Piedāvājam mūsu redakcijas ieskatā interesantāko jūlijā publicēto Senāta spriedumu apkopojumu, kas varētu būt noderīgs lasītājiem.
Katra situācija, kurā notikusi patvaļīga būvniecība, izvērtējama individuāli, apsverot, kurai personai atbilstoši Būvniecības likumam, taisnīguma principam un prasībai pēc efektīvas patvaļīgās būvniecības novēršanas uzliekams pienākums novērst patvaļīgās būvniecības sekas. Par patvaļīgās būvniecības novēršanu, ja vien objektīvi iespējams, atbildīgam būtu jābūt tam, kurš ir radījis patvaļīgo būvi (vai ir šīs personas tiesību un saistību pārņēmējs).
Nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšana no juridiskās personas valdes locekļa, ja juridiskā persona ir izslēgta no komercreģistra un nodokļu parādi ir dzēsti
Likums paredz Valsts ieņēmumu dienestam alternatīvu parādus piedzīt gan no juridiskās personas, gan no valdes locekļa, kas vienlaikus arī nozīmē, ka juridiskajai personai ir jāpastāv, lai šāda alternatīva būtu iespējama. Proti, nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzinājums no valdes locekļa nav iespējams, ja juridiskā persona ir izslēgta no komercreģistra un nodokļu parādi ir dzēsti.
Uzsākot procesu par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu no valdes locekļa, juridiskajai personai vai valdes loceklim ir tiesības iesniegt tiesā tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa pieteikumu, kas gadījumā, ja tiesa pieņem attiecīgu nolēmumu, kalpo par pamatu procesa par parādu atlīdzināšanu no valdes locekļa izbeigšanai. Taču situācijā, kad juridiskā persona vairs nepastāv, valdes loceklis nevar izmantot šo likumā paredzēto iespēju. Procesa par parādu atlīdzināšanu no valdes locekļa gaitā valdes loceklis atbild par juridiskās personas nokavētajām nodokļu saistībām solidāri ar juridisko personu.
Ja sabiedrība tiek izslēgta no komercreģistra, prezumējams, ka visas procedūras, kuras ir vērstas uz parādu piedziņu un kreditoru prasījumu apmierināšanu, ir īstenotas un izslēgšana no komercreģistra ir noslēdzoša darbība, kas citstarp apstiprina, ka parāda atgūšana vairs nav iespējama.
Ja nodokļu parādi ir dzēsti, likuma “Par nodokļiem un nodevām” (likums par NN) 60.panta 1.daļa nav piemērojama un nav iespējama nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanas no juridiskās personas valdes locekļa.
Audita rezultātā pieņemtu lēmumu nav iespējams izdot attiecībā uz nodokļu maksātāju, kurš izslēgts no komercreģistra
Atbilstoši likuma par NN 23.pantam nodokļu auditu parasti veic un nodokļu maksājumus precizē konkrētam nodokļu maksātājam, attiecībā uz kuru audita rezultātā tiek izdots administratīvais akts, kas tad arī rada saistošas tiesiskas sekas un pienākumu samaksāt budžetā papildus aprēķinātos nodokļus. Šādu administratīvo aktu nav iespējams izdot attiecībā uz nodokļu maksātāju, kas vairs nepastāv.
Izdevumu par arestēto bezskaidras naudas līdzekļu glabāšanu kredītiestādes likvidācijas laikā tiesiskā daba
Ja lēmums par mantas arestu ierobežo pieteicējas rīcību ar arestēto mantu – bezskaidras naudas līdzekļiem – un pieteicēja tos var tikai turpināt glabāt, bet tai nav iespēju ar šiem līdzekļiem rīkoties, tieši lēmums par mantas arestu šādu glabāšanu uz noteiktu laiku padara par personas pienākumu. Attiecīgi izdevumi par šādu līdzekļu glabāšanu radušies, izpildot lēmumu par mantas arestu, un ir atzīstami par procesuālajiem izdevumiem saskaņā ar Kriminālprocesa likuma (KPL) 367.panta 1.daļas 8.punktu.
Citu izdevumu, kas radušies kriminālprocesā, atlīdzināšana
KPL 367.panta 1.daļas 8.punktā ietverts nenoteikts tiesību jēdziens (atklāts juridisks jēdziens, ģenerālklauzula) “citi izdevumi, kas ir radušies kriminālprocesā”, tāpēc, to piemērojot, tiesnesim būtu jāvērtē, vai konkrētie izdevumi ir tādi, kas šajā jēdzienā ietilpst. Proti, jānoskaidro apstākļu kopums par to, vai ir bijis konkrēts procesa virzītāja lēmums (uzdevums personai), vai persona ir izpildījusi tai doto uzdevumu un vai tā rezultātā personai ir radušies izdevumi pieteikumā norādītajā apmērā. Šis princips paliek nemainīgs neatkarīgi no tā, kādus izdevumus persona lūdz atlīdzināt.
SKA-412/2025 Tiesvedības izbeigšana, ja tiesiskais strīds starp personu un iestādi ir izbeidzies
Lai tiesvedība varētu tikt izbeigta, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma (APL) 282.panta 7.punktu, pietiek konstatēt to, ka tiesiskais strīds starp personu un iestādi ir izbeidzies un ka tiesas aizsardzība objektīvi vairs nav nepieciešama. Proti, kad pēc būtības tiek panākts tas rezultāts, kuru persona sākotnēji vēlējās, un strīda priekšmets vairs nepastāv. Turklāt nav būtiski konstatēt, ka iestāde ir atzinusi savu iepriekšējās rīcības prettiesiskumu.
APL 282.panta 7.punktā norādītie gadījumi nav izsmeļošs uzskaitījums, bet gan piemērveida gadījumi, kuru mērķis ir ilustrēt situācijas, kurās tiesiskais strīds starp personu un iestādi tiesvedības gaitā objektīvi izbeidzas.
Lai arī augstskola, kas īsteno valsts akreditētu studiju programmu, šādu studiju programmu īstenošanā darbojas publisko tiesību jomā, uz uzņēmuma līguma pamata nodarbināta vieslektora un augstskolas strīds par uzņēmuma līgumā paredzētā studiju kursa īstenošanu, kas aptver arī ar šo studiju kursu saistītos pušu pienākumus un tiesības akadēmiskās brīvības un akadēmiskā godīguma aspektā, ir risināms civiltiesiskā kārtībā.
