Trešās valsts valstspiederīgā starptautiskās aizsardzības pieteikums var tikt noraidīts paātrinātā robežprocedūrā, ja Eiropas Savienības dalībvalsts tā izcelsmes valsti norādījusi par “drošu”. Eiropas Savienības Tiesa precizē, ka šādu norādīšanu var veikt ar leģislatīvu aktu, ja vien pastāv iespēja īstenot šīs norādīšanas efektīvu pārbaudi tiesā par to, vai ir ievēroti Eiropas Savienības tiesībās noteiktie materiālie kritēriji, informē Eiropas Savienības Tiesa.
Pieteikuma iesniedzējam un valsts tiesai jābūt piekļuvei informācijas avotiem, uz kuriem šī norādīšana balstīta. Tomēr dalībvalsts nedrīkst valsti iekļaut drošu izcelsmes valstu sarakstā, ja šī valsts nenodrošina pietiekamu aizsardzību visiem tās iedzīvotājiem.
Atbilstoši direktīvai 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai dalībvalstis var paātrināt starptautiskās aizsardzības pieteikumu izskatīšanu un to veikt pie robežas, ja pieteikumus iesnieguši tādu trešo valstu valstspiederīgie, par kurām tiek uzskatīts, ka tās nodrošina pietiekamu aizsardzību. Itālijā kopš 2024.gada oktobra trešo valstu norādīšana par “drošām izcelsmes valstīm” tiek veikta ar leģislatīvu aktu. Saskaņā ar šo aktu Bangladeša Itālijā tiek uzskatīta par “drošu izcelsmes valsti”.
Šādā kontekstā divi Bangladešas valstspiederīgie, kurus Itālijas iestādes bija izglābušas jūrā, saskaņā ar Protokolu starp Itāliju un Albāniju tika nogādāti aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā Albānijā, kur viņi iesniedza starptautiskās aizsardzības pieteikumus. Itālijas iestādes viņu pieteikumus izskatīja saskaņā ar paātrināto robežprocedūru un tos noraidīja kā nepamatotus, jo viņu izcelsmes valsts tiek atzīta par “drošu”.
Pieteikuma iesniedzēji noraidošo lēmumu apstrīdēja Romas tiesā, kura vērsās Eiropas Savienības Tiesā (EST), lai gūtu skaidrību par drošas izcelsmes valsts koncepcijas piemērošanu un dalībvalstu pienākumiem attiecībā uz efektīvu pārbaudi tiesā. Iesniedzējtiesa apgalvo, ka pretēji tam, kā bijis atbilstoši agrākajam režīmam, 2024.gada oktobra leģislatīvais akts neprecizē informācijas avotus, uz kuriem Itālijas likumdevējs balstījies, lai novērtētu, vai valsts ir droša. Tāpēc gan pieteikuma iesniedzējam, gan tiesu iestādei liegta iespēja attiecīgi apstrīdēt un pārbaudīt šādas drošības prezumpcijas likumību, izvērtējot šo avotu izcelsmi, autoritāti, uzticamību, atbilstību, aktualitāti un pilnīgumu.
EST atbild, ka Eiropas Savienības (ES) tiesības dalībvalstij neliedz trešo valsti norādīt par drošu izcelsmes valsti ar leģislatīvu aktu, ja vien ir iespējams šo norādīšanu efektīvi pārbaudīt tiesā. Šai pārbaudei jābūt par to, vai ir izpildīti direktīvas 1.pielikumā paredzētie šādas norādīšanas materiālie nosacījumi, it īpaši tad, ja pārsūdzība iesniegta par lēmumu, ar kuru patvēruma pieteikums noraidīts paātrinātajā robežprocedūrā, ko piemēro par drošām norādīto valstu valstspiederīgajiem.
EST uzsver arī, ka informācijas avotiem, uz kuriem balstīta šāda norādīšana, jābūt pietiekami pieejamiem gan pieteikuma iesniedzējam, gan kompetentajai tiesai. Šīs prasības mērķis ir garantēt efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, ļaujot pieteikuma iesniedzējam efektīvi izmantot savas tiesības un valsts tiesai pilnvērtīgi veikt pārbaudi. Turklāt tiesa, kad tā pārbauda, vai šāda norādīšana atbilst direktīvas 1.pielikumā paredzētajiem šādas norādīšanas materiālajiem nosacījumiem, var ņemt vērā pašas iegūtu informāciju – ar nosacījumu, ka tiek pārbaudīta šīs informācijas uzticamība un lietas dalībniekiem tiek dota iespēja sniegt savus apsvērumus par šo
Visbeidzot EST precizē – līdz būs stājusies spēkā jaunā regula, kas aizstās pašlaik piemērojamo direktīvu, dalībvalsts par “drošu” izcelsmes valsti nevar norādīt trešo valsti, kura neatbilst šādas norādīšanas materiālajiem nosacījumiem attiecībā uz noteiktām personu kategorijām. Jaunā regula, kas ļauj paredzēt izņēmumus attiecībā uz šādām skaidri identificējamām personu kategorijām, būs piemērojama no 2026.gada 12.jūnija, bet ES likumdevējam ir tiesības noteikt agrāku datumu.
