Kļūdīties būs cilvēciski arī nodokļu tiesību pārkāpumos
2021-07-28
Vita Liberte, AS “BDO Latvia” , vadošā partnere, zvērināta advokāte
Līdz šim, ja uzņēmējs izdarīja pārkāpumu nodokļu tiesību jomā, tas tika traktēts kā tīšs un apzināts, proti, tika piemērota vainas prezumpcija. Šāgada aprīlī ir pieņemts nozīmīgs Satversmes tiesas spriedums, kas šo pieeju mainīs.
Aforisms "Kļūdīties ir cilvēciski!" ir vispārzināms, jo neviens nepiedzimst ar atbilstošu zināšanu un prasmju kopumu, lai uzreiz kvalitatīvi pildītu kādu noteiktu darbu, un tās apgūst dzīves laikā. Tāpat pastāv dažādi objektīvi un arī subjektīvi apsvērumi, kas var radīt kļūdas pienākumu izpildē. Tāpēc tās, lai gan nav vēlamas, tomēr mēdz gadīties. Tādēļ šķiet pašsaprotami, ka likumdevējs, piemēram, Darba likumā ir aprobežojis darbinieka civiltiesisko atbildību par darba devējam nodarītajiem zaudējumiem.
Tomēr ir viena cilvēku kategorija, kura līdz šim bija izņēmums, vismaz nodokļu tiesību jomā, proti, uzņēmēji, kuru kompetence un darba spējas nodokļu jomā tika prezumētas visaugstākajā līmenī – jebkurš nodokļu tiesību pārkāpums tika traktēts kā tīšs un apzināts – tika piemērota vainas prezumpcija. Un runa nav tikai par tiesību normu piemērošanu un tās problemātiku, par ko tiesību zinātņu speciālisti jau labu laiku publiski ir pauduši bažas, bet arī par problēmām likumdošanas procesā – par to, kā mēs vispār uztveram un pozicionējam uzņēmēju Latvijā politiskā līmenī.
Ņemot vērā, ka ekonomiskā aktivitāte ir viena no valsts pamata pazīmēm un tā ir tiešā saistībā ar valsts iedzīvotāju labklājību, būtu pamatoti gaidīt, ka valsts veicina uzņēmējdarbību, paredzot noteiktus un efektīvus atbalsta mehānismus, tajā skaitā – bet ne tikai – arī saprātīgu un taisnīgu sankciju piemērošanu par nodokļu normatīvo aktu pārkāpumiem, jo negodprātīgi uzņēmēji traucē arī tiem, kas savus pienākumus pilda pēc labākās sirdsapziņas. Savukārt nepamatoti barga soda piemērošana ne tikai nesasniedz savu leģitīmo mērķi, proti, atturēt personas no šādu pārkāpumu izdarīšanas, tā aizsargājot sabiedrības intereses, bet arī demotivē uzņēmējus attīstīt savu saimniecisko darbību tieši Latvijā. Tātad nepamatoti bargi sodi arī ilgtermiņā var radīt nodokļu ieņēmumu kritumu un sabiedrības labklājības mazināšanos.
Ikdienā dažādās nozarēs tiek lietoti termini, kurus pārzina konkrētās jomas speciālisti un kuri var šķist saprotami ikvienam. Tomēr tiesu praksē sastopami jēdzieni, kas var radīt neskaidrības procesa dalībniekiem. Piemēram, kāda ir atšķirība starp lietas izskatīšanas “atlikšanu” un “apturēšanu”? Ko šie termini nozīmē? Kādos gadījumos tos lieto?
Tiesvedības
06:00, 1. Jūl. 2025
Dzīvojamo telpu īres attiecības nereti kļūst par strīda objektu, īpaši gadījumos, kad īrnieks kavē īres maksas samaksu. Šādās situācijās ir būtiski zināt, kādā kārtībā iespējams celt prasību tiesā, lai panāktu īres attiecību izbeigšanu, un kādam jābūt prasījumam, lai īrnieku izliktu no dzīvojamās telpas. Saistībā ar šiem jautājumiem Senāts 2025.gada 20.marta spriedumā lietā SKC-151/2025 sniedzis būtisku skaidrojumu.
Tiesvedības
06:00, 27. Jūn. 2025
Kāda darbnespējas lapa – A vai B – ir jāizsniedz, ja dienā, kad personai jāatgriežas darbā, tiek konstatēts, ka darbnespēja turpinās? Vai ārsts drīkst anulēt iepriekš izsniegto darbnespējas lapu, ja tajā konstatēta kļūda? Un kurš ir atbildīgs par slimības pabalstu, kas ārsta kļūdas dēļ personai ir jāatmaksā? Izskatām tiesas spriedumu!
Tiesvedības
06:00, 23. Jūn. 2025
Ikdienā dažādās darbības jomās tiek lietoti specifiski termini, kurus pārzina un lieto attiecīgās jomas speciālisti un kas nereti šķiet saprotami arī plašākai sabiedrībai. Tomēr tiesu praksē sastopami termini, kurus var uzskatīt par sinonīmiem, tomēr to lietojums atšķiras. Ko nozīmē termini “atsauksme” un “paskaidrojums”? Kādos gadījumos katrs no tiem ir lietojams?
