Piedāvājam mūsu redakcijas ieskatā interesantāko maijā publicēto Senāta spriedumu apkopojumu, kas varētu būt noderīgs lasītājiem.
SKA-50/2024 Priekšnoteikumi uzturēšanās atļaujas saņemšanai komercdarbības veikšanai
Likumdevējs kā priekšnoteikumu uzturēšanās atļaujas iegūšanai saistībā ar komercdarbību izvirzījis nosacījumu, ka komersants veic aktīvu saimniecisku darbību un dod ekonomisku labumu Latvijai. No Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr.564 “Uzturēšanās atļauju noteikumi” 82.punkta izriet, ka samaksāto nodokļu kopsummu pārskata gadā veido tikai tādas summas, kas faktiski paliek budžetā. Komersanta no budžeta atmaksātais pievienotās vērtības nodoklis ir atskaitāms no samaksāto nodokļu maksājumu kopsummas. Tādā veidā ir iespējams pārliecināties, vai komersants ir veicis aktīvu saimniecisko darbību un devis ekonomisku labumu valstij.
Komersanta un informācijas pieprasītāja interešu samērojamība komercnoslēpuma pieejamības strīdā
Uz komercnoslēpuma izsniegšanu ir attiecināmi Informācijas atklātības likumā paredzētie ierobežotas pieejamības informācijas izsniegšanas noteikumi, kas prasa pretstatīto interešu svēršanu un pieļauj šādas informācijas izsniegšanu, ja to prasa būtisku interešu aizsardzības vajadzība.
Ja konkrēta informācija tiek atzīta par komercnoslēpumu, šīs informācijas izpaušanas radīts kaitējums komersanta konkurētspējai ir prezumējams. Pieeja pieprasīt, lai komersants pierāda, kā komersanta konkurētspējas apdraudējumu radītu komercnoslēpuma izsniegšana katram konkrētam informācijas pieprasītājam, ir pretēja komercnoslēpuma būtībai.
Izsverot, kurai no aizsargājamām interesēm konkrētajā gadījumā dodama priekšroka, var būt nozīme ne tikai mērķim, kura dēļ informācija pieprasīta, bet arī tam, kā informācijas pieprasītājs plāno organizēt saņemtās informācijas apstrādi, tostarp tam, vai šī persona ir apsvērusi, kā nodrošināt, ka tai izsniegtais komercnoslēpums nenokļūst pie citām personām. Šie apstākļi ir jāskaidro pašam informācijas pieprasītājam. Tiesai, lai izsvērtu, kurai no aizsargājamām interesēm konkrētajā gadījumā dodama priekšroka, jābūt aktīvai, lai to noskaidrotu.
Publiskā iepirkuma dokumentācijā ietverta komercnoslēpuma izsniegšanas pieļaujamība sabiedrības interešu nodrošināšanai
Publiskā iepirkuma dokumentācijā ietverta komercnoslēpuma izsniegšana ir pieļaujama tikai tad, ja konkrētajā gadījumā pastāv sevišķa sabiedrības interese, kuras nodrošināšana nav iespējama bez piekļuves konfidenciālajai informācijai. Līdz ar to, izsverot šādas informācijas izsniegšanas pamatotību, jāpievērš uzmanība arī tam, kā informācijas izsniegšana konkrētajā gadījumā veicinās sabiedrības sevišķo interešu nodrošināšanu. Proti, jāpievērš uzmanība tam, cik lielu ieguvumu no informācijas izsniegšanas konkrētajā gadījumā gūs tieši sabiedrība, nevis tikai konkrētais informācijas pieprasītājs kā viens no sabiedrības locekļiem. Tāpēc šādā lietā, izsverot, vai konkrētā gadījumā ir pamats izsniegt konfidenciālo informāciju, ir ņemams vērā arī tas, kas ir tā persona, kas informāciju pieprasa, un kāds informācijas izsniegšanas gadījumā būtu šīs personas ieguldījums visas sabiedrības interešu nodrošināšanā.
