", bet kas jau ir "papildu darbs", par ko jānosaka arī papildu samaksa?

Esam sabiedrība ar ierobežotu atbildību - būvniecības uzņēmums. Mūsu darba līgumos noteikts summētais darba laiks ar trīs mēnešu pārskata periodu (periods ietver oktobri, novembri, decembri). Beidzoties pārskata periodam, tiek aprēķinātas darbinieka virsstundas, faktiski nostrādātās stundas pārskata periodā salīdzinot ar normālā darba laika stundām. Par virsstundām, pamatojoties uz Darba likuma (DL) 68. panta 1. daļu, maksā divkāršā apmērā. DL 68. panta 3. daļā iekļauta arī atsauce uz likuma 18. pantu par ģenerālvienošanos. No 3. novembra ģenerālvienošanās būvniecības nozarē paredz piemaksu par virsstundu darbu 50% apmērā. Kā pareizi veikt virsstundu uzskaiti un apmaksu, ja pārskata periodā (trīs mēneši) mainās samaksas nosacījumi par virsstundām?

Kā novērtēt darba vietu, ja darbinieks strādā attālināti? Vai viņam jāielaiž darba devējs savā dzīvoklī, lai novērtētu risku attālinātā darba gadījumā? Kā rīkoties, ja darbinieks darba devēju savā mājoklī neielaiž?

Pieņemot darbā darbinieku, darba devējs nereti vēlas ievākt informāciju no bijušajiem darba devējiem. Vai saskaņā ar datu aizsardzības normām to vispār drīkst darīt? Vai darba devējs vispār drīkst stāstīt par savu darbinieku potenciālajiem viņa nākotnes darba devējiem (ir pat gadījumi, kad darbinieks izliekas un zvana darba devējam, ievāc atsauksmes, lai pēc tam sūdzētos tiesā par neslavas celšanu)?

Zināms, ka darbiniekam "uz rokas" pēc ieturējuma jāsaglabā 50% no minimālās algas, ja ieturējuma pamats ir uzturlīdzekļu piedziņa, vai 100% no minimālās algas, ja ieturējuma pamats ir izpildraksts (zvērināta tiesu izpildītāja rīkojums). Kā pareizi veikt ieturējumu, ja darbinieks pieņemts darbā mēneša vidū? Piemēram, darbinieks pieņemts darbā 2019. gada 25. novembrī. Ir jāveic ieturējumi no darba algas, pamatojoties uz izpildrakstu. Kāda summa šādā gadījumā darbiniekam jāsaņem "uz rokas" - pilna minimālā alga (430 eiro) vai summa proporcionāli nostrādātajam laikam?

Uzņēmumu grupas mātes uzņēmums izsniedzis aizdevumus meitas uzņēmumiem. Vai šajā gadījumā mātes uzņēmums ir uzskatāms par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektu? Vai tam jābūt reģistrētam kā šī likuma subjektam un jāizveido iekšējās kontroles sistēma? Vai ir nozīme aizdevēja līdzdalības procentuālajam apmēram, piemēram, ja meitas uzņēmums 100% pieder mātes uzņēmumam un ja dalībnieks izsniedz meitas uzņēmumam aizdevumu tikai, piemēram, saimnieciskās darbības nodrošināšanai, un spēj to pierādīt, vai tas arī ir uzskatāms par likuma subjektu, kam ir pienākums izveidot kontroles sistēmu?

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieks ir fiziska persona. Dalībnieks aizdevis naudu savai sabiedrībai, un tas attiecīgi atspoguļots arī uzņēmuma bilancē. Vai dalībnieks aizdevumu savam uzņēmumam drīkst kapitalizēt, novirzot pamatkapitāla palielināšanai? Kādi dokumenti jāsagatavo, lai Uzņēmumu reģistram (UR) paziņotu par pamatkapitāla palielināšanu? Vai neveidojas ar nodokļiem (uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN)) apliekama bāze?

Ko darīt, ja nepieciešams sazināties ar personu (bijušo darbinieku), kura adrese kādu iemeslu dēļ nav zināma? Pārliecinājos, ka šis cilvēks neizmanto sociālos tīklus, tāpēc arī tur ar viņu sazināties nevaru.

Biedrības biedri dzīvo dažādās Latvijas vietās. Ir nepieciešams, lai visi ierastos sapulcē, tādēļ valde nolemj, ka segs biedru ceļa izdevumus, kas radušies, izmantojot sabiedrisko transportu vai personīgo automašīnu. Vai biedrības valde var, izdodot rīkojumu, apmaksāt šādus ceļa izdevumus?

Arvien vairāk cilvēku kļūst par pašnodarbinātām personām un sniedz digitālā dizaina pakalpojumus (reklāmas baneru, audiovizuālu reklāmu, bloga ieraksta dizains utt.) uzņēmumiem. Kādu līgumu šādā gadījumā slēgt par dizaina pakalpojumiem un galarezultāta nodošanu īpašumā un neierobežotā lietošanā uzņēmumam? Kurš izlemj, vai pakalpojuma sniegšanas rezultāts (piemēram, reklāmas baneris) ir ar autortiesībām aizsargāts darbs? Kā par autordarbu pareizi samaksāt pašnodarbinātajai personai?

Darbiniece atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā un saņem bērna kopšanas pabalstu. Pēc 2020. gada 1. janvāra viņa vēlētos un viņai būtu iespēja (tēvs tajā laikā rūpētos par bērnu), savukārt mums būtu vajadzība, lai viņa vienu dienu nedēļā, t.i., astoņas stundas, strādā. Vai Latvijas likumdošana paredz iespēju darbiniecei šādi strādāt, nesamazinot bērna kopšanas pabalsta apmēru?

Nepilngadīga persona (17 gadi) sniedz mūsu uzņēmumam pakalpojumu – sagatavo prezentāciju par influencera darbu un nolasa to auditorijai. Kā pareizāk noslēgt ar jaunieti autoratlīdzības līgumu (nevis darba līgumu)? Vai to drīkst noslēgt ar vienu no vecākiem (piemēram, māti) vai arī jaunietim pašam jāparaksta līgums, bet jābūt rakstiskai vecāku piekrišanai? Un vai šādā gadījumā drīkst naudu pārskaitīt uz vecāku kontu?