Piedāvājam mūsu redakcijas ieskatā interesantāko aprīlī publicēto Senāta spriedumu apkopojumu, kas varētu būt noderīgs lasītājiem.

SKC-13/2024 Zaudējumi, par ko atbild paaugstinātas bīstamības avota valdītājs; Atbildētājs prasībā par tādu zaudējumu atlīdzināšanu, kuri nodarīti ar būvniecību, kas kvalificējama kā paaugstinātas bīstamības avots; Nekustamā īpašuma īpašnieka pienākums ar būvdarbiem nenodarīt kaitējumu kaimiņa nekustamajam īpašumam; Tiesas kompetence nodibināt piespiedu reālservitūtu – piekļuves tiesību būvdarbu veikšanai

Civillikuma (CL) 2347.panta 2.daļas norma regulē paaugstinātas bīstamības avota valdītāja civiltiesisko atbildību par jebkādiem zaudējumiem, kuri nodarīti cietušajam paaugstinātas bīstamības avota iedarbības rezultātā, tostarp par zaudējumiem, kuri nodarīti, paaugstinātas bīstamības avotam sabojājot vai iznīcinot cietušā kustamu lietu vai nekustamo īpašumu.

Ja konkrētā būvniecība ir juridiski kvalificējama kā paaugstinātas bīstamības avots, CL 2347.panta 2.daļā paredzētās stingrās atbildības subjekts atkarībā no konkrētā gadījuma apstākļiem var būt būvprojekta izstrādātājs vai būvdarbu veicējs, nevis būvniecības ierosinātājs, ja vien viņš pats vienlaikus nav būvdarbu veicējs (būvētājs) vai būvprojekta izstrādātājs.

Īpašnieka prettiesiska rīcība attiecībā uz CL 1089.pantā paredzētā pienākuma izpildi var izpausties ne vien kā normatīvajā aktā paredzētas prasības pārkāpšana, bet arī kā tādas darbības veikšana, kuru krietns un rūpīgs saimnieks neveiktu, vai tādu drošības pasākumu neveikšana, kādus veiktu krietns un rūpīgs saimnieks, lai konkrēto būvdarbu rezultātā nesagrūtu vai kā citādi netiktu bojāta kaimiņam piederoša būve. Izvērtējot nekustamā īpašuma īpašnieka kā būvniecības ierosinātāja atbildību par viņa izvēlēto uzņēmēju radīto kaitējumu (CL 1782.pants), jānoskaidro, vai būvniecības ierosinātājs ir pieļāvis kļūdu šo citu būvniecības procesa dalībnieku izvēlē.