Deputāta statusa nozīme, pieprasot izsniegt ierobežotas pieejamības informāciju
Deputāta tiesības pieprasīt un saņemt informāciju nav pašmērķīgas, bet gan vērstas uz to, lai deputāts varētu pilnvērtīgi līdzdarboties pašvaldības domes darbībā. Deputāta statuss pats par sevi nenodrošina pašvaldības deputātam neierobežotas tiesības iepazīties ar dokumentāciju, kurai noteikts ierobežotas pieejamības statuss. Lai atzītu deputāta tiesības pieprasīt ierobežotas pieejamības informāciju, vispirms ir jākonstatē, ka šī informācija pieprasīta ar mērķi īstenot konkrētas deputāta pilnvaras. Lai to konstatētu, ir jāvērtē deputāta pieprasījumā norādītais, kādam mērķim viņam nepieciešama pieprasītā informācija. Šāds vērtējums vispirms ir jāveic iestādei, kurai informācija pieprasīta, savukārt, ja iestāde pieprasītās informācijas izsniegšanu atteikusi un deputāts vērsies tiesā – arī tiesai.
Jo īpaši būtiski tas ir situācijā, kad tiek pieprasīta informācija, kurai tiesiskais regulējums paredz īpašu aizsardzību, kā tas ir publisko iepirkumu dokumentācijā ietverta komercnoslēpuma gadījumā. Lemjot par publisko iepirkumu procedūras dokumentācijā ietverta komersantu komercnoslēpuma izsniegšanu, ir jālīdzsvaro netraucētas konkurences nodrošināšanas interese ar tām interesēm, kuru labad informācija pieprasīta.
Konkurences padomes (KP) tiesības procesuālo darbību laikā neatlasīt informāciju, kas vēlāk tiks izmantota kā pierādījums izpētes lietā
Konkurences padomei nav pienākuma ikvienā gadījumā jau procesuālo darbību laikā izvēlēties to informāciju, kas vēlāk tiks izmantota kā pierādījums izpētes lietā. Iestāde nav ierobežota ierakstīt elektroniskās informācijas nesējos arī plašāku informāciju, nekā nepieciešams konkrētajai lietai. Tādējādi Konkurences likuma (KL) 9.panta 5.daļas 4.punktā KP piešķirtās pilnvaras aptver tiesības iegūt informāciju, procesuālo darbību laikā neatlasot tādu informāciju, kas neattiecas uz izpētes lietu, tostarp arī personas datus. Minētā norma ir vērsta uz KL mērķa sasniegšanu. Proti, atklājot un novēršot konkurences pārkāpumus, tiek nodrošinātas gan citu tirgus dalībnieku tiesības konkurēt brīvā, godīgā un vienlīdzīgā tirgū, gan veicināta sabiedrības labklājība kopumā. Šo mērķu sasniegšana nebūtu iespējama, ja KP netiktu piešķirtas pietiekami plašas pilnvaras iegūt nepieciešamos pierādījumus konkurences pārkāpumu konstatēšanai un atklāšanai, tostarp pašai iestādei veicot pārmeklēšanas darbības, tādējādi iegūstot pēc iespējas visaptverošus (tiešus un netiešus) un/vai iepriekš nezināmus pierādījumus, kā arī mazinot iespēju slēpt pierādījumus. Dati, kuri var būt nepieciešami konkurences pārkāpuma pierādīšanai, var tikt arī slēpti, līdz ar to, ņemot vērā pārbaudes mērķi, iestādei jābūt iespējai piekļūt visai informācijai un izvērtēt tās attiecināmību uz izpētes lietu, nevis jābalstās uz pašu personu norādēm par to, kur konkrētu informāciju atrast vai kuri dati ir attiecināmi uz izpētes lietu.
Tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību ierobežošanas pieļaujamība KP izpētes lietā
Personas tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību tvērumā ietilpst personas tiesības uz savu datu aizsardzību. Tas, ka KP ir tiesīga iegūt informāciju, procesuālo darbību laikā neatlasot tādu informāciju, kas neattiecas uz izpētes lietu, tostarp personas datus, var nozīmēt tiesību uz privāto dzīvi ierobežojumu. Tomēr Satversmes 96.pantā noteiktās tiesības nav absolūtas, tās var tikt ierobežotas likumā paredzētajos gadījumos. Ar likumdevēja piešķirtajām tiesībām KP veikt KL 9.panta 5.daļas 4.punktā minētās procesuālās darbības tiek sasniegts mērķis, kuram šīs padomes pilnvaras ir paredzētas. KP šādi var pilnvērtīgi un visaptveroši pārbaudīt arī tirgus dalībnieka rīcībā esošo datoros uzglabāto informāciju, kas veicina iespējamā pārkāpuma atklāšanu un novēršanu. Pilnvērtīga to pārmeklēšana nenoliedzami ir būtiska efektīvai pārkāpumu atklāšanai un novēršanai, kā arī citu tirgus dalībnieku tiesību ievērošanā un arī sabiedrības labklājības aizsardzībai kopumā. Tādējādi KL 9.panta 5.daļas 4.punktā ir minēts gadījums, kad var tikt ierobežotas personas pamattiesības, kas minētas Satversmes 96.pantā.