Tiesvedības
06:00, 17. Jūn. 2025
Kādas sekas var būt personai, kura iestādes vārdā noslēdz vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu, paredzot izmaksāt lielāku atlaišanas pabalstu nekā tas noteikts normatīvajos aktos? Kā noteikt, kad amatpersonas rīcība pārsniedz tiesiskās pilnvaras un kļūst par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu? Apskatām Senāta 2024.gada 18.decembra spriedumu lietā SKK-192/2024.
Tiesvedības
06:00, 10. Jūn. 2025
Pēdējos gados Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) tiesu prāvās aizvien biežāk tiek piešķirtas ievērojamas kompensācijas par traumām un kaitējumu, kas radušies uzņēmumu nolaidības vai nepietiekamas drošības dēļ. Viens no piemēriem ir 2025.gada marta tiesas spriedums, kurā Losandželosas apgabala zvērinātie uzņēmumam “Starbucks” piesprieda samaksāt kompensāciju 50 milj. ASV dolāru apmērā kurjeram, kurš smagi apdedzinājās ar karstu dzērienu. Vai Latvijā šis gadījums tiktu skatīts līdzīgi?
Tiesvedības
06:00, 6. Jūn. 2025
Strīdu risināšanā starp pusēm vienmēr jāapbruņojas ar pacietību, jo tie reti tiek atrisināti ātri un bez personiskiem aizvainojumiem. Tiesu / šķīrējtiesu praksē bieži sastopama situācija, kad parādnieks izvairās no kontaktēšanās ar kreditoru. Parādnieks visbiežāk atsāk komunikāciju tikai pēc prasības iesniegšanas tiesā, pēc sprieduma saņemšanas vai pat tad, kad jau uzsākta parāda piespiedu piedziņa. Kā rīkoties kreditoram, ja parādnieks pēc sprieduma stāšanās spēkā izrāda vēlmi izlīgt?
Tiesvedības
06:00, 29. Mai. 2025
Praksē nereti diskusijas raisa neiegūtās peļņas pierādīšana, tostarp publisko iepirkumu lietās. Kas ir neiegūtā peļņa publisko iepirkumu lietās? Kā to pierāda?
Tiesvedības
06:00, 21. Mai. 2025
Pateicoties Senātam, šobrīd vērojama pozitīva tiesu prakse publisko iepirkumu lietās, kurās tiek pārbaudīts pasūtītāja lēmuma – pārtraukt iepirkuma procedūru – tiesiskums. Sniedzam ieskatu jaunākajā tiesu praksē, analizējot progresīvus un arī ne tik progresīvus piemērus.
Tiesvedības
06:00, 9. Mai. 2025
2024.gada martā administratīvā tiesa izskatīja strīdu par Valsts ieņēmumu dienesta atteikumu sniegt arodbiedrībai informāciju, kurai, iespējams, ir komercnoslēpuma statuss.
Klausies
Tiesvedības
06:00, 7. Mai. 2025
Jautājums par pierādīšanas pienākuma īstenošanas robežām un apjomu, ciktāl ar mantu saistītajai personai procesā par noziedzīgi iegūtu mantu jāpierāda arestētās mantas likumīgā izcelsme, praksē ilgstoši bijis strīdus objekts. 2025.gada pavasarī Satversmes tiesa (ST) pieņēma vairākus nolēmumus lietās, kas attiecināmi uz šī sevišķā procesa tiesisko izpratni.
Tiesvedības
06:00, 30. Apr. 2025
Senāts 2025.gada februāra beigās pieņēma lēmumu lietā, kurā analizēti divi jautājumi – vai Datu valsts inspekcijai (DVI) ir jāveic atkārtota pārbaude, ja to pieprasa datu subjekts, un kādus lēmumus vispār var izdot DVI. Izskatām spriedumu!
Tiesvedības
06:00, 25. Apr. 2025
Ikdienā dažādās darbības jomās tiek lietoti dažādi termini, kurus pārzina un lieto savas jomas speciālisti un kuri šķiet saprotami katram. Tomēr tiesu praksē ir termini, kuri var mulsināt procesa dalībniekus, piemēram, kāda ir atšķirība starp “prasības grozīšana” un “prasības papildināšana”.
Tiesvedības
06:00, 17. Apr. 2025
Vai hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodeva atbilst Satversmei? Šis jautājums ir nonācis Satversmes tiesas (ST) vērtējumā, tomēr šajā lietā ir iestājies pārtraukums – tiek gaidīts Eiropas Savienības Tiesas (EST) nolēmums, pēc kura savu gala vārdu teiks arī ST Latvijā.
Tiesvedības
06:00, 15. Apr. 2025
Senāts 2024.gada nogalē pieņēma spriedumu lietā, kurā analizēja noilguma termiņu, ja darba samaksas aprēķins darbiniekam nodrošināts elektroniski un tajā ir nepilnības nav ietverts aprēķins par nostrādātajām virsstundām. Tiesai bija jālemj, vai noilgums ir divi vai trīs gadi.
Klausies
Tiesvedības
06:00, 14. Apr. 2025