Vai tiesību normas, kas valsts līmenī kvalificētas kā administratīvas, var tikt pakļautas Eiropas Savienības krimināltiesību principiem? Atbildot uz Slovākijas Augstākās administratīvās tiesas lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, Eiropas Savienības Tiesa ir sniegusi būtisku skaidrojumu par labvēlīgāka krimināllikuma atpakaļejošas piemērošanas principa piemērošanu, norādot, ka pamattiesību aizsardzība ir svarīga un saistoša visās situācijās, informē Eiropas Savienības Tiesa.

Atbildot uz Slovākijas Augstākās administratīvās tiesas jautājumiem, Eiropas Savienības Tiesa (EST) sniedz nozīmīgus precizējumus attiecībā uz Eiropas Savienības (ES) Pamattiesību hartā paredzēto labvēlīgāka krimināllikuma atpakaļejošas piemērošanas principu (kas piemērojams visos gadījumos, kuros valsts iestāde īsteno ES tiesības). Lai gan šis princips attiecas uz krimināltiesībām, administratīvā soda kvalifikācija atbilstoši valsts tiesībām noteikti neizslēdz tā piemērojamību. Proti, var būt tā, ka saskaņā ar ES tiesībām, lai nodrošinātu vienveidīgu šī principa piemērošanu, administratīvais sods jāuzskata par kriminālsodu paša pārkāpuma rakstura un soda bardzības pakāpes dēļ. Turklāt šis princips ir piemērojams, kamēr kriminālsods nav kļuvis galīgs. To, kas šajā kontekstā ir vai nav jāuzskata par galīgo spriedumu, arī nosaka ES tiesības. Ar to vien, ka saskaņā ar valsts tiesībām notiesājošs spriedums ir kvalificēts kā galīgs, lai gan par to var iesniegt kasācijas sūdzību, nav pietiekami, lai izslēgtu šī principa piemērošanu.

Slovākijā betona maisījuma kravas pārvadāšanas transportlīdzekļa vadītājam tika uzlikts 200 eiro sods pēc tam, kad tika konstatēts, ka 2015.gada 4.novembrī viņa transportlīdzekļa tahogrāfam nebija veikta obligātā periodiskā kontrole. Tajā laikā šis pienākums izrietēja no Slovākijas tiesībām kopsakarā ar ES tiesībām.

2019.gadā Bratislavas apgabaltiesa, kurā vērsās vadītājs un komercsabiedrība “BAJI Trans”, kurai piederēja betona maisījuma pārvadāšanas transportlīdzeklis, apstiprināja šo sodu. Tāpēc vadītājs un “BAJI Trans” iesniedza kasācijas sūdzību par Bratislavas apgabaltiesas spriedumu.

Pēc tam ES tiesības tika grozītas tādējādi, ka dalībvalstis tagad varēja attiecībā uz betona maisījuma pārvadāšanai izmantojamiem transportlīdzekļiem nepiemērot pienākumu būt aprīkotiem ar tahogrāfu (šis grozījums stājās spēkā 2020.gada 20.augustā). Slovākija izmantoja šo iespēju laikā, kad vēl noritēja kasācijas tiesvedība. Tāpēc vadītājs un “BAJI Trans” norāda, ka 2015.gada novembrī notikušie faktiskie apstākļi vairs nav prettiesiski un sods tātad jāatceļ.

Slovākijas Augstākā administratīvā tiesa, kas izskata kasācijas sūdzību, uzdeva EST jautājumus par ES Pamattiesību hartā paredzētā labvēlīgāka krimināllikuma atpakaļejošas piemērošanas principu. Tā uzsver, ka saskaņā ar Slovākijas tiesībām attiecīgais pārkāpums uzskatāms par administratīvu pārkāpumu un ka Bratislavas apgabaltiesas spriedums uzskatāms par galīgu, lai gan par to var iesniegt kasācijas sūdzību.

Pirmkārt, EST konstatē, ka gan ar sākotnējo tiesisko regulējumu, gan vēlāk veiktajiem grozījumiem Slovākijas likumdevējs ir īstenojis ES tiesības, tādējādi izskatāmajā lietā ir piemērojama ES Pamattiesību harta.

Otrkārt, EST uzsver, ka ES Pamattiesību hartā paredzētais labvēlīgāka krimināllikuma atpakaļejošas piemērošanas princips ir attiecināms uz krimināltiesībām. Ņemot to vērā, fakts, ka sods saskaņā ar valsts tiesībām ir kvalificēts kā administratīvais sods, noteikti neizslēdz šī principa piemērošanu. Lai nodrošinātu vienveidīgu šī principa piemērošanu visā ES, divi citi kritēriji vienlaikus var būt pamats, lai šādu sodu kvalificētu kā kriminālsodu, proti, pats pārkāpuma raksturs un soda bardzības pakāpe.

Treškārt, EST precizē – ES Pamattiesību hartā paredzētais labvēlīgāka krimināllikuma atpakaļejošas piemērošanas princips paredz, ka likuma grozījumi atspoguļo likumdevēja nostājas maiņu par attiecīgās personas izdarītā nodarījuma krimināltiesisko kvalifikāciju vai piemērojamo sodu. Izskatāmajā lietā Slovākijas likumdevējs patiešām ir mainījis nostāju attiecībā uz vēlmi sodīt par tādiem faktiem kā tie, kas tiek pārmesti konkrētajam vadītājam.

Ceturtkārt, EST atgādina, ka ES Pamattiesību hartā paredzētais labvēlīgāka krimināllikuma atpakaļejošas piemērošanas princips ir attiecināms arī uz gadījumiem, kad nav pasludināts galīgais spriedums. Apstāklis, ka notiesājošs spriedums saskaņā ar valsts tiesībām uzskatāms par galīgu, neizslēdz šī principa piemērošanu. Notiesājošu spriedumu šim mērķim nevar uzskatīt par galīgu, kad to var pārsūdzēt parastā kārtībā, proti, izmantojot ikvienu tiesību aizsardzības līdzekli, kas pieejams parastās tiesvedības gaitā un kas kā tāds ir procesuāls pasākums, kurš ikvienai pusei ir saprātīgi jāņem vērā. Tas tā ir kasācijas sūdzības gadījumā, ko izskata Slovākijas Augstākā administratīvā tiesa.

Attiecīgi kasācijas instancei pārkāpuma – par kuru piemērojamais sods ietilpst ES tiesību īstenošanā – izdarītājam principā ir jāpiemēro tāds tiesiskais regulējums, kas ir labvēlīgs pārkāpuma izdarītājam, pat ja šis regulējums ir stājies spēkā pēc tā tiesas nolēmuma pasludināšanas, par kuru iesniegta kasācijas sūdzība.