Klienta izpētes dokumentu glabāšanas termiņš
Termiņš klienta izpētes un uzraudzības gaitā iegūtās informācijas un dokumentu glabāšanai, pēc kura izbeigšanās tie ir iznīcināmi, ir paredzēts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (NIL likums). Likuma subjektam savā darbībā ir pienākums ievērot minētā likuma normu, un tam nav tiesību savā iekšējās kontroles sistēmā noteikt citu attiecīgās informācijas un dokumentu glabāšanas un iznīcināšanas termiņu.
Klientu izpētes un uzraudzības procesā iegūto klientu dokumentu un informācijas iznīcināšanas kārtības obligātums
Likuma subjekta iegūtā un glabājamā informācija par saviem klientiem ir uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, tādēļ piekļuve tai ir jānodrošina tikai tām personām un darbiniekiem, kuriem šī informācija ir nepieciešama amata pienākumu veikšanai, proti, NIL likuma prasību izpildei.
Tādējādi likuma subjektam jānodrošina attiecīgās informācijas aizsardzība pret izpaušanu trešajām personām gan attiecīgās informācijas glabāšanas laikā, gan arī beidzoties likumā noteiktajam informācijas glabāšanas termiņam, nosakot informācijas iznīcināšanas kārtību, lai novērstu tās nepamatotu nonākšanu trešo personu rīcībā.
Personu datu apstrāde ietver arī personu datu iznīcināšanu jeb dzēšanu. Tādējādi, lai pēc NIL likumā paredzētā dokumentu un informācijas glabāšanas termiņa beigām attiecīgie dati netiktu apstrādāti nelikumīgi, tostarp nelikumīgi nenonāktu trešo personu rīcībā, ir pamatota prasība likuma subjektiem iekšējās kontroles sistēmā paredzēt kārtību, kādā tiek tehniski nodrošināta šo datu iznīcināšana.
Likuma subjekta pienākums apzināt un dokumentēt savas saimnieciskās darbības risku novērtējumu
NIL likuma 6.panta 1.daļa uzliek likuma subjektam pienākumu novērtēt ne tikai savu klientu, bet arī savai darbībai piemītošus riskus, kas ir pamats likuma subjekta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmas izveidošanai. Likuma subjekta savas darbības un tā klientu darbības riski ir nošķirami.
Likuma subjektam ir pienākums apzināt un dokumentēt savas saimnieciskās darbības risku novērtējumu un attiecīgās darbības neveikšana ir atzīstama par NIL likuma 6.panta 1.daļas pārkāpumu. Arī tad, ja likuma subjekts uzskata, ka tā darbībai nepastāv vai pastāv zemi riski, tas bija jānovērtē un attiecīgais novērtējums jādokumentē iekšējās kontroles sistēmā, lai uzraugošajai iestādei būtu iespēja pārliecināties par šāda novērtējuma atbilstību un pamatotību.
Komercnoslēpuma, kas iestādes rīcībā nonācis publisko iepirkumu procedūras ietvaros, izsniegšanas pieļaujamības izvērtējums
Komercnoslēpums būtībā ir tāda komersanta rīcībā esoša informācija, kas ir saistīta ar konkrētā komersanta saimniecisko darbību, kas nav vispārpieejama (un komersants par to ir saprātīgi parūpējies) un kuras izpaušana varētu negatīvi ietekmēt komersanta konkurētspēju. Ja par to ir strīds, tiesai ir pienākums pilnvērtīgi pārbaudīt to informāciju, kuru komersants norādījis kā konfidenciālu. Ja tiesa atzīst, ka pieprasītā informācija nav atzīstama par konfidenciālu, tai, analizējot katru pieprasīto informācijas daļu atsevišķi, ir jāpamato, kāpēc komersanta norādītā informācija tomēr nav komercnoslēpums / konfidenciāla informācija.
