2025.gada 1.augustā tiek atzītas tiesības – arī klubiem un spēlētājiem – panākt Sporta šķīrējtiesas pieņemto nolēmumu efektīvu pārbaudi tiesā, informē Eiropas Savienības Tiesa.
Futbola tāpat kā daudzu citu sporta veidu jomā strīdu nodošana izskatīšanai šķīrējtiesā parasti netiek brīvi pielīgta, bet to sportistiem un klubiem vienpusēji uzspiež starptautiskas apvienības, piemēram, Starptautiskā Futbola federācija (FIFA).
Šādos apstākļos nepieciešams, lai vēršanās šķīrējtiesā neapdraudētu tiesības un brīvības, ko Eiropas Savienības (ES) tiesību pamatnoteikumi garantē sportistiem, klubiem un – plašākā nozīmē – jebkurai citai personai, kas nodarbojas ar profesionālo sportu vai veic ar to saistītu saimniecisko darbību. Tāpēc Eiropas Savienības Tiesa (EST) nospriež, ka valsts tiesām jābūt tiesīgām pēc attiecīgo personu lūguma vai pat pēc savas ierosmes veikt padziļinātu juridisko pārbaudi par Sporta šķīrējtiesas nolēmumu saderību ar ES sabiedrisko kārtību.
Turklāt, ja valsts tiesiskais regulējums vai sporta apvienības pieņemts regulējums liedz valstu tiesām īstenot savas pilnvaras, šīm tiesām ir pienākums nepiemērot šo regulējumu.
2015.gadā Beļģijas klubs “Royal Football Club Seraing” (“RFC Seraing”) ar Maltas sabiedrību “Doyen Sports” noslēdza finansēšanas līgumus, kuros bija paredzēta dažu tās spēlētāju ekonomisko tiesību daļas nodošana pēdējai minētajai. Uzskatot, ka šāda veida līgumi ir pretrunā aizliegumam trešām personām iegūt ekonomiskas tiesības uz spēlētājiem, FIFA klubam noteica vairākas sankcijas, proti, aizliegumu reģistrēt jaunus spēlētājus uz vairākiem laikposmiem, kā arī uzlika tam naudas sodu. Šīs sankcijas apstiprināja Sporta šķīrējtiesa, kas ir pasaules mēroga strīdu izšķiršanas struktūra sporta jomā, un pēc tam arī Šveices Federālā tiesa (Tribunal fédéral).
Apstrīdot FIFA noteikumu saderību ar ES tiesībām, “RFC Seraing” pēc tam vērsās Beļģijas tiesās. Vispārējās jurisdikcijas tiesas uzskatīja, ka Sporta šķīrējtiesas pieņemtais nolēmums ir galīgs, ka tam ir res judicata spēks un ka tādējādi tās nevar pārskatīt šo saderības ar ES tiesībām jautājumu. Beļģijas Kasācijas tiesa (Cour de cassation), kurai jāizskata šī lieta, nolēma vērsties EST ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu. Tā būtībā vaicā EST, vai, ņemot vērā ES tiesības, ir pieņemami, ka valsts tiesām, pamatojoties uz res judicata principu, tiek liegts pārbaudīt šķīrējtiesas nolēmumu, ko pieņēmusi Sporta šķīrējtiesa un apstiprinājusi Šveices Federālā tiesa (Tribunal fédéral), proti, trešās valsts tiesa, kurai nav iespējams uzdot EST prejudiciālus jautājumus.
EST nospriež, ka valsts noteikumi, ar kuriem res judicata spēkam ir piešķirts šāds tvērums, ir pretrunā ES tiesībām. Proti, šādu noteikumu piemērošana liedz privātpersonām iespēju panākt, lai dalībvalstu tiesas šādu šķīrējtiesas nolēmumu efektīvi pārbaudītu tiesā.
Konkrētāk, EST vispirms atgādina, ka principā ir iespējams, ka privātpersonas vēršas šķīrējtiesā, tomēr piebilst – ja šī strīda izskatīšana šķīrējtiesā jāīsteno ES, jānodrošina tās saderība ar ES tiesu sistēmas struktūru un tās sabiedriskās kārtības ievērošanu.
Turpinājumā EST konstatē, ka šajā gadījumā Sporta šķīrējtiesas nolēmums tika pieņemts, piemērojot starptautiskas sporta apvienības (FIFA) vienpusēji uzspiestu šķīrējtiesas mehānismu, kā tas bieži ir ar sportu saistītos strīdos.
Šī iemesla dēļ EST nospriež – lai nodrošinātu efektīvu tiesību aizsardzību tiesā sportistiem, klubiem un privātpersonām, kuras var tikt skartas ar sportu saistītas saimnieciskās darbības veikšanas dēļ ES teritorijā, jābūt iespējai Sporta šķīrējtiesas pieņemtos nolēmumus efektīvi pārbaudīt tiesā. Tādējādi, pat ja šo pārbaudi var pamatoti ierobežot, lai ņemtu vērā strīda izskatīšanas šķīrējtiesā īpatnības, tai katrā ziņā jāļauj privātpersonām panākt šo nolēmumu saderības ar ES sabiedriskās kārtības principiem un tiesību normām padziļinātu pārbaudi tiesā. Turklāt jābūt iespējai panākt pagaidu pasākumus un iesniegt EST lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu.
Visbeidzot – gadījumā, ja runa ir par konkurences noteikumu vai aprites brīvības pārkāpumu, attiecīgajām privātpersonām jābūt iespējai lūgt minētajām tiesām ne tikai konstatēt šo pārkāpumu un piespriest atlīdzināt kaitējumu, kas tām ar pārkāpumu nodarīts, bet arī likt izbeigt rīcību, kas veido minēto pārkāpumu.
Turklāt EST piebilst, ka valsts tiesai ir pienākums pēc savas ierosmes nepiemērot jebkādu valsts vai sporta apvienības regulējumu, kas rada šķērsli šādai privātpersonu efektīvai tiesību aizsardzībai tiesā.