Uz komercnoslēpuma izsniegšanu ir attiecināmi Informācijas atklātības likumā paredzētie ierobežotas pieejamības informācijas izsniegšanas noteikumi, kas prasa pretstatīto interešu svēršanu un pieļauj šādas informācijas izsniegšanu, ja to prasa būtisku interešu aizsardzības vajadzība. Vienlaikus jāņem vērā, ka komercnoslēpuma izsniegšanu var regulēt arī speciālās tiesību normas. Attiecībā uz tāda komercnoslēpuma izsniegšanu, kas iestādes rīcībā nonācis publiskā iepirkuma procedūras ietvaros, papildus vispārīgajam komercnoslēpuma aizsardzības un izsniegšanas pieļaujamības regulējumam jāņem vērā arī publisko iepirkumu speciālais regulējums un tajā paredzētās konfidencialitātes mērķi.
Gadījumos, kad atbilstoši Informācijas atklātības likumam iestādei iesniegts pieprasījums izsniegt komercnoslēpumu saturošu informāciju, kas iestādes rīcībā nonākusi publisko iepirkumu procedūras rezultātā:
- šāda informācija ir uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, kuras aizsardzība ir nepieciešama ne vien konkrēta komersanta komerciālo interešu labad, bet jo īpaši – netraucētas konkurences nodrošināšanas interesēs;
- izsverot informācijas pieprasījuma lietā iesaistītās pretējās intereses, jāpatur prātā, ka netraucētas konkurences nodrošināšana ir galvenais mērķis, kura dēļ publisko iepirkumu procedūrā iesniegtai pretendentu komerciālajai informācijai ir noteikta aizsardzība, un netraucēta konkurence ir arī visas sabiedrības būtiska interese. Interešu līdzsvarošanas ietvaros vispirms jāmeklē risinājumi, kas nerada netraucētas konkurences apdraudējumu;
- šādas informācijas izsniegšana varētu būt pieļaujama vien tad, ja to konkrētajā gadījumā attaisno kādas sevišķas sabiedrības intereses nodrošināšanas nepieciešamība.
Žurnālistu būtiskā loma demokrātiskā sabiedrībā
Žurnālistu darbība, īstenojot vārda un preses brīvību, ir fundamentāla vērtība demokrātiskā valstī, jo tieši ar tās palīdzību lielā mērā tiek nodrošinātas sabiedrības tiesības iegūt informāciju par visai sabiedrībai būtiskiem jautājumiem. “Sargsuņa” funkcijas būtība ir sabiedrības interesēs vākt informāciju, to neitrāli, godprātīgi un pilnīgi analizēt un par noskaidroto informēt sabiedrību. Šādu funkciju demokrātiskā valstī neviens cits pēc būtības pilnvērtīgi neveic un nevar veikt. Līdz ar to nav pareizi uzskatīt, ka analītiskās un pētnieciskās žurnālistikas ieguldījumu sabiedrības informēšanā par tai būtiskām tēmām demokrātiskā sabiedrībā vispārīgi var aizstāt ar tiesībaizsardzības iestāžu darbu likumpārkāpumu izmeklēšanā. Nav pamatoti arī uzskatīt, ka žurnālistu darbs ir nozīmīgs vienīgi gadījumā, kad žurnālists pēta jautājumu, saistībā ar kuru viņam ir īpaša izglītība un specializācija. Ikviena profesionāla žurnālista darba specifika ir godprātīgi un pilnīgi iedziļināties un izpētīt analizējamo jautājumu, lai tā rezultātā sabiedrībai varētu sniegt objektīvu un kompetentu skatījumu.
Ierobežojumi finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem sniegt pakalpojumus klientam, kas ir sankciju subjekts atbilstoši Eiropas Savienības (ES) vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalsts noteiktajām sankcijām, un neizpildīt darījumus, ja tajos iesaistītā puse ir sankciju subjekts atbilstoši ES vai NATO dalībvalsts noteiktajām sankcijām, ir noteikti ar ārēju normatīvu aktu. Tāpēc personai nav pieteikuma tiesību pārsūdzēt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas aicinājumu nesniegt finanšu pakalpojumus sankcijām pakļautām personām, jo šāda rīcība nav atzīstama par iestādes faktisko rīcību administratīvā procesa likuma izpratnē.
Personas ar invaliditāti atbrīvošana no civildienesta
Netiešās diskriminācijas sakarā vērā ņemams, ka Valsts civildienesta likuma 41.panta 1.daļas 1.punkta h)apakšpunkts var radīt atšķirīgu attieksmi, kas netieši balstīta uz invaliditāti. Ierēdnis ar invaliditāti principā ir vairāk pakļauts riskam, ka viņam tiks piemērots Valsts civildienesta likuma 41.panta 1.daļas 1.punkta h)apakšpunkts, nekā ierēdnis bez invaliditātes. Salīdzinājumā ar ierēdni bez invaliditātes ierēdnis ar invaliditāti papildus ir pakļauts ar viņa invaliditāti saistītas slimības riskam. Tātad viņam pastāv lielāks risks uzkrāt pārejošas darbnespējas dienas un sasniegt maksimālo robežu, kas paredzēta Valsts civildienesta likuma 41.panta 1.daļas 1.punkta h)apakšpunktā. Tādējādi šajā normā paredzētais var radīt nelabvēlīgāku situāciju ierēdņiem ar invaliditāti un līdz ar to radīt atšķirīgu attieksmi, kas netieši balstīta uz invaliditāti, direktīvas 2000/78/EK, kas nosaka kopējo sistēmu vienādai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, 2.panta 2.punkta b)pakšpunkta izpratnē.
Tādējādi būtisks ir vērtējums, vai personas darbnespēja, kas ir pamatā viņa atbrīvošanai no civildienesta, pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 41.panta 1.daļas 1.punkta h)apakšpunktu, ir saistīta ar personas invaliditāti vai vispārēju saslimšanu.
Iestādes atzinums nav pielīdzināms eksperta atzinumam un nav atzīstams par pierādījumu lietā
Iestādes atzinums Administratīvā procesa likuma 30.panta 3.daļas izpratnē nav pielīdzināms eksperta atzinumam šī likuma 178.panta 1.daļas izpratnē. Administratīvā procesa likums neparedz konkrētas kvalitātes un satura prasības iestādes atzinumam, kas sniegts, iestādei esot pieaicinātai atzinuma sniegšanai likuma 30.panta 3.daļas kārtībā. Likums šādam iestādes atzinumam nepiešķir pierādījuma nozīmi. Iestādes sniegtais atzinums ir šīs iestādes viedoklis par tiesas uzdotajiem jautājumiem, un tiesai tas nav saistošs.
Turpretim Administratīvā procesa likuma 178.panta 1.daļas kārtībā sniegtai ekspertīzei likumā ir izvirzītas stingras prasības to pienācīgi motivēt un pamatot, un tā ir izmantojama kā pierādījums.
MK noteikumu Nr.564 65.punkta mērķis ir nodrošināt, lai samaksāto nodokļu kopsummu pārskata gadā veido tikai tādas summas, kas neatgriezeniski ir samaksātas budžetā. Līdz ar to, ja kādā pārskata gadā samaksāto nodokļu kopsummā tiek ieskaitīti tādi nodokļu maksājumi, kuri vēlāk novērtēti kā atmaksājami, tie ir kļūdaini palielinājuši tieši šajā pārskata gadā samaksāto nodokļu apjomu. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, konstatējot, ka kapitālsabiedrība ir veikusi tādu nodokļu samaksu, kuri tai ir atmaksājami (neatkarīgi no tā, vai tie faktiski jau ir atmaksāti), ir pamats tos atskaitīt no tā pārskata gadā samaksāto nodokļu kopsummas, kurā tie sākotnēji nepamatoti ieskaitīti.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) kompetence tūrisma operatora likviditātes problēmu gadījumā
PTAC lēmums par naudas līdzekļu izmaksu patērētājiem gadījumos, kad tūrisma pakalpojums pilnīgi vai daļēji nav sniegts operatora likviditātes problēmu dēļ, ir administratīvs akts.
Šādu administratīvo aktu iestāde izdod, ja tūrisma pakalpojums pilnībā vai daļēji nav sniegts operatora likviditātes problēmu dēļ, pieņemot nodrošinājuma izsniedzējam adresētu lēmumu par naudas izmaksu patērētājiem, kuri pieteikuši savus prasījumus pēc PTAC publicētā paziņojuma. Tādējādi PTAC, lemjot par naudas izmaksu patērētājiem gadījumā, kad tūrisma pakalpojums nav sniegts operatora likviditātes problēmu dēļ, darbojas publisko tiesību jomā un pieņem patērētāju tiesiskās intereses skarošu lēmumu, kaut arī tiešais šāda lēmuma adresāts ir nodrošinājuma izmaksātājs.
Patērētāja aizsardzība, ja tūrisma operatoram nav spēkā esoša nodrošinājuma
Tūrisma likums un uz tā pamata izdotie MK noteikumi kopumā bija un ir vērsti uz to, lai kompleksos tūrisma pakalpojumus sniedz tikai tādi operatori, kuriem ir nodrošinājums.
Ja uzraudzības iestāde, veicot (nepilnīgi veicot vai neveicot) tiesību normā noteiktos pienākumus operatora nodrošinājuma uzraudzībā, ir pieļāvusi prettiesiskas situācijas iestāšanos un tā ir radījusi patērētājam tiešas nelabvēlīgas sekas, patērētājs ar atsevišķu iesniegumu no atbildētājas var prasīt zaudējumu atlīdzināšanu, norādot, tieši kādas tiesību normu prasības iestāde nav ievērojusi un kā tas aizskar pieteicēju.
SKA-395/2024 Veselības stāvoklis kā iespējams pamats procesuāla termiņa atjaunošanai
Vispārīgi personas veselības stāvoklis ir ņemams vērā, vērtējot personas iespējas īstenot savas procesuālās tiesības. Taču, lai atzītu, ka personas veselības stāvoklis ir bijis iemesls procesuālā termiņa kavējumam, ir nepieciešams konstatēt, ka tas faktiski liedza vai lielā mērā apgrūtināja personas spēju veikt attiecīgo procesuālo darbību noteiktajā termiņā. Tāpēc ne katra slimība ir vērtējama kā apstāklis, kas objektīvi liedz procesa dalībniekam izpildīt procesuālās darbības noteiktā termiņā. Tikai personas smaga slimība, ja persona pati nav spējīga izpildīt procesuālās darbības likumā noteiktajā termiņā un nespēj arī savas slimības dēļ pilnvarot kādu citu personu to izdarīt, ir atzīstama par objektīvu iemeslu termiņa kavējumam.
SKA-405/2024 Periods, par kuru persona ir tiesīga saņemt bezdarbnieka pabalstu, nav saistāms ar iesnieguma datumu
Personai, attiecībā uz kuru nav šaubu par sociālā riska, kuram tā ir apdrošināta, iestāšanos un ienākumu zaudēšanu šī riska iestāšanās dēļ, ir tiesības, izpildoties tiesību normās izvirzītiem priekšnoteikumiem, saņemt sociālās apdrošināšanas pakalpojumu. Iesnieguma par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu iesniegšanas brīdim nav ietekmes uz bezdarbnieka pabalsta apmēra aprēķinu vai izmaksas periodu. Līdz ar to perioda, par kuru persona ir tiesīga saņemt bezdarbnieka pabalstu, noteikšanā nav tiesiskas nozīmes tam, kad persona iesniegusi iesniegumu par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu.
Vispārīgi nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras neveic saimniecisko darbību, nodokļu deklarācijas iesniedz elektroniski, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).
Nodokļu deklarāciju iesniegšanas galvenais mērķis ir nodrošināt savlaicīgu un efektīvu nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas kontroli. Ja objektīvu apstākļu dēļ nodokļu deklarācijas iesniegšana, izmantojot EDS, nav iespējama, tad deklarāciju ir pieļaujams iesniegt citādā veidā. Tādējādi tiek nodrošināts, ka VID rīcībā ir nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas kontrolei nepieciešamās ziņas. Taču šādi gadījumi ir izņēmuma gadījumi. Tāpēc, ja nodokļu maksātājs deklarāciju iesniedz, neizmantojot VID EDS, ikvienā gadījumā jāvērtē nodokļu maksātāja norādītie iemesli jeb šķēršļi deklarācijas atbilstošai iesniegšanai.
